Banjul Challenge: 27.12.08.

Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www – http://riga-banjul.webs.com/news.htm

Auto
Komandas Nr.9804 (JAVE Adventure Team – Jānis Gaibišelis un Edgars Janovs) žigulim liela problēma – 6.dienā degvielas patēriņš ievērojami pieaudzis. Starteris ik pa laikam negriež. Tomēr, dārgie līdzjutēji, situācija risinās. 7.dienā – degvielas patēriņš atkal normalizējas – no iepriekšējā dienā sasniegtajiem 9.9 l/100 km tas nokrīt līdz 8.6 l/100 km. Startera problēma risināma vairākas reizes mēģinot griezt atslēgu. Plānojam pirms pārcelšanās uz Āfriku veikt startera remontu.

Komandai Nr.9830 (Kurlanders Team – Ainars Kušķis-Dambergs un Agris Svars) 7.dienā problēma ar tukšgaitu. Pēc defektācijas veikšanas konstatēta problēma ar tukšgaitas vārstu. Problēma operatīvi tiek atrisināta. Pirms pāris dienām veiktais startera remonts Kurlanders Team dzelzs rumakam devis augļus – startera problēma vairs neliek sevi manīt.

27/12/2008, plkst.9:30, 4224 km, 7.5 grādi ārā, 7.5 grādi iekšā
Tā kā gulēt esam aizgājuši tikai pēc plkst. 2.30, tad piecelties no rīta ir grūti. Nakts pagājusi samērā mierīgi, ja neskaita to, ka tajos brīžos, kad Jānis gultā griežas apkārt, tad Edgaram, kurš guļ otrajā stāvā tajā pašā gultā, sākas „zemestrīce”, jo gulta nav pārāk stabila. Pēc celšanās visi ātri vien nomazgājam sejas un ejam uz auto, lai dotos ceļā. Vispirms plānojam apskatīt Valensijas pludmali. Ierodoties pludmalē mūs pārņem dīvaina sajūta. It kā jūra kā jūra, viļņi kā viļņi, pludmale smilšaina, liedags aptuveni 100 m plats. Palmas promenādes malā stāv nekustīgas. Jūras ūdens nogludinājis liedaga smiltis. Tās vēl gana mitras, tādēļ atspīd vēl ne pārāk augstu uzkāpušajā saulē. Valensijas promenādē vietēji iedzīvotāji bauda rīta skrējienu. Beidzot spīd saule, kas nav redzēta kopš Dženovas. Bet tomēr kaut kas šķiet savāds. Un šī sajūta ir katrā no mums. Pēc mirkļa sākam apjaust iemeslu. Pilsētā valda bezvējš, bet jūrā vērojami lieli viļņi. Nevaram to izskaidrot. Pat neskatoties uz to, ka Edgars vidusskolā mācījās fiziku profilkursā un gala eksāmena atzīme bija 10. Bet sajūta patiešām dīvaina… Milzīgajos viļņos sērfotāji mēģina noķert katrs savu vilni. Daži pat ar dēli padusē skrien pa molu, lai tiktu pēc iespējas tālāk jūrā un nebūtu jāairējas no krasta. Jāsaka, ka sērfotājiem diezko neizdodas tikt uz viļņa un savu meistarību demonstrē tikai viens sērfotājs. Interesanti vērot, kā milzīgie, baltām putām dārdošie viļņi gāžas virsū sērfotājiem. Tieši pirms kārtējais vilnis sērfotājam gāžas virsū, tas ienirst ar galvu ūdenī un pēc 10 sekundēm, kad ūdens nomierinājies, atkal iznirtu un airētos uz sava dēļa dziļāk jūrā. Bezvējš, lielie viļņi, sērfotāju cenšanās tikt uz viļņa tiešām aizrauj un pludmalē vērojot to visu pavadām vairāk kā stundu. Pēc tam dodamies divdesmit kilometrus atpakaļ uz Sagunto, lai apskatītu cietoksni kalna galā, pilsētas nomalē. Pirmā cietokšņa daļa celta 1. gs. m.ē., un pēc tam cietoksnis pakāpeniski paplašināts līdz pat viduslaikiem. Sagunto vecpilsētā šauras ielas un ēkām visi stūri apskrāpēti. Bet žiguļiem manevri izdodas veiksmīgi un ēkas paliek neskartas.

