Kalvis Blūms pēc Poland Rally Legend: “Tur viss ir tā, kā tev patīk, nevis tā, kā vajag”

Kalvis Blūms uz Poliju šogad brauca svinēt. Ne gluži dzimšanas dienu tās ierastajā nozīmē, bet gadu kopš sava pirmā Poland Rally Legend – rallija, uz kuru toreiz aizbrauca gandrīz pēdējā brīdī, bet no kura atgriezās ar skaidru domu, ka šis stāsts ar vienu reizi nebeigsies.

Šogad Kalvis ar Mitsubishi Lancer Evo VI uz Poliju devās jau otro reizi. Pirmais brauciens uz Poland Rally Legend pirms gada radās gandrīz nejauši, kad laikā pēc ļoti intensīvas sezonas. Iepriekšējā gadā bija nobraukti 14 sacensības un dzīves līkloču dēļ pazudis “draivs” uz ralliju. Ivars Velme tomēr pierunājis aizbraukt uz Poliju, un Kalvis lēmumu pieņēmis vien pāris nedēļas pirms rallija.

Tieši ar šo braucienu pirms gada Kalvim sākās pavisam jauns stāsts – dalība rallija šovos ārpus Latvijas. Tāpēc šogad jautājuma, vai atgriezties Polijā, vairs nebija. Gribējās atbraukt vēlreiz, tikai šoreiz jau ar visu, kas pa šo gadu nācis klāt. “Tāpēc jāņem līdzi treileris, jāņem DJ un jāparāda poļiem un visiem, ar ko pagājušajā gadā sastrādājāmies, kādi mēs bijām pagājušajā gadā un kādi esam šogad. Tās bija tādas pirmā gadiņa dzimšanas dienas svinības. Nebija jautājuma – braukt vai nebraukt. Bija skaidrs, ka jābrauc un jādara maksimums.”

Servisa parkā visas dienas skanēja mūzika, apkārt treilerim pulcējās cilvēki un latviešiem bija sava ballīte. Īpašu paldies Kalvis velta draugiem no Mobil Trailer, ar kuru palīdzību bija iespējams īstenot iecerēto.

Ballīte palika servisa parkā, bet trasē Kalvim kopā ar stūrmani Raimondu Zeiļuku bija pavisam cits režīms. Pirmajos braucienos vēl mēģinājis sajust trasi, kaut kur atlaist gāzi un saprast, cik daudz var atļauties, taču ilgi tas nav turpinājies. Otrajā aplī piesardzība jau pazudusi – no pirmā metra līdz finišam rallija režīmā, vietām izvēloties plašāku trajektoriju, lai arī skatītājiem būtu interesantāk. Kā saka Kalvis, “principā ir tikai divi režīmi – on un off…”

Viens no spilgtākajiem braukšanas momentiem bijis otrās dienas ātrumposms ar grunts daļu – šauru ceļu gar kalna malu un lēcienu tramplīnā. “Tur pa grunti smaids bija līdz ausīm.” Arī stūrmanis atzinis, ka tas jau bijis nopietni.

Tomēr vēl vairāk par Polijas dopiem atmiņā palikuši cilvēki. Jau pirmais pilsētas ātrumposms devis priekšstatu par to, kas gaidāms tālāk. “Tas bija episks. Tur bija tik daudz cilvēku, visur cilvēku masas.” Īstā maģija sākusies nakts ātrumposmā, kur pūļi, ugunis un raķetes radīja atmosfēru, ko nevar salīdzināt ar parastu ralliju. Kalvis stāsta, ka īpaša bijusi sajūta redzēt, ka salūta raķetes gaisā lido ne tikai vietējiem braucējiem, bet arī latviešiem. “Tu saproti, ka viņi tevi gaida un tajā brīdī gribas parādīt labāko, ko vari.”

Tieši tur visu laiku jāatrod robeža starp ātru braukšanu un šovu, ko gaida skatītāji. Kalvis uzsver, ka arī emociju pilnā atmosfērā jāsaglabā vēss prāts. Pirmajā aplī ar aizmugurējo bamperi viņš nedaudz pieskāries betona sienai un tas ticis noskrāpēts, toties skatītāju reakcija bijusi tāda, ka viņus varējis dzirdēt pat mašīnā.

No rallija auto iekšpuses tas viss, protams, ir pavisam citādi, taču uz mirkli Kalvim pašam gribējies šo ralliju izbaudīt arī skatītāja lomā. “Kaut kādā brīdī man pašam gribējās būt ārā un paskatīties no malas, kā tas viss izskatās. Vienkārši kosmiski.”

Poland Rally Legend īpašas nav tikai mašīnas. Ļoti liela daļa no šī pasākuma ir cilvēki, kuri tās gaida trases malā, un Kalvja stāstos viņi parādās atkal un atkal. Kādā pārgrupēšanās vietā ekipāžas ieskāvis skatītāju pūlis – cilvēki nākuši fotografēties, runāties un prasīt autogrāfus. Pie Kalvja pienākusi mamma ar mazu puiku, kuram bijis viens ļoti konkrēts mērķis. “Viņam kādi četri gadi, un viņš ārkārtīgi grib, lai es parakstos. Mēģinu rakstīt viņam uz muguras, bet viņam kut, viņš smejas kā traks, un es nevaru parakstīties. Mamma viņu tur, mēs to maiciņu mēģinām nostiept… Diezgan mīlīgi.”

