Intervija ar Juri Sprūdi

Ilze Aperāne
Foto: Fotoaģentūra “4rati”

Pirms sākt sarunu ar rallija „Latvija” organizatoru Juri Sprūdi, vēlos pieminēt pozitīvismu, kas pavada šo cilvēku ik uz soļa. Runājot ar Juri, nevar nepamanīt, cik vienkārši viņš pieiet lietām, un katrā lietā cenšas saskatīt kaut ko labu. Varbūt tieši šis ir viens no iemesliem, kāpēc divus gadus Jura organizētais rallijs ir ieguvis Latvijas čempionāta labākā posma statusu.

Juris Sprūde – autosportists.

Nešaubos, ka daudzi Latvijas rallija līdzjutēji Juri varētu vairāk atpazīt kā sportistu, nevis kā organizatoru, un ne velti – pirms ķeršanās pie organizatoriska darba, Juris pāris sezonas ir aizvadījis kā rallists – gan pilota, gan stūrmaņa lomās. „Es uzskatu, ka visa dzīve sastāv no nejaušībām, likumsakarībām, kas veido šo lielo posmu – dzīvi. Un autosports ir viens no šīs ķēdes posmiem. Šāda nejaušība bija arī tas, kā es sāku braukt ar tajā laikā vēl ne īpaši populāro Renault Clio,” Juris uzsāk savu stāstu par auto sporta gaitu sākumu. Nereti ir dzirdēts, ka tieši rallistu otrās pusītes ir tās, kas labprātāk savus mīļotos redzētu skatītāju, nevis braucēju lomā. Tikai ne šajā gadījumā, jo tieši Jura sieva esot tā, kas brīžos, kad Jurim šķiet – jāliek visam punkts, iedrošina nepamest iesākto un turpināt – gan braukt, gan organizēt. Atgriežoties pie auto sporta gaitām, Juris atzīst, ka tieši Renault Clio ir bijis viens no viņa iemīļotākajiem auto rallijā. Par veiksmi viņš nosauc arī iespēju pašos pirmsākumos braukt kopā ar Krišjāni Cauni un izmantojot „dienesta stāvokli”, lūgt padomus Ivaram Caunem, kas iemācīja, kā braukt ātri un droši nokļūt līdz finišam. Pēc Clio nāca Subaru, taču braukšana ar spēku un sānslīdēm pašam braucējam galīgi negāja pie sirds. Pēc šī izmēģinājuma nāca sadarbība ar Gati Vecvagaru, un tas, kas sākumā bija nejaušība, pārvērtās par veiksmīgu sadarbību divu gadu garumā. Uz diviem gadiem Sprūde pārsēdās stūrmaņa krēslā. Pirmajā gadā tika braukts ar Renault Clio, pēc tam sekoja diezgan smaga sezona ar Mitsubishi EVO. „Uzskatu, ka bijām vieni no pirmajiem, kas piekopa taktiku tomēr vairāk braukt ārpus Latvijas – bijām uz Zviedrijas čempionātu un Lietuvas „Kormoran” ralliju. Divi pilnīgi atšķirīgi ralliji. Tajā laikā arī izmantojām iespēju mācīties pie poļu braucēja Tomaša Kuhara. Sēžot blakus, varēju redzēt, kā mainās pilota braukšanas stils un lai arī es tajā laikā biju stūrmanis, tas man daudz deva arī kā pilotam. Pēc šiem treniņiem Gatim izmainījās daudzas lietas – gan pati braukšanas prasme, gan tas, kā mēs pierakstījām stenogrammu. Interesanti bija redzēt, kā, mainot noteiktas pozīcijas stenogrammā, uzreiz mainās rezultāti un pati braukšana.” Par spīti tam, ka divi gadi aizvadīti stūrmaņa statusā, Juris saka, ka nekad nav bijis pārliecināts blakussēdētājs. „Jā, es varu labi pildīt šos pienākumus un tagad, pats būdams pilots, arī zinu, kas no manis tiek sagaidīts. Es zinu, ka Latvijā ir daudzi stūrmaņi, kas nemaz negribētu sēdēt pie stūres un visu cieņu viņiem, jo, manuprāt, būt par labu stūrmani nemaz nav tik viegli. Piemēram, es, sēdēdams blakus, dzēru tabletītes, kas paredzētas bērniem gadījumos, ja paliek slikti mašīnā. Taču šī noteikti bija viena no labākajām skolām, jo tagad man daudz vieglāk ir savam stūrmani pateikt, kā jālasa un kā es gribu šo stenogrammu dzirdēt.”

