Banjul Challenge: 07.01.097
Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www –http://riga-banjul.webs.com/index.htm
07/01/2009, plkst. 17:00, 8377 km, 20 grādi ārā, 29 grādi iekšā
No rīta plkst.9.30 dodamies ceļā. Piestājam pie pāris veikaliem – Bennijs iepērk sev ūdeni un ēdamo. Pēc 45 km redzam Timbuktu brauciena dalībniekus, kas jau iegriezušies tuksnesī. Tālāk gan par 100 m nav tikuši, jo smiltīs iebuksējis Fiat Panda. Pārējie to rok ārā no smiltīm un stumj uz priekšu. Pēc nepilna kilometra arī mēs griežamies nost no asfalta. Pirmie 300 metri smiltīs pievārēti. Apstājamies uz cieta pamata. Nolaižam riepās spiedienu līdz 1.5 atmosfērām. Uztaisām kopīgu bildi un laižam tuksnesī. Bennijs saka, ka pirmajā dienā būšot grūts ceļš – smiltis ar akmeņiem. Nedrīkst braukt pārāk lēni, lai neiestigtu smiltīs un nedrīkst braukt pārāk ātri, lai nepārsistu riepas. Pirmie braucam mēs, jo mūsu auto ved gidu, otrais ir Kurlanders Team žigulis, tad Golfs un noslēdzošais Audi, jo tas ir vienīgais pilnpiedziņas auto mūsu grupā. Attālums starp mašīnām jātur ap 100 metriem, jo ja viena iestieg, tad lai pārējās vēl varētu paspēt apstāties uz cieta pamata.
Braucot apvidus mainās ik pēc pusstundas. Cieta, rupja grants, uz kuras brīnumainā kārtā izveidojušās, atstatus viena no otras stāvošas, smalku smilšu kāpas. Apbraucot vienu no kāpām mums arī pirmais stumšanas pasākums – stumjam Kurlanders Team žiguli. Smiltīs iestieg arī aiz tā braucošais Golf. Audi kā vienīgais pilnpiedziņas auto, veiksmīgi tiek garām. Pēc mirkļa kāpas pazūd un zeme ir klinšaina, kas vietām pārklāta ar plānu smilšu kārtu, parādās reti koki. Pēc pusstundas koki pazūd, paliek vien akmeņi, klinšaina zeme. Smiltīs braucam ar trešo pārnesumu, ceturtais nevelk. Lielākās smiltīs braucam ar otro pārnesumu. Taču kad segums paliek nelīdzenāks un akmeņaināks, braucam pat ar pirmo ātrumu un šķiet, ka ar kājām pārvietoties būtu ātrāk. Tad atkal zeme kļūst līdzenāka, akmeņi mazāki un varam braukt ātrāk. Taču vadītājam jābūt ārkārtīgi uzmanīgam, jo pēkšņi parādījušies akmeņi liek strauji bremzēt. Dažu reizi, kad apvidus ir līdzens sasniedzam pat 80 km stundā ātrumu. Ceļā pēkšņi parādījies smilšu paugurs kā labs tramplīns liek Kurlanders Team auto priekšējiem riteņiem atrauties no zemes. Pēc brīža Bennijs liek piestāt pie kāda koka – esot pusdienlaiks. Vējš dzenā smiltis un ēdam kraukšķošu maizi ar kraukšķošām tūristu brokastīm. Dažu brīdi vējš uzpūš spēcīgāk un aizpūsto polietilēna maisiņu mums tā arī neizdodas vairs dabūt rokā. Vaicājam Bennijam, kā viņš orientējas tuksnesī. Bennijs atbild, ka tā ir pieredze un dažādie apvidi. Pēc mirkļa tālumā aiz kāpas parādās Timbuktu brauciena dalībnieki. Piebrauc pie mums, aprunājamies. Viņiem stumšanas darbi esot jāveic daudz biežāk. Mazais Fiats un Peugeot smiltīm ir mazāk piemēroti kā mūsu žiguļi un apgreidotais Golfs.
Tā kā Timbuktas dalībnieki pusdienas apvienojuši ar iepriekšējo stumšanas vingrinājumu, tad tie dodas ceļā pirms mums. Apvidus kļuvis kalnaināks un viņi pazūd aiz tuvākā pakalna. Pēc 15 minūtēm arī mēs dodamies ceļā. Tuksnesī brīžos, kad pūš vējš, svelme nav jūtama. Taču, kad vējš pierimst, tad karstums ir neciešams. Auto temperatūra sasniedz 35 grādus, aiz borta 30 grādi.
