Banjul Challenge: 08.01.09.

Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www –http://riga-banjul.webs.com/index.htm

08/01/2009, plkst. 17:00, 8607 km, 20 grādi ārā, 28 grādi iekšā

Ceļā dodamies plkst. 10.00. Ceļš ved pa līdzenu apvidu. Ātrums ap 80 – 90 km/h. Segums – cieta smilts. Apvidus joprojām mainās ik pēc pusstundas. Tuksnesī, kad mainās apkārtne, ceļš kļūst nelīdzens. Tā iemācāmies noteikt, kad būs apvidus maiņa. Un otrādi. Bennijs stāsta, ka dienas otrā pusē auto būs smags darbs – daudz mīkstas smiltis. Bennijs ietur kursu uz tālumā esošiem kalniem. Ik pa laikam tuksnesī redzam iebrauktas smiltis. Latvijā izstrādājušies instinkti liek sevi manīt. Kad iebrauktās sliedes krustojas, automātiski skatāmies pa labi un pa kreisi, vai netuvojas kāds auto. Mēs un Bennijs par to smejamies. Kad nāk kārtējā apvidus maiņa, sākas mīkstu smilšu pauguri. Audi tiem pietuvojies pārāk lielā ātrumā un ir pirmais Audi ‘big jump’. Visi riteņi atraujas no zemes. Piezemējoties, tiek salocīta panna. Ģenerators strīķējas gar pannu. Darbā tiek likts lauznis – panna atlocīta atpakaļ, pāris metāla gabali atstāti tuksnesī. Turpinām ceļu. Ceļā parādās vairāk smiltis. Smilšu virskārta cieta. Taču cits auto nevar braukt pa tām pašām risēm, jo, lai arī smilšu virskārta ir cieta, tomēr auto vienreiz pa tām pārbraucot, cieto virskārtu uzirdina un nākamajam auto jāmeklē cits ceļš starp smilšu un zāļu pauguriem. Angļiem to neviens nav pateicis un viņu Golf iestieg mūsu risēs. Ātri tiekam ar problēmu galā. Iemācam šo gudrību arī angļiem. Pūš diezgan spēcīgs vējš, kas pa gaisu dzen smiltis. Braukšana nav viegla – mūsu žigulis šādas smiltis labi šķeļ, braucot ar otro pārnesumu un turot apgriezienus pie 4 tk. Savukārt Kurlanders Team žigulim braucot ar otro pārnesumu pie šādiem apgriezieniem sāk karst motors. Taču tā kā viņu auto ir lielāks dzinējs, tad tas veiksmīgi uz priekšu tiek arī ar trešo pārnesumu un ar mazākiem motora apgriezieniem. Motors nekarst, taču ātrums ir lielāks nekā mums. Līdz ar to nolemjam ieturēt daudz lielāku attālumu starp auto. Dažu brīdi viņi pazūd no mūsu spoguļiem. Šķērsojam pāris smilšainu, ne pārāk augstu kāpu. Pēc kārtējās kāpas pārbraukšanas mūsu žigulim ievērojami samazinās jauda. Tā kā Bennijs stāsta, ka pēc pāris kilometriem sāksies dziļas, mīkstas smiltis, tad saprotam, ka ar šādu auto turpināt ceļu nevaram. Apstājamies uz cieta pamata, mainām gaisa filtru, degvielas sūkni, degvielas filtru, tīram karburatoru. Apstākļi gan nav īpaši piemēroti, jo vējš pa gaisu dzen daudz smilšu. Taču pēc visu minēto darbību veikšanas, problēma ir atrisināta. Spriežam, ka vainīgs, visticamākais, bijis degvielas sūknis. Remontu apvienojam ar pusdienām un divu stundu laikā esam gatavi turpināt ceļu. Kad tuvojas mīkstās smiltis jau laicīgi pārslēdzamies uz otro pārnesumu, uzņemam ātrumu. Bennijs liek vēl palielināt ātrumu, jo mīkstās smiltis sākas braucot augšup pakalnā. Pāris smilšu pauguri un arī mums pirmais ‘big jump’ – visi riteņi atraujas no zemes, mantas mašīnā gāžas. Šķiet, auto