Juris Spīķis: “Mums visai ģimenei ir benzīns asinīs”
Foto: Toms Paipals
Jau šajā nedēļā visus autosporta fanus priecēs Latvijas rallijkrosa čempionāta sezonas pēdējais posms, kurā aizvadīsim arī autokrosa un folkreisa disciplīnu sacīkstes. Sacensības norisināsies 7. un 8. septembrī, trasē netālu no Bauskas – “Mūsa Raceland”. Divu dienu garumā savā starpā sacentīsies teju 190 autosportisti no visas Baltijas.
Kuplā skaitā sezonas noslēgumam sevi pieteikusi Spīķu ģimene, jo kopā trasē dosies septiņi šīs ģimenes pārstāvji – savus spēkus pierādīs gan rallijkrosa, gan folkreisa disciplīnās. Ģimene ar autosportu vienmēr bijusi uz “Tu”. Visiem kā vienam ir “benzīns asinīs” – iekšēja vēlme doties trasē un sacensties. Juris ir viens no viņiem, savas autosporta gaitas uzsācis jau sen – startējot mazāka mēroga kartinga sacensībās. 2012. gadā, jau nopietnāk, debitēja Latvijas autokrosa čempionātā. Caur tituliem nonācis rallijkrosā, kur turpina piedalīties arī šobrīd.
Kā izdomāji piedalīties autosporta sacensībās, kas bija tas, kas lika ielekt šajā adrenalīna pilnajā sporta veidā?
Juris Spīķis: “Vecāki no bērna kājas ir veduši mani un brāļus uz dažādām autosporta sacensībām. Sākumā tikai skatīties un pēc kāda laika brāļi – Jānis un Intars sāka arī piedalīties sacensībās. Kļuva par čempioniem un tad izskanēja ideja, ka vēl kādam no ģimenes jākļūst par tādu – tad nu nedaudz vēlāk arī es uzsāku savas autosportista gaitas, sākumā autokross un tagad rallijkross.”
Vai atceries kādas bija pirmās sacensības, kurās piedalījies? Sajūtas?
J.S.: “Pirmās nopietnās sacensības aizvadīju 24 gados autokrosa disciplīnā, bet pirms tām bija sanācis piedalīties dažās mazāka mēroga kartinga sacensībās. Kādreiz, dodoties trasē, bija satraukums, bet tagad tā vairs nav, esmu pieradis pie sacensībām. Kaut gan 2017. gadā bija sacensības – Eiropas rallijkrosa čempionāts, kas lika atgriezties pie tām sajūtām un satraukuma, kas bija tad, kad uzsāku savas autosporta gaitas.”
Kā pamudinājāt arī dāmu no ģimenes – Līgu sacensties?
J.S.: “Līga jau no bērnības tika ņemta līdzi uz autosporta sacensībām, tāpat kā mēs visi ģimenē. Pati jau sen ir izteikusi vēlmi piedalīties un tāda iespēja arī tika viņai dota. Kā jau visiem Spīķu ģimenē, arī viņai ir “benzīns asinīs” – iekšēja vēlme doties trasē un sacensties. Šobrīd savām gaitām autosportā izvēlējusies folkreisa disciplīnu, jo tas ir vispieejamākais finansiāli – nav nepieciešams liels ieguldījums, lai varētu doties trasē.”
Sezonas noslēguma sacensību Bauskā dalībnieku sarakstā septiņi Spīķu ģimenes pārstāvji. Ir kāds īpašs iemesls, kāpēc startējat tik kuplā sastāvā?
J.S.: “Pagaidām tas, ka būsim vienā vietā, visi kopā, ir tāds kā noslēpums – pārsteigums vienam no ģimenes locekļiem, tāpēc negribētos to līdz galam atklāt. Droši, aicinu visus uz Mūsas trasi vērot sacensības, tad arī uzzināsiet par to, kāpēc esam tik kuplā skaitā vienās sacensībās.”
Šķiet, ka uz Mūsas trasi būs ieradusies visa ģimene. Cik svarīgs ģimenes atbalsts ir pašam esot trasē?
J.S.: “Sieva un meitas ir mani lielākie atbalstītāji, vienmēr brauc līdzi uz sacensībām, kurās piedalos. Ja uzvara vai labi sasniegumi, tad prieks bezgalīgs, bet, ja kādu apstākļu dēļ neizdodas tikt līdz finišam vai rezultāts nav tik spīdošs, tad pārdzīvojums un asaras acīs. Pirms sacensībām noskaņoju sevi, esmu mierīgs un tad trasē atliek tikai koncentrēties sacīkstei. Ģimene ir tā, kura atbalsta, velta savu laiku, lai būtu klāt – tas sacensībās vēl vairāk dzen uz priekšu.”
Runājot par ģimeni, Tev ir divas meitas – autosports būs arī viņu aizraušanās vai tomēr, kas vairāk meitenēm domāts?
J.S.: “Meitām interese par autosportu ir. Jau šobrīd izrāda vēlmi pašām piedalīties, bet pagaidām uzskatu, ka tas ir par sarežģītu un pārāk liels emocionālais slogs viņām. Lielākajai meitai viena no autosportistēm ir draudzene, tāpēc vēlme sacensties un startēt abām kopā vienās sacensībās, ir lielāka.”
Latvijas rallijkrosa čempionāta sezonas kopvērtējumā klasē “Touring2000”, kurā startē, atrodies līderpozīcijā. Vai gaidāma spraiga cīņa ar tuvākajiem konkurentiem?
J.S.: “Cīņa starp dalībniekiem vienmēr ir gaidāma un tā sacensībās arī ir – katrs tiecas uz labāko un augstāko rezultātu. Varu teikt, ka gandrīz visu sezonu esmu aizvadījis ar stabilu sniegumu, tikai viena sacīkste lika iesvīst fināla braucienā, jo konkurenti, šķiet, ka vēlējās, lai es izstājos priekšlaicīgi. Sezonas noslēguma posmā, nedēļas nogalē cīņa ar konkurentiem būs sagaidāma.”
Kāds ir mērķis, ko vēlies sasniegt šajās sacensībās?
J.S.: “Varētu teikt, kas tas ir čempiona tituls sezonas kopvērtējumā. Par katru cenu par uzvaru es necīnīšos, lai nerastos riskantas situācijas trasē, jo, aizraujoties, tāda iespēja pastāv. Ja čempiona titulu būs iespēja iegūt jau priekšlaicīgi, vēl sacensībām nebeidzoties, tad iešu uz pilnu banku un cīnīšos par uzvaru posmā.”
Vai vari ieskicēt jau tuvākās nākotnes plānus, piemēram, 2020. gada sezonai?
J.S.: “Skatīsimies, kā attīstīsies dažādi sacensību seriāli tepat Baltijā un tad arī centīsimies saprast, kur startēt būtu labāk un interesantāk.”
Ir vēl kaut kas tāds, kas aizrauj līdzīgi kā autosports – kāds hobijs?
J.S.: “Bez autosporta aizraujos ar kalnu slēpošanu, katru gadu dodos ārpus Latvijas, lai noķertu vēl papildus šīs ekstrēmās emocijas un sajūtas. Domāju, ka sajūtas autosportā, esot trasē, ir pielīdzināmas tām, kuras iespējams noķert traucoties lejā no kalna, slēpojot.”
Informāciju sagatavoja:
Zane Lielkāja
