“Te rallijs ir pa īstam.” Brāļi Velmes pēc Poland Rally Legend

Kad Ivars un Andris Velmes pirms gada pirmoreiz devās uz Poland Rally Legend, poļu publikai viņu Audi Sport Quattro S1 E2 vēl bija tikai viens no daudzajiem iespaidīgajiem auto dalībnieku parkā. Rallija beigās situācija jau bija pavisam cita, bet šogad jautājuma –  braukt vai nebraukt uz Poliju vēlreiz, brāļiem faktiski vairs nebija.

“O jā, šogad nevarēja būt ne runas, ka neatbraucam. Poļi mums to nekad nepiedotu. Organizatori stāstīja, ka no faniem esot bijis tikai viens jautājums, vai būs “Bracia Velmes”. Arī sociālajos tīklos visi sprieduši tikai par to, vai mēs būsim vai nebūsim.”

To, ka viņus Polijā tiešām gaidīja, varēja sajust uzreiz. Cilvēki pulcējās ap Audi gan pirms ceremoniālā starta, gan finišā un  brāļi pie automašīnas pavadījuši aptuveni 40 minūtes, jo pretī visu laiku stāvējusi rinda ar cilvēkiem, kuri gribējuši kopīgu fotogrāfiju vai autogrāfu. Šogad paraksti tikuši pat uz divu fanu apaviem.

“Tā ir laba sajūta, jo viņi visi ir ļoti labestīgi un emocijas, ko saņemam pretī, ir ārkārtīgi pozitīvas.”

Tomēr pavisam citu mērogu Poland Rally Legend ieguva vakara ātrumposmā pilsētā. Salūti, signālraķetes, dūmu sveces un milzīgs cilvēku pūlis visapkārt trasei. Pēc organizatoru teiktā, tur bijuši ap 100 tūkstošiem skatītāju. “Kad izbrauc vakara posmā pilsētā un redzi tos salūtus, raķetes, dūmus un visus cilvēkus, tas ir kaut kas sirreāls.”

Turklāt uz Poliju Ivars šoreiz devās vēl īsti neatguvies pēc traumas. “Bija lauzts papēdis. Pirms trim nedēļām sāku staigāt, bet kāja ir pietiekami smaga priekš gāzes pedāļa,” smejas Ivars.

Tieši tādas publikas priekšā ar B grupas Audi mierīgi pabraukt laikam nemaz nav iespējams. Turklāt Velmēm šovs nenozīmē vienkārši plašāku sānslīdi tur, kur stāv visvairāk skatītāju. Lai izbrauktu līkumu tā, kā viņi paši to grib redzēt, vispirms vajadzīgs ātrums.

“Doma ir tikai viena, lai auto strādā un varam izspiest maksimumu. Pašiem jau gribas, lai visi līkumi ir perfekti izfrēzēti un cilvēkiem ir riktīgs šovs. Lai smuki iebrauktu līkumā, vajadzīgs ātrums pirms tam, līdz ar to braucam tāpat kā uz rezultātu, tikai ar plašām sānslīdēm, lai ir maksimāli ātri un skatāmi.”

Audi abiem brāļiem savulaik bijis sapņu auto, un aiz vēlmes ar to braukt tieši šādi slēpjas arī daudz senāks stāsts.

“Audi rallija publikai vispār ir ļoti tuva marka. Tāds atbalsts reti kur būtu, ja mēs brauktu ar kādu no modernajiem auto. Un, protams, B grupas laiki joprojām skaitās tāda elite. Tas bija arī mūsu sapņu auto, un vienmēr bijām gribējuši redzēt, kā viņi tajos laikos brauca. Tad nu mēs cilvēkiem vēlamies pēc iespējas precīzāk iedot to sajūtu, kā tas bija pirms 40 gadiem. Pa īstam.”

Kamēr Ivars pie stūres rūpējas par to, lai šī sajūta būtu pietiekami īsta, Andrim blakus reizēm tomēr nākas izvērtēt, kur atrodas robeža. Ja parādās satraukums, braukšana sāk nevesties un rodas kļūdas,  viņš mēģina brāli piebremzēt. Savukārt tad, kad viss izdodas, atliek tikai lasīt stenogrammu un, kā pats saka, baudīt labāko vietu šovā.

Arī pēc daudziem kopā nobrauktiem kilometriem Ivars joprojām spēj brāli pārsteigt. Viens no tādiem brīžiem bijis pagājušā gada Polijā, kad, raujot rokasbremzi, netīšām ieslēgts pirmais pārnesums un Audi līkumu izbraucis pa pašu malu.

“Kad viņš mani pārsteidz, tad parasti arī pašam ir lielas acis. Bet beigās tas bija viens no skatāmākajiem līkumiem. Un joprojām ir reizes, kad izbrauc super skaisti un ātri. Tad ir neaprakstāma sajūta, kad kādai līkumu sērijai esi ticis cauri līdz pašam limitam.”

Šogad latviešu Poland Rally Legend bija vairāk. Kopā ar Velmēm un Kalvi Blūmu uz Poliju devās arī Alvis Fjodorovs un Kristaps Dzīvītis, un mūsējie publikai deva tieši to, ko tā no viņiem gaidīja.

“Bija fantastiski, arī Alvis un Kristaps brauca ļoti skatāmi. Protams, žēl par Alvja avāriju, un Uldim novēlam ātru atveseļošanos. Kristapam, domāju, pēc šī rallija durvis ir vaļā vēl uz daudziem tāda stila pasākumiem.”