27/12/2008, plkst.16:00, 4431 km, 11.9 grādi ārā, 22.3 grādi iekšā
Pēc Sagunto apskates dodamies Dienvidu virzienā. Pirmo reizi ceļojuma laikā redzam mandarīnu dārzus, kam nav dzeloņdrāšu žogs apkārt. Situācija tiek nekavējoties izmantota – pilnas rokas un kabatas ar mandarīniem. Un ceļš turpinās. Ikdienišķo siermaizīšu un desmaizīšu vietā brokastīs nu ir pilna māga ar mandarīniem. Un mandarīni jau sasnieguši savu gatavības pēdējo stadiju. Miza pati lobās nost. Daudz mandarīnu koku, kam pie kokiem palikušas tikai mizas, bet ēdamais materiāls jau izkritis. Mandarīni saldi un sulīgi. Dodamies uz Cap De La Nau – tālākais sauszemes punkts pie Valensijas, kas iesniedzas Vidusjūrā. Izlemjam nebraukt pa maksas ceļiem, bet baudīt Spānijas mazpilsētas un dabu. Protams, no iepriekšējām reizēm mācību neesam guvuši un TomToma padomus neklausām. Tā rezultātā aptuveni 20 km posmu veicam stundas laikā līkumojot pa Spānijas mazpilsētu šaurajām ielām. Serpentīni, serpentīni, serpentīni… Pa ceļam vērojamas „meitenes”, kas sēž uz krēsliem cukurniedru audžu malās. Dažas smukākas, dažas ne tik smukas. Bet ko tur var spriest, traucoties ar ātrumu 80 km/h tām garām. Uzklausām vietējo iedzīvotāju padomus kā labāk būtu sasniegt mūsu nosprausto mērķi. No Cap De La Nau līdz Ibizai vairs tikai 90 km. Diemžēl mūs šķir jūra. Atkal problēma ar tualetēm. Esam spiesti taisīt zaļās tualetes. Izprotam Britu, Īru un Norvēģu tūristus Rīgā. Pa ceļam piestājam lielveikalā, lai papildinātu pārtikas krājumus. Lielveikalā mūs uzmeklē divi tālbraucēji šoferi – krievs un ukrainis. Lielveikalā abi mūs uzmeklē nekļūdīgi. Laikam jau atšķiramies no vietējiem. Stāsta, ka esot mūs pamanījuši labu gabalu iepriekš. Pēc tam, kad paziņojam, ka dodamies uz Āfriku, viņu reakcija ir: „normaļno prikoloļis”.

27/12/2008, plkst.19:00, 4535 km, 11.3 grādi ārā, 22.2 grādi iekšā
Nakšņojam hostelī H3 pie Alikantes (Alicante), kas kādreiz bijis hoteļu ķēdes Formula 1 sastāvā. Lai arī saiknes vairs nav jau vairākus gadus, tomēr principi saglabājušies. Pa ceļam konstatējam, ka Spānija ir strauji augoša valsts un TomToma kartes pilnībā netiek līdzi tās ceļu attīstībai. Vakarā sēžam pie Agra un Aināra, baudām Sangriju un spēlējam zoli. Pirmā zole brauciena laikā. Slaukot seju Jānis konstatē, ka dvielis vairs bārdā neķeras. Edgaram bārda sasniegusi matu garumu. Vakarā mums hostelī pievienojās trešā komanda. Komandas Nr.9813. Auto Audi 100 quattro, 1986.g. Veiksmīgi saņemam no Rīgas sūtītās pretmalārijas tabletes. Plānojam rīt ceļu turpināt trīs auto sastāvā. Hostelī ejot dušā Edgars aizmirst dažas lietas istabā (duša viesnīcā ir kopējā, 3 dušas vienā stāvā). Atgriežoties dušā Edgars konstatē, ka dušas automātika izmazgājusi Edgara atstātās drēbes. Izrādās, ka tīrības nolūkā pēc tam, kad klients pametis dušu, duša automātiski veic skalošanas darbus. Diemžēl uzstādījumi neparedz iepriekšēju pārbaudi par dušā atstātajām mantām. Vakarā intervējam vietējos iedzīvotājus – viesnīcas iemītniekus, benzīntanka klientus, viesnīcas administratori.

Nu jau nedēļa pavadīta ceļā. Nobraukti 4500 km. Vēl divas dienas Eiropā un tad pametam šo kontinentu. Bildes būs vēlāk. Labi, tagad ir plkst. 4 no rīta un mēs ejam gulēt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *