“Es neticēju, ka cilvēki vēl tā var priecāties par ralliju!” – Kristaps Dzīvītis pēc Poland Rally Legend

Ir ralliji, pēc kuriem mājās pārved rezultātu, kausu vai vienkārši vēl vienu finišu, un ir tādi, pēc kuriem atved kaut ko daudz svarīgāku. Sajūtu, ka gribas turpināt. Kristapam Dzīvītim un Mārtiņam Rudevičam Poland Rally Legend bija tieši tāds.

Augusta nogalē Polijas dienvidos notikušais Poland Rally Legend tikai dažu gadu laikā izaudzis par pasākumu, kurā gribas atgriezties, vēl pirms esi aizbraucis mājās. Vairāk nekā 140 rallija automašīnas, ekipāžas no 12 valstīm, pilns servisa parks un skatītāju pūļi ātrumposmos.  Te rezultāts nav pats svarīgākais, daudz būtiskāk ir izbaudīt ralliju un sniegt emocijas arī tiem, kuri tevis dēļ stāv trases malā.

Latviju Polijā šogad pārstāvēja arī Kristaps Dzīvītis un Mārtiņš Rudevičs ar Audi 80 Quattro. Kristapam šis bija pirmais šāda formāta leģendu rallijs, turklāt uz Poliju abi devās pēc vasaras, kas nebūt nebija vienkārša.

“Ziemā jauno mašīnu nepabeidzām, vasaras sezona pagāja vienā skrūvēšanā un budžeta tērēšanā. Beigās jau rokas bija līdz zemei nolaidušās gan man, gan Mārtiņam, jo mēs abi arī paši skrūvējam. Šāds rallijs mums bija nepieciešams, lai vispār atkal gribētos iet un turpināt,” stāsta Kristaps.

Pirms brauciena viņš jau bija dzirdējis stāstus par Poland Rally Legend. Ivars Velme bija teicis, ka tur esot īpaši un cilvēki dzīvojot līdzi pavisam citādi, taču Kristaps atzīst, ka līdz galam tam nav ticējis. “Ja man kāds būtu stāstījis, es neticētu, ka vēl var būt tik daudz cilvēku, kuri tādā barā vienkārši priecājas par ralliju. Tās emocijas bija fantastiskas! Skatītāju bija tik daudz, un viņi visi dzīvoja līdzi.”

Un viņu tiešām bija daudz. Cilvēki gaidīja ekipāžas ātrumposmos, pilsētā un servisa parkā, filmēja, fotografēja un priecājās par šovu, braucējus pavadīja dūmu sveces, salūti un ovācijas.

Poland Rally Legend īpašo noskaņu veido arī detaļas, un viena no tām Kristapam palikusi atmiņā jau no starta. “Man nekad nebija dots starts tā, ka stāv džentlmenis baltos cimdos un rāda sekundes. Tajā brīdī pat nav svarīgi, vai tās sekundes ir pilnīgi precīzas. Tas vienkārši notiek tā, kā kādreiz notika pa īstam. Ivaram varbūt tādas lietas jau ir pieredzētas, bet man tas bija kaut kas jauns un ļoti, ļoti pozitīvs.”

Kristaps un Mārtiņš pamanījuši arī ko citu. Pasākuma norisē bija iesaistīti cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem bija uzticēti reāli pienākumi. “Tu saproti, ka šie cilvēki nav kaut kur nolikti malā, viņi ir daļa no pasākuma. Mēs arī centāmies viņiem īpaši pateikt paldies, lai viņiem pašiem no tā visa būtu prieks. Tas bija ļoti forši.”

Uzaicinājums uz Poland Rally Legend atnāca no pašiem organizatoriem. Arī pēc rallija saziņa turpinājusies, un jau ceļā uz Latviju organizatori devuši ziņu, ka labprāt ekipāžu redzētu Polijā arī nākamgad. “Viņi jau prasīja, ko pasākumā varētu pamainīt vai uzlabot. Bet grūti jau tik labam pasākumam kaut ko pateikt,” smejas Kristaps. Arī pašiem pēc piedzīvotā ilgi jādomā nav, un Kristaps cer, ka nākamgad ar Mārtiņu un Audi 80 Quattro viņi Poland Rally Legend būs atkal.

