Banjul Challenge: 12.01.09.
Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www –http://riga-banjul.webs.com/index.htm
12/01/2009, plkst. 21:30, 9595 km, 30 grādi ārā, 35 grādi iekšā
No rīta paēdam bagātīgās brokastis un maksājam par hosteli. Darbinieks, gan laipni paskaidro, ka pa nakti kurss esot mainījies un nu jau kurss esot 31 dalass par EUR, kas mums nav izdevīgi, jo mēs maksājam EUR valūtā. Pasūtam darbinieku divas mājas tālāk un samaksājam pēc vakar nolīgtā kursa. Šīsdienas plāns ir sameklēt labas naktsmājas, vēlams, tuvu okeānam, rezervēt aviobiļetes mājupceļam un dabūt vīzas imigrācijas pārvaldē. Dodamies uz viesnīcu Safari Gardens Hotel, kur no rīta sastopam Plymouth-Banjul challenge organizatorus. Nokārtojam papīrus automašīnu īslaicīgai ievešanai Gambijā. Organizatori arī informē, ka šodien plkst. 14.30 plānojas parādes brauciens visiem pasākuma dalībniekiem konvoja pavadībā no Serekundas uz Bandžulu, pilsētas mēra uzruna, bezmaksas alus, ko uzsauc vietējā alus darītava.
Apbraukājam aviokompāniju pārstāvniecības, lai saprastu sava mājupceļa izmaksas un iespējas. Mūsu sākotnējais plāns braukt ar Tomas Cook uz Mančesteru izgāžas, jo izrādās, ka aviokompānijai nesen esot bijušas problēmas ar ārzemnieku pasēm (nesaprotam gan īsti kādas) un aviokompānija pieņēmusi lēmumu tuvākajā nākotnē pārvadāt tikai pasažierus, kam ir Anglijas pases. Kad esam iegriezušies Bandžulas lidostā, satiekam norvēģi, kurš arī meklē lētas aviobiļetes ceļojumam uz Oslo. Viņš mums iesaka labu viesnīcu pašā okeāna krastā, kas ir tikai nedaudz dārgāka kā mūsu iepriekšējās naktsmājas. Kad braucam prom no lidostas, veicam kreiso pagriezienu. Neviena zīme neliecina par to, ka tas būtu aizliegts. Taču kad jau praktiski esam veikuši manevru, saprotam, ka uz ceļa ir nepārtraukta baltā līnija. Un turpat stāvošs bariņš ar cilvēkiem formās sāk sparīgi kaut ko saukt un māt ar rokām. Domājam, ka tie ir policisti un apstājamies. Taču izrādās, ka tā ir lidostas ugunsdzēsēju brigāde, kas futbola turnīrā izcīnījusi pirmo vietu un tagad stāvēšot ceļa malā un visiem stāstīšot par savu priecīgo notikumu un visiem esot viņiem jāziedo kas neliels. Mēs esot pirmie, kas apstājušies. Mēs ugunsdzēsēju futbola komandai ziedojam koka rokassprādzi, ko esam ieguvuši iepriekšējā vakarā gaidot prāmi. Kad ieliekam koka rokassprādzi ugunsdzēsēju kausā, sākumā manāms apmulsums viņu sejās. Laikam gaidīja naudu. Bet tā kā dāvinātam zirgam zobos neskatās, tad viņi pasākās par dāvanu lidostas ugunsdzēsēju komandai un mēs turpinām ceļu atpakaļ uz Serekundu.
Pa ceļam apskatāmies norvēģa ieteikto viesnīcu. Viesnīca tiešām nesalīdzināmi labāka ar iepriekšējo hosteli un arī par Safari Gardens hotel. Pieņemam lēmumu par to, ka paliksim šajā viesnīcā. Taču cena (44 EUR par divvietīgu numuru) ir lielāka nekā norvēģa nosauktā (31 EUR). Viesnīcas darbinieks cenu nelaiž nost. Kad sakām, ka mums draugs teica, ka viņš te vakar esot dabūjis numuru par 31 EUR, tad viesnīcas darbinieks saka, lai atvedot to cilvēku un ja tā būšot, tad mēs arī dabūšot tādu pašu cenu. Atnāk norvēģis un cena bez jebkādiem kavēkļiem samazinās no 44 EUR līdz 31 EUR. Viesnīcā satiekam latviešu tūristu grupu, kas Gambijā pavada savu atvaļinājumu. Pēcpusdienā dodamies uz Safari Gardens hotel, lai piedalītos paredzētajā parādes braucienā. Kopumā parādē piedalās 18 automašīnas, lielākā daļa gan no iepriekšējās Plymouth-Banjul Challenge grupas, kas ceļā devās vienu nedēļu pirms mums. Pa priekšu brauc policists ar motociklu un ar ieslēgtām zilām un sarkanām bākugunīm un dzen uz malām pa ceļu braucošās automašīnas. Policists automašīnas izdzenā pa ceļu braucot līkločiem. Līkločus motociklists arī taisa tad, kad uz ceļa nav neviena pretimbraucoša auto. Domājam, ka vienkārši zīmējas. Pēc brīža paceļ abas rokas gaisā, tad aizliek aiz galvas un turpina braukt rokas neturot uz stūres. Tad atkal ķeras pie stūres un veic savu līkločbraucienu. Diemžēl vienā brīdī motocioklistam misējas un tas zaudē kontroli pār motociklu – motociklists uz ceļa un mocis krūmos. Kaut kā muļķīgi sanāca. Visa parāde apstājas un gaida kad motociklists izvilks moci no krūmiem. Tā kā ātrums nebija liels, tad nedz motociklists ir stipri cietis un arī motocikls ir braukšanas kārtībā. Pēc pāris minūtēm ceļu turpinām. Apstājamies pie Bandžulas pilsētas domes. Runu saka Bandžulas mērs. Turpinām ceļu, izbraucot cauri pilsētas vārtiem, kur ikdienā satiksme nav atļauta. Tādā veidā Bandžulas pilsēta mums izrāda savu cieņu. Izmetam pāris līkumu pa Bandžulu un piepilsētām un piestājam stadionā. Tur vietējā deju kopa sniedz priekšnesumu, vietējā alus darītava cienā ar bezmaksas alu. Alu dzer visi. Ar policiju nebūšot problēmu – Gambijas varas iestādes augstu vērtē to, ka auto tiek pārdoti izsolē un nauda ziedota labdarībā, tādēļ arī policijas attieksme ir īpaša. Un arī policijai visā valstī ir tikai trīs alkometri. Vakarā ieturam maltīti Safari Gardens hotel. Vakariņas ir bez maksas un tās uzsauc pasākuma organizatori.
