Divi latvieši uzsākuši gaitas Dānijas folkreisā
Foto: Raimonda Žvagina sociālie tīkli
Divi Latvijas sportisti uzsākuši gaitas folkreisa sacensībās Dānijā – Raimonds Žvagins un Armands Silis perfekti apvieno ikdienas darba uzdevumus ar aktīvo atpūtu nedēļas nogalēs. Kāds ir viņu dāņu karjeras sākums?
Jāatzīmē, ka jau pirms pāris gadiem tika ziņots par vairākiem latviešu vīriem, kuri cīnās folkreisā Zviedrijā un citās ziemeļvalstīs, folkreisa zemēs. Šobrīd Raimonds un Armands ir pašā sākuma punktā, kas ļauj sekot līdzi abu gaitām ne tikai sacensībās, bet arī formālos sīkumos – licenču kārtošanā, iesaistē pārstāvētā kluba darbībā, pirmajos treniņos.
Jāatzīmē, ka Raimonds Žvagins ir ar zināmu pieredzi Latvijas folkreisā, bet Armandam Silim vēl jātiek līdz startam Latvijā. Pirmās ziņas no tautiešiem marta vidū, kad Raimonds lepojās ar iegādāto “VW Golf II”: “Auto nopirku jau gatavu startam, 8000 kronas jeb 1075 eiro.”
Raimonds Latvijā lielākoties startējis ar “Opel Astra” un “Toyota” folkreisa mašīnām, “golfu” tēma tiks apgūta Dānijā
Armands par savu kaujas auto “Toyota”: “Mans stāsts ir nedaudz savādāks, jo auto nebija braukts kopš 2019. gada un nācās mainīt piekari. Mašīnu atradu internetā par 4500 kronām jeb 600 eiro.” Marta vidū Armands vēl piebilst, ka gaida iespēju pirmo reizi trenēties – lai gan vairākos klubos treniņu dienas jau bija aizvadītas, paši līdz trasei vēl nebija tikuši: “Šobrīd gaidām kursus, lai mūs apstiprinātu licenču saņemšanai. Sistēma īsumā – sākas viss ar to, ka piesakām sevi Dānijas federācijā (DASU), un norādām klubu, no kura vēlamies startēt. Vēlāk klubs apstiprina un izsniedz licenci. Tad kursi, treniņbraucieni un kluba kausu izcīņas sacensības.”
Marta otrajā pusē Armands ziņo: “Skatījāmies notikušos treniņus, bet paši vēl nebraucām, jo mūsu klubā šajā nedēļas nogalē (27. un 28. martā) talkas diena. Notiek trases sakopšana, karogu un tiesnešu posteņu remonts. Uz pirmo treniņu ceram tikt Lieldienās.”
Latvieši startēs “Kolding Auto Club” (KAC) sastāvā. Armandam Koldingas trase atrodas aptuveni 40 kilometrus no mājvietas.
Aprīļa sākumā Armands ziņo, ka abi izturējuši licences kursus: “Nolikām eksāmenu, un patiesībā bija diezgan grūti. Jautājumi par karogiem, tiesnešu lēmumu apstrīdēšanu, braukšanas kultūru… Nākamnedēļ ceram uz treniņbraucieniem.” Prieka vēsts saņemta 23. aprīlī, kad beidzot rūc motori. Treniņš, uz kuru, tiesa, tiek tikai Armands, bet Raimondam nenostrādāja stratēģija izlaist treniņus par labu pirmajai sacensībai. “Bija paredzēts, ka 30. aprīlī notiks pirmās sacensības, tāpēc nolēmu treniņu nebraukt, taupot spēkus pirmajam posmam. Taču sacensības tika atceltas, līdz ar to gaidu nākamo treniņu, kas varētu notikt 1. maijā Koldingā.”
Armands guva iespēju patrenēties: “Treniņš notika vakarpusē, Nerlundbanen trasē Īkastā. Bija tā: sabraucām visi uz trasi, un treniņu vadītājs apstaigāja sportistus, pārbaudot visiem sportista licences un automašīnas tā saukto grāmatu. Tehniskā komisija kā tāda nenotika. Braucām dzīvajā rindā pa pieciem apļiem katrā reizē. Bijām trīs klases – mazie bagiji, folkreiss un rallijkross, kurā bija tikai viena mašīna ar mērķi testēt motoru. Dalības maksa bija 250 kronas, kas ir dārgāk, jo biju kā viesis no cita kluba. Trase diezgan ātra, bet ar cietu segumu un vairākiem asfalta līkumiem. Mašīna izturēja un iztiku bez defektiem, vienīgi nodeldēju savas ziemas riepas, kuras uzmontēju ar domu, ka būs dikti laba saķere – nezināju trasi.”
Šobrīd abi latvieši gaida treniņus un sacensības.
Izmantotie resursi:
www.autocross.lv
