Latvijā atdzimst smago auto rallijs, pirmā sezona plānota 2016. gadā

Jau 2016. gada sezonā rallija trasēs varēsim ieraudzīt ne vien visiem tik pierastās vieglās automašīnas, bet arī smagos auto. Savulaik “gaziku” rallijs mūsu zemē bija ļoti populārs, tāpēc jau tagad tiek strādāts, lai nākošgad tas atdzimtu no aizmirstības.

“Autosportam Latvijā un Baltijā kopumā ir senas, stipras un interesantas tradīcijas, kurās sava vieta arī laikam, kad Baltijas valstis atradās PSRS sastāvā,” stāsta Dzintars Kaulakalns, kurš pats savulaik nodarbojās ar šo sporta veidu un tagad cēlis gaismā ideju par “gaziku” rallija atjaunošanu. “Viena no mūsu tā laika autosporta “nacionālajām īpatnībām” bija tautā ļoti populārais rallijs ar kravas automobiļiem. Baltijas čempionātos abās “gaziku” klasēs vien ekipāžu skaits sasniedza astoņus desmitus, bet bija laiki. kad rallija ceļos “lidoja” pat ZIL-130! Latvijā tas diemžēl jau piemirsts.”

Lielu popularitāti “gaziki” var baudīt Igaunijā, kur ar šo sporta veidu aizraujas daudzi.

“Igaunijā gan “kravinieku” rallijs ne tikai saglabāts, bet visai nopietni attīstās – aug sporta auto skaits, palielinās ātrumi un skatītāju sajūsma par šīm “laika mašīnām” un to braucējiem,” stāsta Dzintars Kaulakalns. “To vidū ir ne tikai “to laiku” vīri sirmām galvām, bet arī jauni braucēji, kas šādi sāk savu karjeru, un pat dāmas. ”

Dzintars Kaulakalns, kurš vairāk nodarbojas ar sacensību rīkošanu Lietuvā, vēlas, lai arī Latvijā smago auto rallijs kļūtu populārs. Un viss liecina, ka tam ir potenciāls. Vēl gan jālemj, kuram rallija paveidam “pieslēgties”.

“Šogad “ledus beidzot sakustējies”, sāk parādīties pirmie interesenti un automobiļi, ” viņš saka. “Aicinām “vecos” braucējus, kam ir interese par šo procesu, un jaunos, kuriem braukt gribas, bet modernajai rallija tehnikai nepietiek naudas – ķeram to igauņus ciet! Varbūt tieši šī eksotiskā mašīnu klase var kļūt par iespēju salīdzinoši lētākai ieiešanai autosportā. Šobrīd gan vēl esam sagatavošanās posmā, kura gala rezultātā jāpieņem un Latvijas Automobiļu federācijā jāapstiprina šo mašīnu sagatavošanas tehniskie noteikumi. Reālās iespējas “gaziku” dalībai rallijā ir vairākas. Šķiet, vienkāršākais variants – iekļauties popularitāti gūstošajā vēsturisko auto rallijā, kur startēt varētu ar auto, kas sagatavoti pēc PSRS laika tehniskajiem noteikumiem (praktiski standarta auto). Šo sacīkšu pamatā ir nevis maksimāls ātrums speciālajos posmos, bet ekipāžas darbības precizitāte laika grafika ievērošanā. Otrs potenciālais virziens – nesen atjaunotais minirallijs, kurā ātrumposmi gan ir, bet to kopgarums nav liels un auto praktiski ir standarta versijā.”

Latvijas smago auto rallijā idejas pamatā būs mēģinājums panākt iespēju startēt sacensībās par zemām izmaksām. Ja tomēr būs arī tādi sportisti, kas vēlēsies pievērsties šim sporta veidam profesionāli, būs iespēja doties uz Igauniju, kur līmenis jau šobrīd ir ļoti augsts.

