Banjul Challenge: 25.12.08. Konkurss!

Info: Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www – http://riga-banjul.webs.com/news.htm

25/12/2008, plkst.12:00, 3099 km, 10.8 grādi ārā, 10.8 grādi iekšā
Dienu sākam ar maltīti viesnīcas numurā, lai gan istabā izlīmētas šādu darbību aizliedzošas zīmes. Ceram, ka saimnieki neņems ļaunā. Pa nakti mūsu stāvā, acīm redzot, plīsusi ūdens caurule, jo koridora galā no griestiem pil ūdens. Arī aiz stūra degusi māja – ārā smako pēc deguma un arī rosās ugunsdzēsēji. Citādi viss mierīgi – pat plkst.10.00 cilvēkus uz ielas praktiski nemana. Tikai ugunsdzēsēji, palmas un pirmās lietus lāses. Tā nu mēs dodamies apskatīt Nicas promenādi – jāiet aptuveni pusotrs kilometrs, taču sākumā grūti noorientēties kurā virzienā – domas dalās kurā virzienā jāiet un apspriešanā ir divi pilnīgi pretējas versijas. Pēc diviem kvartāliem sastaptie pirmie divi cilvēki skaidrā Franču valodā (izmantojot arī ķermeņa valodu un žestus) paskaidro, ka tomēr jāiet pretējā virzienā. Dodamies pretējā virzienā. TomToms ved mūs līkločiem, pāris reizes kvartālus apejam gandrīz vai apkārt. Nicas promenāde mūs sagaida ar cilvēkiem – šķiet, ka tie, kas bija spējuši pēc Ziemassvētku sagaidīšanas piecelties ir devušies pie jūras smelties spēku. Pludmalē smiltis neredz – tikai lielāki un mazāki akmeņi, lielākoties mazi akmentiņi. Jūrā diezgan stipri viļņi. Pamanām arī tradicionālā Nicas Ziemassvētku skrējiena dalībniekus – 5 cilvēki rikšo pa gājēju ielu. Smidzināšana kļūst spēcīgāka. Iegriežamies arī Nicas Ziemassvētku tirdziņā – darbojas bodes, līdzīgi kā Rīgā Doma laukumā, atvērta arī slidotava, no eglēm izveidots neliels mežs, egles līdz 2.5 m augstas, ar sniega imitāciju pārklātas – izskatās jau smuki. Tikmēr jau smidzināšana pārvērtusies mērenā lietū. Tirdziņā nopērkam ceptus kastaņus, kurus grauzdami dodamies pie auto. Cepti kastaņi vēl karsti un garšo pēc ugunskurā ceptiem kartupeļiem. Tie labi iet pie sirds šajā drēgnajā laikā. Nicā visi veikali slēgti – kā nekā ir svētku diena un jāatpūšas arī pārdevējiem. Tik pa priekšu ejošie vīrieši izrādās iet uz veikalu – viens no viņiem ir pārdevējs un otrs viņa draugs, kam kaut ko ir savajadzējies veikalā. Tā nu mūsu acu priekšā tiek atslēgts pārtikas veikals un šo izdevību izmantojam arī mēs, lai iepirktu ūdeni. Pēc mums gan veikals uzreiz tiek slēgts un pārdevējs dodas mājās. Līdz automašīnām tā arī nevienu veikalu vairs nemanām.