Nav izslēgts, ka kādreiz Juri atkal varētu redzēt stūrmaņa sēdeklī, piemēram, ja būtu iespēja pabraukt ar WRC mašīnu. Runājot par braukšanu pašam, Juris atzīst, ka pēc pusgada, kas pavadīts kā skatītājam, un atkal iesēžoties rallija mašīnā, ir nācis secinājums, ka līmenis ir audzis ļoti strauji. Braucējs atzīst, ka varbūt pat galvenais nav regulāri trenēties, cik vienkārši braukt pēc iespējas vairāk sacensības. Miera nav, tāpēc ļoti iespējams, ka nākamsezon rallija trasēs atkal parādīsies Evolūcija ar Juri Sprūdi pie stūres.

Nav noslēpums, ka Juris Sprūde ir aizvadījis arī pietiekami veiksmīgu karjeru auto šosejā. Uz jautājumu, kā radās doma par šo pasākumu, Juris saka: “Tā atkal bija viena no nejaušībām. Tā kā mēs bijām izveidojuši diezgan lielu komandu „Spice Racing Team”, kuras sastāvā ietilpa gan rallija, gan šosejas un krosa braucēji, bija izveidojušās labas attiecības ar Ģirtu Krūzmani, kurš teica, ka man vajag pamēģināt pabraukt arī pa asfaltu.” Pirmā sezona, it kā pa jokam, tika aizvadīta ar Opel, un tad radās izdevība tikt pie Hondas. Tajā laikā tā bija labākā šāda veida mašīna Baltijā. Rezultātā – Latvijas čempions un otrā vieta NEZ čempionātā. Par šo posmu Juris uzskata, ka lielākais šoks pēc rallija, esot bijis mācīties braukt barā, kas ir pilnīgi pretēji rallijā piekoptajam braukšanas stilam. Pirmajā gadā braucējs apzināti izvairījies no kontaktiem trasē- kāpēc jāsit mašīna, jābrauc speciāli citam sānos… Taču arī šī – šosejas skola – daudz deva. „Es neesmu no tiem braucējiem, kas piekop plašas sānslīdes. Man patīk taisnā braukšana, un arī pēc visām teorijām tas skaitās visātrāk.”

Pieminēšanas vērts ir arī „1000 kilometru rallijs” Palangā, kurā Juris piedalījās trīs gadus, startējot lietuviešu komandā kā braucējs no Latvijas.

„Rallijs Latvija”

2003. gadā Latvijas rallija sabiedrību patīkami pārsteidza ja ne jaunas, tad noteikti – atdzimušas sacensības – rallijs „Latvija”. Tieši šajās pārmaiņās bija vainojams Juris Sprūde, kas pārņēma rallija vadību un šogad aprit jau pieci gadi, kopš viņš vada sezonas noslēguma sacīksti. Taču kā 2003. gadā radās doma reanimēt „Latvijas” ralliju? „Tā atkal bija sava veida nejaušība, ka savā laikā pievienojos Gintam Zarānam un 2002. gadā vēlējāmies rīkot Latvijas Čempionātu sprintā, bet mums pateica, ka mēs neesam nopelnījuši šādu iespēju, kas mūs abus pārsteidza, jo neredzējām nekādas dižas grūtības, lai sarīkotu šādu pasākumu. Nākamā gadā nāca piedāvājums no rallija komisijas un, ņemot vērā, ka man vienmēr ir paticis izaicinājums, nodomāju – kāpēc gan ne?” Kur slēpjas tā veiksmes formula, kas ļauj noorganizēt tik veiksmīgu pasākumu? Juris Sprūde uzskata, ka tas ir komandas darbs un uzsver, ka šo piecu gadu laikā ir izveidojusies tik laba komanda, ka viņam pašam ir tikai jāasistē. Piemēram, pagājušogad okomandu veidoja 400 cilvēki (!) un ar katru gadu šis skaitlis tikai aug… Protams, pamatprincips ir drošs rallijs gan skatītājiem, gan braucējiem. Par

