Renārs Francis: “Ar aizmugures piedziņu emocijas ir vislabākās” [intervija]
Gada klusākajā rallija starpsezonas mēnesī iepazīstināsim ar katru no ekipāžām un komandām, kas iekļautas portāla “4rati.lv” veidotajā 2016. gada kalendārā. Janvāra mēnesis atvēlēts autosporta veterānam Renāram Francim, kurš pēc atgriešanās aktīvajā sportā pēdējās sezonās redzams rallijsprinta sacīkstēs. Šogad Renāra Franča/Gunāra Franča ekipāža, aizvadot nepilnu sezonu, ar BMW 325 izcīnīja godalgoto trešo vietu Latvijas čempionātā “2WD Open” klasē. Šajā reizē – intervija ar komandas pilotu.
Vai ar šogad izdarīto esi apmierināts?
Renārs Francis: “Ņemot vērā to, cik liels bijis pārtraukums un, cik es vispār esmu braucis, esam atsākuši ļoti labi. Ātrums ir labs un emocijas, braucot ar aizmugures piedziņu, ir tādas, ka nekas nevar būt labāks.”
Aizvadījāt tikai daļu no sezonas – vasaras posmus. Tātad uzvara Latvijas čempionātā nebija mērķis?
R.F.: “Tituls noteikti nebija mērķis. Ziemas sezonu mēs izlaižam tikai finansiālu apsvērumu dēļ, jo divas sacensības ziemā nozīmē apmēram to pašu, cik vasarā nobraukt visas. Ir vajadzīgi citi diski, citas riepas.”
Savu sacīkšu auto sagatavojāt paši?
R.F.: “Mašīna ir pašu sagatavota jau pagājušajā gadā. Sākotnēji tā tika taisīta “Klasika 3000″ kausam, bet, kad sāc braukt ātrāk, gribas būt vēl ātrākam, tāpēc arī izaug prasības gan pret sevi, gan pret mašīnu. Tika iegādāts M3 motors un šī gada sākumā to ielikām iekšā, pilnveidojām ātrumkārbu, nomainījām amortizatorus.”
Cik jaudīga tehnika ir konkurentiem, salīdzinot ar Tavu auto?
R.F.: “Ja runa iet par BMW, tad Andim Neikšānam un Jānim Vorobjovam mašīnas ir pilnīgi citas. Man ir pilnīgs standarta motors, standarta kompis. Viņu mašīnām “ielas” jauda ir 280 zirgspēki. Lietotam motoram tie varētu būt 250-260, kas jau ir daudz.”
Kuras sacīkstes šogad pašam palikušas atmiņā visvairāk? Gan labā, gan sliktā nozīmē.
R.F.: “Ļoti patika Gulbene [rallijsprints “Gulbis”], kur cīņa gāja sekundi sekundē, bet spējām uzvarēt, laikam ar 6.5 sekunžu pārsvaru. Konkurenti nevienu mirkli neļāva atslābt. Sliktākās sacīkstes, protams, bija mans māju rallijs – “Kurzeme”. Avārijas dēļ izstājāmies jau pirmajā ātrumposmā. Mašīnu sadauzījām pietiekami stipri, lai nepaspētu uz “Rīgu” [ralliju “Latvija”]. Tagad viss ir iztaisnots, liekam mašīnu kopā un domāsim par nākamo sezonu.”
Tātad turpināsiet braukt arī nākošgad?
R.F.: “Brauksim noteikti, varbūt arī sanāks nomainīt mašīnu, bet vēl redzēsim kā būs. Ja brauksim, tad tikai vasaras sezonu. Startēsim rallijsprintā, jo “lielo” karjeru jau esmu beidzis.”
Iepriekš esi braucis arī “lielajā” rallijā, turklāt ne vien pilota, bet arī stūrmaņa krēslā. Kad vispār sāki braukt sacīkstēs?
R.F.: “Sāku braukt apmēram 1998. gadā ar priekšpiedziņas “Škoda Fabia”. Pēc tam biju “Volkswagen” komandā, braucām ar trešo “golfu”. Lielākais sports piedzīvots kopā ar Mārtiņu Būčiņu, kad sēdēju viņam blakus. Tas bija lielākais, ātrākais un interesantākais sports. Man ir pilnīgi vienalga, sēdēt pie stūres vai blakus. Galvenais, lai “iet” ātri. Pilots nevar pabraukt ātri bez laba stūrmaņa, panākumi ir uz abiem pleciem. Neuzskatu, ka viens būtu pārāks par otru.”
Interviju sagatavoja:
Juris Dargēvičs