nekas nekaiš. Smiltis kļūst dziļākas. Otrais pārnesums, 4 tk. apgriezieni. Dzirdam cik motoram grūti. Taču laimīgā kārtā smiltīs neiestiegam, jo ik pēc brīža ceļs ved lejup no pakalna, kas auto darbu atvieglina. Apkārtnē manām ganāmies dažus kamieļus. Bennijam prasām, kādi dzīvnieki sastopami šajā apvidū. Bennijs paskaidro, ka kamieļi, čūskas un skorpioni. Smiltīs veicam 18 km. Motora temperatūra turas normas robežās. Angļiem gan Golfa dīzelis sāk uzkarst, bet palīdz salona apsildes ieslēgšana – motora temperatūra vairs nekāpj. Pēc plkst. 14.00 sasniedzam ūdeni. Tā kā mūsu ceļš turpmāk vedīs cauri nacionālajam parkam, tad pirmajā ciemā pērkam parka biļetes – 1200 MU biļete vienai dienai. Tā kā parkā pavadām 3 dienas, tad mums tas izmaksā 3600 MU. Administrators no mums izspiež arī divus t-kreklus kā dāvanu. Parka kantoris atrodas 400 m no ciema mājām. Taču līdz ko esam apstājušies jau redzam lielu bērnu pulku, kas skriešus dodas no ciema pie mūsu auto. Nopērkot biļetes ātri dodamies tālāk. Bennijs ir kļuvis manāmi steidzīgs. Steigas iemeslu viņš izskaidro ar to, ka šodien vēl 70 km jānobrauc pa pludmali, taču jau ir sācies paisums un ūdens līmenis okeānā sāk paaugstināties. Esam zaudējuši pārāk daudz laika remontējot auto. Pie ciema robežas apstājamies, dodamies izpētīt okeāna malu, lai saprastu, kā labāk būtu uzbraukt uz liedaga. Nedrīkst braukt pārāk lēni, lai neiestigtu smiltīs pirms liedaga un nevar braukt pārāk ātri, lai neatstātu auto okeāna dzelmē. Manevrs izdodas veiksmīgi. Ceļu turpinām gar pašu okeāna malu. Kad nāk vilnis, nākas braukt augstāk, tuvāk krastam. Kad vilnis atkāpjas, var braukt zemāk, jo tur ir cietāks un līdzenāks pamats. Ceļā redzam zvejnieku laivu, kas ir nolikta šķērsām pāri liedagam. To apbraukt var no okeāna puses, kad vilnis atkāpies. Bet tas ir jādara ātri, lai atkal tiktu augstāk tajā brīdī, kad tuvojas nākamais vilnis. Laivai veiksmīgi tiekam galā. Taču Kurlanders Team nedaudz misējas. Manevrs tiek veikts brīdī, kad nāk vilnis, ūdens tiek uz svečvadiem, auto noslāpst un paliek pie pašas laivas, taču okeāna pusē. Stūrmanis lec ārā, lai stumtu auto, taču verot vaļā durvis nākošais vilnis aplej krēslu un pielej grīdu ar ūdeni. Agris ir pirmais no mums, kas Āfrikā ir peldējies. Savos spoguļos redzam, ka nu jau Kurlanders Team žigulis ir iegrimis smiltīs ar aizmugurējiem riteņiem līdz pus riepai. Attālums līdz viņiem ap 300 metriem. Ņemam lāpstu, skrienam palīgā. Agris rok smiltis. Taču katrs nākamais vilnis žiguli iesēdina arvien dziļāk smiltīs. Audi piebraucis priekšā, tiek kabināta trose. Visas darbības tiek veiktas milzīgā ātrumā. Par laimi Kurlanders žiguļa starteris šajā brīdī komandu nepieviļ. Motors tiek iedarbināts. Audi ar ieskrējienu rauj žiguli ārā no okeāna, 6 vīri stumj un kad esam jau praktiski aizskrējuši līdz negadījuma epicentram, redzam, ka žigulis izkustās no vietas un tiek izrauts okeānam no nagiem. Auto pieliets, slapjš, vīriem pieres slapjas, bet prieks par to, ka viss atrisinājies laimīgi. Bennijs saka, ka ātri jādodas ceļā, jo mums