25/12/2008, plkst.18:00, 3413 km, 6.7 grādi ārā, 20.3 grādi iekšā
Šodien esam nolēmuši braukt gar jūras malu – galu galā Franču Rivjēra ir jāizbauda visā tās krāšņumā. Arī TomTom ieplānotais maršrutā pavadāmais laiks sola, ka ceļš būs interesants – 60 km paredzēts nobraukt pusotrā stundā. Diemžēl ar laiku nav īpaši paveicies – visu laiku līst un dažu brīdi lietus ir diezgan spēcīgs un vējš arī iepūš lietus lāses automašīnā pa nelielo spraugu logā, kas atvērts, lai auto stikli nesvīst. Bet arī šādā lietainā laikā jūras piekraste izskatās skaista – palmas ceļam no abām pusēm, taisns ceļš gar pašu jūras krastu. Bet cilvēka joprojām uz ielas neviena, lai gan jau pulkstenis ir pāri pusdienai – laikam ziemas periodā šeit nav ko darīt un cilvēki pārceļas prom no jūras malas. Vienojamies, ka centīsimies turēties maksimāli tuvu jūras malai. Kad TomToms cenšās mūs vest uz lielo ceļu, mēs tomēr spītīgi tam neklausām un griežam citā virzienā, kas vēlāk izrādījās nevisai pareizs lēmums. Mūsu cenšanās turēties maksimāli tuvu jūrai nozīmē to, ka dažu brīdi pat jābrauc pa šauru ceļu, kas iet gar jūras malā uzbūvētu mūri – skats līdzīgs it kā brauktu pa Ķīnas mūri – ceram, ka tas nav gājēju ceļš. Pēc Agra un Ainara Kannās veiksmīgi izpildīta manevra šķērsojot krustojumu pie sarkanās gaismas un gandrīz izraisot avāriju viņi pazūd mūsu skatienam aiz tuvējā līkuma pašā pilsētas centrā. Ņemot vērā to, ka mēs jau kādu laiku braucam neklausot TomToma norādes, viņu turpmākais maršruts mums nav zināms mēs vairs nepanākam otro ekipāžu. Ņemot vērā šaurās, līkumotās ieliņas, daudzos krustojumus, Agris un Ainars vairs nav ieraugāmi. Pēc minūtes arī rācijas vairs neuztver viena otru. Tā nu esam veiksmīgi pazaudējuši viens otru Kannās. It kā nebūtu sliktākā vieta kur pazust. Taču tikai ne šajā drēgnajā un lietainajā laikā. Sazvanāmies pa telefonu un vienojamies, ka mēs gaidām Ainaru un Agri uz šosejas malā. Pēc brīža vēlreiz sazvanoties secinām, ka Agris un Ainars jau pirms mums bija pabraukuši garām šai vietai un mūsu gaidīšana šajā vietā augļus nenesīs. Viņi solās mūs gaidīt Shell benzīntankā, kas būšot tālāk pa ceļam. Braucot uz priekšu nākas virzīties pa blīvi apbūvēto jūras krastu, šaurām un līkumainām ieliņām. Taču tā kā Shell benzīntanku nemanām, tad lai virzītos uz tuvāko Shell benzīntanku, izmantojam TomTomu. TomToms mūs aizved uz vienu šauru ielu, kas diezgan strauji kāpj klanā un ta gan atskan priecīgā TomToma taures skaņa un paziņojums, ka esam sasnieguši galamērķi, t.i., Shell benzīntanku tomēr secinām, ka šajā vietā benzīntanka nav, nav bijis un visdrīzākais, ka nekad arī nebūs. Jo stāvā kalnā pilsētā tādu uzbūvēt būtu visumā sarežģīti. Pa tālruni ar Agri un Ainaru vienojamies, ka brauksim uz iepriekš nosprausto galamērķi pilsētiņu Agay pašā jūra krastā, jo citādi šādā veidā mēs varēsim viens otru meklēt līdz vēlai naktij. Pa ceļam uz Agay atskan aicinājums griezties pa labi, nevis pa kreisi kā mēs esam ieplānojuši. Pārsteidz tas, ka tā nav TomTom balss, bet tā ir skaņa, kas nāk no rācijas un dikti līdzīga Ainara balsij. Un tiešām – otra ekipāža mums ir tieši aizmugurē. Tā nu ceļu turpinām kopā. Turpmāk ceļš iet strauji kalnā, serpentīns pēc serpentīna, kalna augšā lietus un vējš ir kļuvuši tik stipri, ka škiet esam iebraukuši mākonī. Bet drīz atkal ceļš ved lejup. Tā nu 60 kilometrus esam braukuši nevis pusotru stundu, bet gan 2.5 stundas. Lai tomēr raitāk virzītos uz priekšu un atgūtu iekavēto ceļu turpinām pa autostrādi. Jāsaka, ka pamatā visas autostrādes jau no Šveices/Itālijas robežas ir maksas ceļi. Mums rodas iespēja salīdzināt kādas pārvietošanās iespējas ir pa parastajiem ceļiem un maksas ceļiem un jā jāizvēlas samaksāt līdz 10EUR par 100 km un nobraukt šo gabalu nedaudz ātrāk par stundu pie mazāka degvielas patēriņa vai šādu gabalu veikt divreiz vai trīsreiz ilgākā laikā ar lielāku vidējo degvielas patēriņu, tad, protams, izdevīgāks ir pirmais. Jāsaka gan ka benzīntanki un tualetes nav bieži sastopamas uz Francijas ceļiem, līdz ar to ik pa laikam nākas taisīt zaļās tualetes. Gan jau Franču tauta mums piedos. Uz to varam cerēt, jo dzīvnieku ekskrementi Nicas ielās bija manāmi ik uz soļa. Tādā ziņā Rīgas ielas ir daudz tīrākas. Ņemot vērā to, ka šodien ir svētku diena, tad ir slēgti visi ceļmalās redzamie lielveikali un liela daļa benzīntanku arī ir ciet. Viens posms uz Marseļas – Monpeljē autostrādes izrādās praktiski bez benzīntankiem un mums nākas braukt nost no šosejas, lai uzpildītos 5 km attālā tankštellē. Bet tā kā šis ir automātiskās apkalpošanās benzīntanks, tad tas automātiski nozīmē, ka jātaisa zaļā tualete.