baumām, ka drīzumā pie rallija „Latvija” vadības stūres Sprūdi vairs neredzēsim, pats organizators saka: „Es vienmēr esmu sev uzstādījis mērķus, kurus ir grūti sasniegt. Praktiski trīs gadus mēs esam bijuši labākais rallijs un tagad ir vajadzīgs nākamais mērķis. Katru gadu ir jāizdomā kaut kas jauns, taču ir grūti sevi pārspēt. Tāpēc kā nākamo mērķi es esmu sev nostādījis to, ka gribu redzēt ralliju „Latvija” tikpat prestižu kā Sāremā ralliju.” Varbūt tas pat pamazām sāk piepildīties, jo, piemēram, šogad arī „RLV” būs braucēji, kas Sāremā vietā ir izvēlējušies Latvijas gonku. „Ja es arī kādā brīdī paiešu malā no šī pasākuma, nedomāju, ka šī rallija kvalitāte mazināsies, jo komanda ir ļoti spēcīga,” par iespējamām pārmaiņām stāsta Juris.

Taču rallijs „Latvija” viennozīmīgi ir īpašs rallijs, kaut vai ar to, ka tas ir pēdējais posms, kurā parasti risinās visspraigākās cīņas par pjedestālu. Arī šogad tas neizpaliks – organizatori prognozē cīņu par čempiona titulu starp Jāni Vorobjovu un Andi Neikšānu. Abiem ir līdzīgas izredzes, jo pašlaik šis piecu punktu handikaps, kas pieder Vorobjovam, neko daudz nenosaka un arī Andim būs jāmaina sava braukšanas taktika – vairs nederēs tikai stabila braukšana līdz finišam. Kā vēl vienu pašmāju sportistiem traucējošu apstākli, Sprūde min ārzemniekus Kettomā, Švedas un, iespējams, Girdauskas, kas var izjaukt punktu secību kopvērtējumā… Vai ir vēl kas? „Es nekādā ziņā negribu noniecināt citus rallijus. Ar ļoti interesantu vēsturi ir ziemas rallijs Gulbenē, man personiski vissaistošākais ir Talsu rallijs ar tur vienmēr pastāvošu sportisku intrigu. Tāpat jaunie ralliji – „Kurzeme”, kas uz doto brīdi cenšas atdzimt, arī „Rāzna”, kas ir potenciāli labs rallijs.” Kā atšķirīgais no citiem Latvijā notiekošajiem rallijiem, minami pirmie mākslīgi izveidotie tramplīni, kas savu dienasgaismu ieraudzīja rallijā „Latvija”, arī dzelžaina biļešu kontrole, jo no paša sākuma Sprūdes uzskats ir bijis – jāpieradina skatītāji, ka šis pasākums nevar būt par velti un tad varbūt, pēc pāris gadiem, skatītāji paši sapratīs, ka ieguldot savu artavu, arī viņi var celt kopējo Latvijas rallija līmeni. „Mēs vienmēr esam centušies savos rallijos uzturēt intrigu – kā pagājušo, tā arī šogad būs pilsētas ātrumposms. Savukārt Madona ir leģendāra un laba vieta, kur kādreiz ir startējis rallijs.” Ir prognozējams, ka bez Vasaraudža uz starta redzēsim arī vēl kādu citu WRC automobili. Daudz pūļu šogad pielikts arī, lai piesaistītu ārzemju braucējus.

Daudziem rallijs „Latvija” saistās ar Rīgu, bet paša organizatora sapnis ir rallijs, kas atspoguļotu sevi vārda vistiešākā nozīmē – cauri Latvijai, proti – ar startu Liepājā un finišu Daugavpilī. Pie sapņiem, kas varbūt arī ir realizējami, Juris Sprūde pieskaita domu par rallija nepārtrauktu atspoguļoju TV, kā tas tiek praktizēts pašlaik WRC. „Bet mans vislielākais sapnis ir organizēt WRC posmu cauri Baltijas valstīm, taču, ņemot vērā mūsu valsts ekonomisko stāvokli, diez vai kas tāds jebkad varētu notikt…” – prāto Juris.