Pirms rallija Kristaps bija dzirdējis Ivara stāstus par Polijas publiku, bet līdz galam tiem nebija ticējis. Pēc pilsētas posma vairs nevajadzēja neko skaidrot.

“To varēja redzēt arī viņu acīs. Nespēja noticēt, ka var arī tā būt. Mēs jau arī braucam, jo tie ir mega rallija svētki, kur godina šo sportu un tehniku. Kopā visi radām emocijas, kuras visi kopā ļoti izbaudām.”

Tieši šī kopības sajūta un visa pasākuma mērogs Velmēm ir svarīgāks par to, vai rallijā tiek skaitītas sekundes. Lai gan arī braukt uz laiku viņi neiebilstu, jo ātruma tāpat netrūkst, tomēr šeit apkārt pašai braukšanai notiek kaut kas daudz lielāks.

“Vairāk ir tā festivāla un kopības sajūta, kā arī apmērs, kādā tas viss notiek. LRČ tā braukšana salīdzinājumā ir tāda vientuļa. Te tie ir grandiozi svētki.”

Vēl viena lieta, kas brāļiem šo pasākumu padara īpašu, ir iespēja redzēt, kā tas aug un mainās. Turklāt Velmes neslēpj, ka savu artavu tajā devuši arī latvieši.

“Būsim godīgi, mēs ar Kalvi parādījām, kā tā lieta jādara, un tas arī pacēla pasākuma līmeni.”

Iepriekš poļu ekipāžas pārsvarā braukušas ar asfalta riepām, savukārt šogad pēc konsultācijām ar Ivaru Velmi un Kalvi Blūmu jau aptuveni 20 automašīnas bijušas sagatavotas ar grunts piekari, grunts riepām un ieteiktajiem diferenciāļu bloķējumu iestatījumiem. Pat vienam oriģinālam WRC Ford viss ticis mainīts, lai ar to varētu braukt līdzīgā stilā.

Taču svarīgāk par pašām tehniskajām izmaiņām ir tas, ka mainījusies arī attieksme pret šādiem pasākumiem. Poļi ieraudzījuši, ka ar vēsturisku rallija auto nav obligāti jābrauc tikai pēc rezultāta. Ar to var arī radīt emocijas, kuru dēļ cilvēki vispār ir atnākuši skatīties ralliju.

“Poļi redzēja, ka ne tikai uz rezultātu ir vērts braukt, un sāka vilkt ārā savus klasiskos auto no garāžām, lai tikai būtu tur. Patīkami būt kopā ar šo pasākumu no pašiem pirmsākumiem.”

Tomēr viena no epizodēm, kas brāļiem no šī gada Polijas palikusi atmiņā visspilgtāk, notika nevis ātrumposmā. Kad Audi piemeklēja reduktora defekts un turpināt ralliju kļuva sarežģīti, palīdzība atnāca no Matiasa Henkolas. Viņš pats tajā brīdī pat nebija uz vietas, taču devis atļauju celt augšā viņa automašīnu un ņemt nost nepieciešamās detaļas, lai tikai Velmes varētu turpināt braukt.

“Viņš pateica: celiet to auto augšā un skrūvējiet nost, ko vajag, tikai brauciet tālāk. Tas atkal liek sajust rallija ģimenes spēku un to, cik visiem tā ir sirdslieta. Cilvēki ir gatavi viens otru atbalstīt neatkarīgi no statusa.”

Varbūt tieši šādu brīžu dēļ Poland Rally Legend Velmēm vairs nav vienkārši vēl viens pasākums kalendārā. Viņi tur bijuši gandrīz no paša sākuma, redzējuši, kā rallijs aug, ieguvuši savus līdzjutējus un paši kļuvuši par daļu no tā visa. Tāpēc arī jautājums par nākamo gadu īsti nav apspriežams.

“Nav variantu. Tur mums to nekad nepiedotu.”

Polija un Rallye Festival Hoznayo brāļiem nu jau ir tie šova ralliji, kuros noteikti gribas būt, taču paralēli gribas atrast arī jaunus ceļus un jaunus piedzīvojumus. Ja viss izdosies, nākamais no tiem būs Madeira.

“Ja zvaigznes sakritīs, tad šoruden brauksim uz Madeira Legends. Ir tādi nu jau klasiski šova ralliji kā Hoznayo un Polija, kur noteikti jābūt, bet papildus gribas aizbraukt arī uz jaunām vietām, jauniem ceļiem un gūt jaunu pieredzi.”

Tas Audi, kuru Polijā sagaidīja ar ovācijām un saucieniem “Bracia Velmes!”, līdz startam nenonāk tikai ar divu cilvēku darbu. Aiz tā stāv daudz lielāka rallija ģimene, un tieši par tādu pa šo laiku Velmēm kļuvusi arī Polija.

Brāļi Velmes saka lielu paldies visiem, kuri palīdzēja nokļūt Poland Rally Legend un būt trasē: Artim Voicišam, Raivim Garozam, Mārim Dundam, Jānim Krustam, Jānim Niķim, Rally Raidadajs, Jānim Jansonam, Alvim Fjodorovam, Artūram Lielgalvim, Goldgroup.lv, Mirco.pl un Jacekam Cobretti, kā arī ģimenei un vecākiem. Paldies Magdalenai Pietrzak, kura trases pierakstiem iedeva savu privāto automašīnu, un Poland Rally Legend organizatoram Michał Majewski par lielisko pasākumu un organizāciju. Tāpat paldies ikvienam, kurš ziedoja un palīdzēja jaunā dzinēja būvniecībā.

Dace Janova/4rati.lv