25/12/2008, plkst.20:45, 3631 km, 5.3 grādi ārā, 22.4 grādi iekšā
Veiksmīgi sasniedzam F1 viesnīcu pie Perpinjonas (Perpignan). Līdz Spānijas robežai tikai 30 km. Viesnīca tiešām lēta – 37 EUR par divvietīgu istabu. Lai arī istabā ir tikai divas gultas, izlietne, galdiņš un pakaramie, tomēr gultas ir ērtas, kas mums ir svarīgākais. Ātri sevi atklāj viesnīcas numura durvju slēdža defekts – pēc koda ievadīšanas, durvis tomēr vaļā neveras. Tā kā viesnīcā administrators ir tikai līdz plkst.21.00, tad nav arī kam lūgt palīdzību. Problēmu Edgars risina ar kājas sitienu pa durvīm. Tas palīdz neradot nekādas acīm pamanāmas sekas. Konstatējam arī problēmas cēloni – pazudusi viena skrūve un slēdzis pēc koda ievadīšanas neslēdzas vaļā. Veicam līdzi paņemto krājumu inventarizāciju – atklājam daudzas lietas, par kurām jau bijām piemirsuši. Ainars vakarā veic pirmo auto remontu – startera ātrais remonts. Ieturam Ziemassvētku vakariņas pie līdzi paņemtās eglītes. Vakariņas pamatā sastāv no saldskābās maizes ar desu un sieru un konservētu griķu/burkānu zupu ar diviem cīsiņiem. Lai gan zupa paredzēta sildīšanai, tomēr arī aukstai nav nekādas vainas. Mūs piesaista spēcīga dauzīšana viesnīcā mūsu stāvā. Koridorā neko nemana. Izrādās, ka tā kā ārā ir auksts, tad Ainars izlēmis startera daļējo izjaukšanu veikt viesnīcas istabā. Tā kā skrūves nenāk vaļā, tad nākas tās kārtīgi dauzīt. Pagaidām citi viesnīcas iemītnieki pretenzijas neceļ. Vakarā šķiet, ka startera remonts devis augļus un problēma, šķiet, ir novērsta, kaut gan reālos rezultātus rādīs rītdiena.

Auto līdz šim kalpojis godam. Šķidrumi, izņemot degvielu, nav pildīti un to līmenis nekrītas, riepās gaiss nav pumpēts. Domājam, ka mēs par to varam pateikties mūsu veiksmes nesējam.

Lai veicinātu mūsu mājas lapas popularitāti izsludinām konkursu. Tam, kurš pirmais atsūtīs pareizo atbildi, būs balva – suvenīrs no Āfrikas. Ja būs liela piekrišana konkursam, domājam šo tematiku turpināt. Atbildes lūdzam sūtīt uz tālruņiem 29248565 un 29422605. Atbildes lūdzam sūtīt no saviem mobilajiem tālruņiem, jo laimētājs tiks noteikts pēc telefona numura. Atbildes gaidām līdz 30.12.2008 plkst. 18.00 pēc Marokas laika.

Tātad pirmais jautājums: kas ir mūsu auto veiksmes talismans? Tas, mūsuprāt, ir redzams bildē zemāk. Ja mūsu un Jūsu domas sakritīs, tad pirmajam suvenīrs garantēts.