Tieši tikpat daudz Kalvis runā arī par organizatoriem. Ne tikai par to, ka viss bijis izdarīts tā, kā tam jābūt, bet par cilvēcīgu attieksmi, kas jūtama arī sīkās lietās. Dalībniekiem papildus oficiālajai rallija informācijai bijuši izveidoti divi saziņas čati – viens brīvākai komunikācijai, otrs tikai svarīgākajai informācijai. Par komunikāciju rūpējusies Magda. “Tu viņai jebkurā brīdī varēji uzrakstīt, un viņa momentā atbildēja uz jebkuru jautājumu. It kā tādas lietas droši vien ir arī citur, bet te es to īpaši jutu.”

Vēl viens īpašs cilvēks šajā stāstā ir Poland Rally Legend organizators Mihals, kuru Kalvis smejoties sauc par savu “Polijas menedžeri”. Viņš visu rallija nedēļas nogali bijis turpat – pie braucējiem, ātrumposmos un servisa parkā, palīdzējis, ja tas bijis vajadzīgs, un pats ar emocijām sekojis notiekošajam. To pašu varējis redzēt arī tad, kad trasē devušies latvieši – organizatori paši priecājušies un sekojuši braucieniem gluži kā pārējie rallija fani

Arī pēc finiša viss nebeidzās ar oficiālo daļu. Ballītē ar organizatoriem esot bijusi pavisam neliela tumbiņa un Kalvis nolēmis no treilera sagādāt lielāku. Drīz vien organizatori jau dejojuši uz skatuves, un atzinuši, ka nākamgad DJ pasākumam vairs neesot jāmeklē – tas atbraukšot no Latvijas.

Polijā neiztika ari bez neplānota piedzīvojuma. Pēc atklāšanas ceremonijas pilsētas ielas bijušas cilvēku pilnas, dalībnieki braukuši prom no estakādes, skatītāji prasījuši šovu, un vienā no krustojumiem gaisā vēl stāvējuši iepriekšējās rallija mašīnas riepu dūmi. “Nu kā tu to vari nedarīt?” tagad smejas Kalvis. Viņš saka, ka pārliecinājies, vai apkārt ir droši, un uzgriezis “saulīti”. Vienīgā problēma – turpat bijusi policija.

Policisti likuši sekot viņu automašīnai, taču apkārt bijis tāds skatītāju pūlis un haoss, ka policijas auto pazudis no Kalvja redzesloka. Viņš vairākas reizes pabraucis uz priekšu, apstājies un gaidījis, līdz kāds pienācis un pateicis, lai dodas uz servisa parku. Vēlāk tur ieradusies arī policija.

Kalvis par notikušo nemēģina taisnoties. “Es uzreiz pateicu – pilnībā uzņemos atbildību. Zinu, ko izdarīju un ka tā nedrīkst. Sanāca. Emociju vadīts, novērtēju drošību un izdarīju.” Pēc Kalvja stāstītā, viņam piemērots naudas sods un uz trim mēnešiem liegts vadīt automašīnu Polijā, vienlaikus dodot iespēju pabeigt pasākumu un pēc tam izbraukt no valsts. Nākamajā dienā Mihals, braucot garām ekipāžām pirms ātrumposma, atvēris logu un uzsaucis: “Kalvi, kur tev tiesības?” Pēc iepriekšējā vakara tas jau bijis stāsts, par kuru var pasmaidīt.

Jautāts, kāpēc rallija fanam nākamgad būtu jābrauc uz Poland Rally Legends, Kalvim drīzāk ir grūti atrast iemeslu, kāpēc lai nebrauktu. Turklāt atbilde nav par vienu konkrētu mašīnu, ātrumposmu vai šovu. Tā ir par sajūtu, ko rada viss kopā.

“Tur servisa parkā ir tās mašīnas nevis tāpēc, ka viņas šobrīd ir ātrākās, labākās vai spicākās. Tur ir tādas mašīnas, kādas tev vienkārši gribas un kādas tev patīk. Un viss. Tur viss ir tā, kā tev patīk, nevis tā, kā vajag.”

Lai cik daudz uzmanības būtu pilotam un mašīnai, Kalvis sarunas laikā vairākkārt atgriežas pie cilvēkiem, kuri ir aiz tā visa. “Bez komandas nekā. Mēs to darām kopā.” Viņš saka paldies visiem, kuri palīdzējuši šim braucienam notikt, īpaši Mobil Trailer, un arī tiem cilvēkiem, kuri Rally Poland Rally Legend laikā ienāca latviešu treilerī un iegādājas Forever Classic atribūtiku. “Paldies katram, kurš kaut ko nopirka mūsu lieliskajā stikla teltī. Tas mums palīdz braukt vairāk un tālāk.”

Tālāk šoreiz nozīmē patiešām tālāk un nākamais lielais Rally Legends piedzīvojums Kalvim būs Madeirā jau oktobra izskaņā.

 Dace Janova/4rati.lv