Dakāra: Gaigals – ar vienu atpūtas dienu nepietiek
Info: delfi.lv
Foto: janisvinters.lv
Sestdien Dakaras rallijā bija iestājies nosacīts miers un vienīgo reizi 14 dienu laikā sportisti varēja atpūsties. “Jāņa Vintera motokomandas Rīga” vadītājs Jānis Gaigals atzīst, ka dzīvošanas apstākļi bivokos jeb nometnēs Dienvidamerikā ir tuvu ideāliem, taču ar vienu atpūtas dienu nepietika, lai pilnībā atgūtu septiņu ātrumposmu laikā zaudētos spēkus.
“Vārds “bivoks” ir kļuvis par rallija cilvēku profesionālo žargonu,” stāsta Gaigals. “Franču valodā tas nozīmē “nometne”. Āfrikas Dakarā bivoki parasti bija lidostas un to teritorijas. Šeit Argentīnā tas acīmredzot nav bijis iespējams, un nometnes ir visdažādākajās vietās – milzīgs kempings, Biķernieku trasei līdzīgs autodroms un pat Šķirotavai līdzīga teritorija ar sliežu ceļiem, kā arī tagad – Jūras Akadēmijas bāze šeit Valparaiso.”
“Sadzīves apstākli, salīdzinot ar Āfriku, ir tuvu ideālam, taču Āfrikas mežonīguma pietrūkst. Katru vakaru nometnē ierodas gandrīz tūkstotis visdažādāko transporta līdzekļu – visas sporta mašīnas un motocikli, tehniskās palīdzības mašīnas, organizatoru un tehniskā nodrošinājuma transports u.t.t. Bivokā klusums neiestājas ne uz mirkli. Cauru nakti līdz pat rītam tiek remontēts, metināts, izmēģināti dzinēji, kustība nenorimst ne uz brīdi, varbūt vienīgi pieklust ap 2:00 – 3:00.”
“Pēc septītā ātrumposma beigām Eināru sagaidīja tehniskās palīdzības mašīna un varēja nomainīt ar ūdeni un benzīnu pielijušos zābakus pret parastām kurpēm. Kāda svētlaime Eināram! Viņš varēja arī siltāk apģērbties, jo kalnu pārejā bija virs 3000 metriem, kur nebūt nebija vasaras temperatūra. Kā saka pats Einārs Vinters: “Varēju braukt un pat baudīt dabu – grandiozos kalnu skatus, ka arī apstāties un uztaisīt pa kādai bildei”.”
“Uz robežas ar Čīli galvenā uzmanība tika pievērsta pārtikas produktiem, jo Čīlē nedrīkst ievest absolūti neko! Pārbaudi veica ar suņiem. Kad mūsu mašīnā nekas netika atrasts, robežsargi laipni piekrita nofotografēties. Naudas vienība Čīlē ir Čīles peso un viens lats ir aptuveni 1000 peso. Izmainījām kādus 100 Ls un kļuvām gandrīz miljonāri.”
“Interese par Dakaras ralliju Argentīnā un Čīlē ir milzīga. Iebraucot un izbraucot no jebkuras apdzīvotas vietas, gar ceļu malām ir tūkstošiem skatītāju. Attieksme ir loti draudzīga. Pilsētās dažkārt ir pat grūti “izspraukties” cauri sagaidītāju pūlim. Pie kam ir pilnīgi vienalga vai tas ir loti vēlu vakarā, vai 5:00 – 6:00 no rīta.”
“Motobraucējiem dažbrīd nākas “ciest”, jo skatītāji grib kaut vai nedaudz pieskarties garām braucošajam sportistam (tāpat kā mūsu ticējums liek pataustīt skursteņslauķa pogu). Einārs saka, ka dažkārt pat jāceļas kājās, lai nenorautu pie ķiveres piestiprināto videokameru, vadu vai “camel-back” trubiņu. Arī trasēs daudzviet ir skatītāju pūļi. Vajadzības gadījumā cilvēki ir gatavi palīdzēt, piecelt motociklu, piedāvā ūdeni utt.”
“Einārs vakaros cenšas iet gulēt savlaicīgi, nedaudz nostāk pie ELF teritorijas, taču arī tur klusuma nav. Tāpēc ejot gulēt ausīs tiek likti tie paši ausu aizbāžņi, ko sportisti lieto pret troksni sacensību laikā. Atpūtas diena bija ļoti vajadzīga, bet ar to knapi pietiek, lai elementāri sakoptos.”