nav daudz laika – pēc stundas braukšana pa liedagu būs neiespējama. Turpinām ceļu ar ātrumu ap 70 km/h. Ik pēc brīža uzlecam kādā smilšu sanesumā, kas izrādījies stāvāks nekā sākotnēji domāts. Jūtam, ka ūdens līmenis ceļas arvien augstāk un mūs spiež arvien vairāk uz krastu, uz mīkstākām smiltīm. Kad līdz plānotai nakšņošanas vietai atlikuši 10 km, Bennijs liek braukt krastā, jo turpināt ceļu pa liedagu ir kļuvis neiespējami. Auto apaudzis ar prāvu sāls kārtu. Parādījušās dažādas dīvainas skaņas. No motora telpas skan gaudojošam gultnim līdzīgas skaņas. Mūsu komandas tehniskā daļa spriež, ka tas varētu būt ūdenssūkņa gultnis. Taču ceļu varam turpināt, jo motora temperatūra turas normas robežās. Arī visiem pārējiem auto ārā nāk dažādas interesantas skaņas, bet visi ceļu var turpināt pašu spēkiem.. Uzņemam ātrumu un griežam auto prom no okeāna. Taču krastā smiltis ir mīkstas un dziļas. Tās veiksmīgi izbrauc tikai pilnpiedziņas Audi. Visas pārējās automašīnas paliek smiltīs. Bet nu jau steigas vairs nav, jo līdz šādam līmenim okeāns nepaceļas. Līdz cietam segumam ir 100 metri un visi auto tiek veiksmīgi izstumti. Ceļu uz ieplānoto nakšņošanas vietu turpinām pa vietējas nozīmes zemes ceļiem. Jāsaka gan, ka liedags bija daudz līdzenāks. Braucam nevis pa ceļu, bet pa blakus ceļam iebrauktajām sliedēm, jo tās ir daudz līdzenākas. Dažu brīdi ceļam ir uzpūsta pamatīga smilšu kāpa. Par laimi, tās ir cietās smiltis. Pamanām netālu no ceļa stāvošu Ford Sierra un divus Eiropiešus, kas cenšas ko saskatīt. Izrādās Itāļu tūristi, kas atbraukuši ceļojumā uz Mauritāniju. Gribot sasniegt pludmali, jo viens no Itāļiem pirms pieciem gadiem šos apvidus apbraukājis ar motociklu un atceroties, ka te varot ar auto braukt pa liedagu un esot daudz vietu okeāna malā, kur var nakšņot. Paskaidrojam, ka šodien brauciens pa liedagu viņiem izpaliks, ko sācies paisums. Turpinām ceļu. Kad nogriežamies no ceļa un dodamies okeāna virzienā, spoguļos redzam, ka Itāļi mums seko. Sasniedzot okeānu, stājamies, lai atrastu piemērotu vietu nakšņošanai. Apstājas arī Itāļi un saka, ka gribot rīt ceļu turpināt ar mums. Esot gatavi dalīt arī gida izmaksas. Piekrītam, lai gan šaubāmies par viņu Ford Sierra spējām bezceļa apstākļos. Līdz Naoukašotai 100 km un Bennijs piedāvā rīt no rīta ceļu turpināt no paša rīta pa asfaltu vai pēc plkst.12.00 pa liedagu, kad būs sācies bēgums. Izvēlamies otro variantu. Dodamies okeānā noskalot tuksneša smiltis. Pēc okeāna peldes mazgājamies līdzpaņemtajā portatīvajā dušā. Automašīnā viss ir pārklāts ar plānu smilšu kārtu. Ieplaisājusi viduskonsole. Ceļam teltis, gatavojam vakariņas. Nomazgājam auto logus no sāls, jo citādi redzamība caur tiem ir gaužām švaka. Sastādām nakts dežūru grafiku. Piecatā sargājam nometni līdz 3.00, tad līdz 5.00 postenī dodas angļi, pēc tam līdz 7.00 Roberts no Dukes of Kurland un no 7.00 Agris no Kurlanders Team. Timbuktu braucēji nakšņo pie nacionālā parka robežas – esot salūzusi automašīna un līdz paisumam nav paspējuši nokļūt līdz okeānam un tādēļ ceļu turpinās rīt.