Lukjaņuks: "Šis bija grūtākais rallijs manā karjerā"

2014. gada Igaunijas un Krievijas rallija čempionam Aleksejam Lukjaņukam debija pie “Ford Fiesta R5” auto stūres izvērtusies krietni smagāka nekā varētu domāt. Pats sportists Austrijā aizvadītās “Rallye Waldviertel” sacensības nosaucis par smagākajām, kādās līdz šim nācies piedalīties.

“Ralliju uzsākām mierīgi, pirmajā ātrumposmā zaudējām padaudz laika, jo bija mitrs asfalts,” notikušo atceras Lukjaņuks, kurš brauca ne vien ar jaunu auto, bet arī jaunu stūrmani. “Pirmo reizi ar kaujas auto braucu tādos apstākļos. Jau pirmajā ātrumposmā bija neliela grants sekcija un nebija skaidrs, kā auto tur uzvedīsies ar sliku riepām. Bija redzams, ka vēl bremzēju pārāk ātri, bet kopumā visu izbraucām labi.”

Lai gan sacensības notika divas dienas un kopumā bija paredzēti 13 ātrumposmi, jau ceturtajā no tiem Lukjaņuku piemeklēja neveiksme.

“Ceturto ātrumposmu uzsākām neslikti – pārliecinoši izjutām mašīnu un labi izbraucām grants sekciju, tomēr pēdējā līkumā, vietā, kur notiek pāriešana uz asfaltu, acīm redzami virsroku ņēma mani grants braucēja gēni,” skaidro Lukjaņuks. “Tur bija “labais 2 caur tramplīnu”, bet es, nezinu kāpēc, optimistiski braucu ātrāk un, ar slikiem, auto vienkārši pagriezās sāniski, bet neizmainīja kustības kursu. Aizmugurējais ritenis izslīdēja divas pēdas no ceļa un tur ļoti tuvu bija grāvis. Tur arī pilnībā nolauzām disku un salauzām piekares mehānismu. Kaut kā izdevās sasniegt ātrumposma finišu, jo tas bija tuvu. Uzlikām jaunu riteni, tomēr viss bija salauzts un nevarējām tālāk pabraukt.”

Par spīti šai avārijai, Lukjaņuks atgriezās uz starta otrajā rallija dienā, kad sākās cīņa uz grants. Lai gan šis pilots ir pazīstams kā īsts grants ceļu meistars, šoreiz apstākļi viņu krietni pārsteidza. Par spīti visam, kopumā tika uzvarēts sešos ātrumposmos.

“Otrā rallija diena, man par pārsteigumu, izvērtās grūtāka nekā pirmā, kad bija jābrauc pa asfaltu,” stāsta Lukjaņuks. “Biju domājis, ka grants ir man tuvāka un padosies vieglāk, tomēr laikapstākļi ieviesa korekcijas situācijā. Nepārtraukti lija un ceļš palika sliktā stāvoklī. Trase bija ļoti šaura un trūka saķeres – dažos līkumos bija sajūta, ka mašīna ir salūzusi, jo dubļos vienkārši nebija iespējams normāli paātrināties. Es, protams, neesmu startējis Montekarlo rallijā, bet gribas teikt, ka šis bija kā Montekarlo grants rallijs, jo apstākļi uz ceļa nepārtraukti mainījās. Ceļi bija ļoti šauri un slideni, bet tādos apstākļos ir viegli noskriet no ceļa, kur tieši blakus atrodas koki.”

Viņš turpina: “Otrajā rallija dienā bijām nomierinājušies, zinot, ka tikai mācamies, un arī ņēmām vērā dienu iepriekš pieļauto kļūdu, tādēļ necentāmies parādīt maksimālo tempu. Tāda pieeja gan man nav pierasta lieta, tomēr šajā situācijā tā bija nepieciešama. Mēs varējām pabraukt ātrāk, tomēr apstākļi bija tiešām sarežģīti.

Šobrīd varu apgalvot, ka šis bija grūtākais rallijs, kādā esmu piedalījies, jo īpaši grants ātrumposmi. To nevarētu teikt par asfalta ātrumposmiem, jo tur bija vieglāk. Mašīna ir ļoti precīza, asi reaģē uz darbībām ar stūri un gāzes pedāli, tomēr jaudas nav tik daudz, lai pārliecinoši veiktu sānslīdes līkumos. Bija tik daudz nezināmo, ka jutos tā kā puišelis. Tomēr tā bija lieliska pieredze, ar jaunu auto un pa jauniem ceļiem. Redzēju arī mūsu avārijas video… Ko lai saka? Sāpīga kļūda!”