Pamanīts tika arī Audi 80 Quattro. Video no Polijas sāka ceļot pa sociālajiem tīkliem, tos pārpublicēja rallija fani un pats Poland Rally Legend, klāt nāca jauni sekotāji un kontakti, bet par ekipāžu interesi izrādījuši arī citu ārvalstu pasākumu pārstāvji.

Arī pats Audi, kas ir pirmais, pirms gandrīz 20 gadiem Kristapa paša iegādātais auto, šajā stāstā nav vienkārši rallija mašīna. Interese par autosportu sākusies vēl agrāk, skolas laikā Lejasciema pusē. “Man bija kādi 15, 16 gadi. Skolēnu brīvlaikos biju laukos, ziemā bija aizsalis ezers, un puiši tur brauca. Mēs stāvējām malā un skatījāmies. Ja kāds mani paņēma līdzi un es varēju kaut vai aizmugurējā beņķī pasēdēt, biju vienkārši pārlaimīgs.”

No tā puikas, kurš stāvēja aizsaluša ezera malā un cerēja, ka kāds paņems līdzi, līdz savam Audi un rallijam pagājis krietns laiks, un tagad tas viss jau sen nav tikai Kristapa paša stāsts. Rallijā kopā ar viņu dzīvo visa ģimene. Tēvs palīdz, kad nepieciešams, bet stūrmaņa Mārtiņa tēvs, kurš savulaik braucis ar ātrumlaivām, palīdz ar nepieciešamo detaļu izgatavošanu. Arī Kristapa sieva Liene ir blakus un zin, cik daudz laika un darba patiesībā prasa katrs starts. Pie tam arī viņa pati ir izbaudījusi rallija mašīnu no blakussēdētāja vietas, jo šogad WRC Rally Estonia šova klasē, kad Mārtiņš nevarēja piedalīties, stūrmaņa vietā Kristapam blakus sēdās tieši viņa.

Polijā īpašs brīdis tika arī pilota piecgadīgajai meitai. Pēc finiša viņa sēdās Audi kopā ar tēti, un abi no finiša estakādes brauca cauri līdzjutēju pūlim, kas ar milzīgu sajūsmu sagaidīja Kristapu pēc viņa braucieniem. “Nākamajā rītā meita teica, ka tagad saprotot, kā es jutos iepriekšējās dienās”.

Dzīvītis atzīst, ka Audi Polijas ralliju izturēja labi. “Divas reizes nomuka turbīnas truba un otro reizi tas notika pašā pēdējā ātrumposmā, pēdējā līkumā, tāpēc līdz finišam atlika aizbraukt mierīgāk. Mašīna laikam pateica: nu labi, džeki, viss kārtībā, nomierinās bišķiņ,” smejas Kristaps.

Pēdējās sezonas laikā saņēmu piedāvajumu, vai nevēlos pārdot savu Audi. Kā jau visam šajā pasaulē, arī tam ir cena.

“Ar auto, kas tev pieder gandrīz pusi dzīves, vairs nav tik vienkārši katrā rallijā braukt ar domu “līdz grīdai”, zinot, ka viena kļūda var beigties ar ļoti lielu remontu. Poland Rally Legend Kristapam palīdzēja saprast, ko ar šo mašīnu darīt tālāk.

“Pēc šī rallija es sapratu, ka nē. Drīzāk  vēl mazliet uzlabot, uztaisīt vēl foršāku. Šīs mašīnas vieta ir šādos pasākumos un, būsim godīgi, mūsu auto ir radīts visām šīm emocijām,” – tā Kristaps Dzīvītis.

 Dace Janova/4rati.lv