Ceļā kārtējā kāpa. Kā līdz šim, uzsākam manevru tās apbraukšanai. Taču Bennijs rāda zīmi, lai braucot tai virsū. Sākotnēji domājam, ka esam nepareizi sapratuši Bennija norādi un turpinām kāpas apbraukšanas manevru. Taču Bennijs nu jau pavisam skaidri liek braukt uz kāpu. Mums par pārsteigumu šī kāpa ir no cietām smiltīm – auto bez problēmām uzbrauc pašā kāpas virsotnē. Uz kāpas uzbrauc arī Timbuktu kolēģi. Aiz kāpas ieaugām pirmo auto vraku – acīm redzot no kāpas nobraucis pa nepareizo – stāvo pusi. Bennijs stāsta, ka negadījums noticis pirms 5 gadiem. No auto gan pāri palicis tikai karkass, visas rezerves daļas apskrūvētas.
Timbuktu turpina savu ceļu pirmie un pazūd mūsu skatienam. Pēc 20 minūtēm tos atkal ieraugām – tiek stumts Fiats. Veiksmīgi izdodas apbraukt visas stāvošās auto, taču Golfam ceļu nogriež viens no Timbuktu džipiem. Golfam nākas bremzēt un tas iestieg smiltīs. Taču aiz tā braucošie Audi puiši palīdz to izstumt. Golfam, piebraucot pie mums, dzirdama skaņa, kas liecina, ka auto apakšā kāds metāla gabals velkas pa zemi. Apskatot auto apakšu secinām, ka tas ir izpūtēja balsts. Tas tiek atliekts vēl vairāk, Golfs tiek padots atpakaļgaitā, dzelzs gabals tiek nolauzts un atstāts tuksnesī – ceļu var turpināt arī bez tā. Smejamies, ka nu Golfs ir vieglāks un labāk ies cauri smiltīm. Spriežam, ka esam sapratuši kā Bennijs orientējas tuksnesī – ik pa brīdim tuksnesī redzamas pamestas auto riepas. Braucam tālāk. Timbuktu paliek stumt savus mazos auto. Pēc stundas braukšanas priekšā pamanām Timbuktu. Domājam, ka Bennijs ar Timbuktu gidu ir vienojušies, ka nakšņosim tuksnesī kopā un tā kā Timbuktu uz priekšu tiek lēnāk, tad Bennijs tuksnesī izmetis līkumu. Bennijs ar Timbuktu gidu apspriežas un saprotam, ka esam pavisam netālu no nakšņošanas vietas. Dodamies uz priekšu. Segums – smalka, cieta grants un gar vienu malu jau vairākus kilometrus iet gara kāpa. Ātrums ap 80 km stundā. Segums labs, taču Bennijs liek samazināt ātrumu. Saprotam iemeslu – pēc brīža ceļā smilšu paugurs. To veiksmīgi pārbraucam. Taču angļiem nav Bennija, kurš liktu samazināt ātrumu un pirmais lēciens tuksnesī – no zemes atraujas visi četri Golf riteņi, auto piezemējas ar purnu zemē. Par laimi nekas nopietns – salocīts tikai metāls, bet radiators vesels. Turpinām ceļu. Kad garajā kāpā ir pārrāvums, to izmantojam, lai pierauktu kāpai no otras puses un stājamies pie kāpas augošā koku pudura, kur būs nakšņošanas vieta. Koku puduris dos aizvēju. Pēc mirkļa pie 200 m attālā koku pudura piestāj Timbuktu vīri. Būvējam teltis, kuram ugunskuru, gatavojam vakariņas, spēlējam zoli. Vakarā pie mums atnāk daži no Timbuktu braucējiem. Izstāsta, ka tuksnesī mēdzot naktī uzrasties nelūgti viesi, kas cenšas sabojāt auto, tā lai tas paliktu tuksnesī, lai pēc tam to aizvilktu prom un pārdotu. Vienojamies, ka šonakt Timbuktu braucēji paliks nomodā, lai pieskatītu auto. Savukārt mēs nomodā būsim nākošajā naktī. Pacienājam Timbuktu kolēģus ar mūsu „zivju konserviem”. Pēc konservu nobaudīšanas tie vēlas uzdzert ko virsū. Dodam netālu stāvošo Kurlanders Team „Coca Colu”. Timbuktu braucējs to iemalko. Pēc mirkļa pūš gaisu. Paskaidrojam, ka tas ir melnais balzāms. Tad viņš pats sniedzas pēc netālu stāvošās Dukes of Kurland minerālūdens pudeles, sacīdams, ka nu gan vajagot uzdzert ūdeni. Un atkal pūš gaisu. Izrādās, ka tas ir šņabis, kas iepildīts minerālūdens pudelē. Kad vaicājam, cik tālu tuksnesī atrodamies, Bennijs paskaidro, ka līdz okeānam 100 km, bet līdz šosejai 70 km. Bennijs sazvanās ar brāli pa mobilo telefonu. Mums gan viņš nespēj izskaidrot no kurienes tuksnesī ir mobilā telefona sakari. Vējš pierimis. Tuksnesī parasti vējš naktīs pierimst. Ap pusnakti dodamies gulēt.