“Lielo ralliju un milzu ātrumu cienītāji, ar izcilām izgudrotāja spējām un pamatīgām finansēm var mēģināt spēkus Igaunijas ceļos, ” skaidro Dzintars Kaulakalns. “Tur tehniskie noteikumi ir visai brīvi un, kā saka paši braucēji, “Top 3″ auto būves cena varot sasniegt pat 20 tūkstošus eironaudiņu. Gandrīz visi auto, arī GAZ-51 klasē, tur aprīkoti ar forsētiem GAZ-53 dzinējiem, īpaši būvētām piecpakāpju pārnesumkārbām, citu marku auto priekšējiem tiltiem, riteņiem u.t.t., kā rezultātā daži no tiem attīstot ātrumu pat 180 km/h un vairāk! Iespējams, ka šo variantu var izmantot daži latviešu krosa braucēji, kuru mašīnas jau atbilst igauņu noteikumiem, bet, kas zina, varbūt kādam ir svarīgs pats process un pacīnīties var arī ar labu standarta dzinēju un transmisiju.”

Latvieši “gaziku” sportam nevēloties tērēt daudz, tomēr interese jau šobrīd ir ļoti pamanāma.

“Līdz šim pašu mājās veiktās sarunas rāda, ka mūsu potenciālie “gaziku” braucēji tādām naudām nav gatavi, ” saka Dzintars Kaulakalns. “Pamatā vairums sliecas uz to, ka auto jābūt maksimāli vienkāršam, ar adekvātām izmaksām. Šiem nosacījumiem vislabāk atbilstu variants ar standarta šasiju, dzinēju, pārnesumkārbu un dalība Latvijas rallijsprinta čempionātā. Kā rāda personīgā pieredze, prasmīgi uzbūvēts un sagatavots šāds GAZ-51 spēj attīstīt ātrumu aptuveni 120 km/h, bet GAZ-53 – pat 140 km/st. Kas to izmēģinājis rallija ceļos, var apstiprināt – maz neliksies! Līdz šim neskaidrākie jautājumi, kas kavē jaunu auto būvi dalībai Latvijas rallija vai rallijsprinta sacīkstēs, vai var sarežģīt veco rallija “gaziku” atgriešanos ierindā ir divi: vai drošības karkasa konstrukcija un tā stiprinājums veidojams tieši pie auto rāmja (pēc igauņu noteikumiem), vai pieļaujams arī PSRS noteikumos atļautais (kravas kastē) un vai auto vispār būs kravas kaste (igauņu auto to aizstāj tērauda cauruļu rāmis)? Šo un citu jautājumu saskaņošana jau uzsākta un drīz būs skaidra, bet pilnībā pie braukšanas Latvijā droši vien tiksim nākamajā sezonā. Tikmēr gatavojam visu pārējo, lai beigās nepietrūkst laika. Šobrīd zināmi vismaz trīs potenciālie braucēji Kuldīgas pusē, daži krosisti, kas gribētu izmēģināt spēkus Igaunijas rallijos un “briestošs” auto sporta klubs Vidzemē. Daži atjauno vēl saglabātos padomju laika auto, citi būvē (vai plāno būvēt) jaunus – kustība ir sākusies. Turpinām to kopā!”

Arī Jūs varat palīdzēt šim projektam ar kādu vecu auto, to rezerves daļām, caurulēm drošības karkasiem, degvielu, eļļām, krāsām, arī ar vērtīgu informāciju par auto un motoru sagatavošanu, saviem priekšlikumiem u.t.t. Iedvesmas un informācijas avoti – mājas lapa portālā “facebook.com” un igauņu “veokaralli.eu“. Rakstā minēto Latvijas rallija sacīkšu sēriju noteikumi atrodami “laf.lv“. Jautājumus par visu, kas saistīts ar šo projektu varat uzdot Andrim Grīnvaldam (Kuldīga): mob.tālr.- 29726260, e-pasts – “grinvalds.andris@gmail.com”.

Teksts: 4rati.lv
Foto: Dace Janova (4rati.lv)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *