Latvijas autokrosa čempionāta intrigas pirms noslēdzošā posma

Foto: Kaspars Cikmačs, 4rati.lv

Neticami – augusta vidus, bet nu jau pēdējais brīdis izpētīt, kas pirms Latvijas autokrosa čempionāta pēdējā posma notiek seriāla kopvērtējumā. Katrā klasē pa kādam novērojumam. Intrigas pirms Smiltenes posma pietiek! Tik pietiek, ka šis raksts sanāca garš, ieteikums lasīt sērijās, lai neiemigtu!

Viens liels zināmais: 1600 klasē Latvijas autokrosa čempions – Rūdolfs Bogens. Toties pārējo medaļu liktenis nebūs skaidrs līdz 23. augusta vakaram, kad jānotiek finālbraucieniem.

Mūrnieks un Kļava pēc sudraba

1600 klasē šobrīd cīņā par otro vietu starp Raimondu Mūrnieku un Andi Kļavu ir tikai viens punkts (35:34), seko lietuvietis Giedrjuss Stonis (28), kuru gan, visticamāk, varam īpaši vairs nepieminēt medaļu kontekstā, jo uz Smilteni Giedrjuss diez vai brauks. 27 punkti Kasparam Sileniekam. Sekotājiem attiecībā uz medaļām vairs nav teikšanas.

No piedāvātās trijotnes medaļu sarūpēšanai jāatzīmē, ka Sileniekam, lai tiktu līdz otrajai vietai, ir jābūt trijniekā pat situācijā, ja gan Kļava, gan Mūrnieks paliek bez punktiem (kas ar šā brīža dalībnieku skaitu ir visai sarežģīti). Ja Kļava un Mūrnieks sacīksti veic savā ierastajā režīmā, Kasparam nav daudz izredžu uz medaļām.

Kasparam un ģimenei atbalstošs sveiciens – pagājušajā nedēļā Kaspars zaudējis tēvu. Turies!

Ja par ierastajiem režīmiem, tad Andis Kļava piedzīvo ļoti dramatisku sezonu. Lai arī čempionātā viņš ir kopvērtējuma trijniekā, Krosa komisijas kauss praktiski uzvarēts, Lietuvas čempionātā medaļa praktiski rokā, un pat Baltijā spīd top-3, kaut kas šosezon smagi klibo. Liekas, aizsākums problēmām bija kūlenis Vilkičos, kam seko tehnikas problēmu sērija, un pamatīga kūleņošana arī Krosa komisijas kausā Vecpilī. Kļava divreiz sezonas laikā uz jumta? Kaut kas sen nedzirdēts, ja vispār kādreiz noticis. Misters Stabilitāte šo titulu sācis zaudēt. Konkurenti kļūst par ātru un riska robeža attālinās, vai vienkārši tehnikas un komandas nogurums? Slodze pēdējos gados Andim dramatiska, mēģinot startēt visur, kur tuvumā rūc krosa mašīnu motori.

Tas liek domāt, ka reālākais pretendents uz vicečempiona titulu ir Mūrnieks. Raimonds ieguvis gan rezultātu stabilitāti, gan tehnikas izturību. Un tomēr, jābūt Kļavam priekšā, lai nodrošinātu prestižo pozīciju kopvērtējumā. Drīkst piekāpties Sileniekam. Ja Raimonds uzdevumus izpildīs, šis būs viņa augstākais rezultāts karjerā. Arī bronzas medaļa būs labs rezultāts, zinot, ka Mūrnieks divreiz čempionātu pabeidzis ceturtajā vietā (2012. gadā 2000 Super klasē un pērn 1600).

Ja var ticēt baumām, runā, ka Smiltenē 1600 klasē vienreizīgu vizīti varētu piedzīvot pērnais čempions Andis Vanters. Viņš sajauktu kārtis – iespējams, pat Bogenam. No otras puses – pēdējo gadu čempioniem neklājas viegli šā brīža 1600 klasē, ko pierādīja Reinis Lilienšteins Vecpilī. Tiešām šā brīža līderi uzdzinuši tādu līmeni, ka ar titulētu tehniku un tik pat titulētu braucēju nepietiek, lai cīnītos par pjedestālu? Vantera starts noderētu salīdzinājumam.

Kenigsberga brīnums

2000 Super klasē Ainārs Kenigsbergs izspēlējis savu veco triku – savākt titulu tad, kad liekas, ka tas nav iespējams mežonīgās konkurences dēļ. Labi, tituls vēl nav, bet Aināra stabilitāte un pieredze varētu palīdzēt sarūpēt vienu nepieciešamo punktu, kas vajadzīgs, ja tuvākais sekotājs Rihards Dainis beidzot savāktu sen pelnīto „pilno banku”, 16 punktus.

Ja par Kenigsberga vecajiem trikiem: šī sezona atgādina 2009. gadu, kad uz starta 2000 Super klasē bija krāšņs zvaigžņu sastāvs, bet čempions izrādījās Ainārs. Togad viņš apspēlēja Jāni Spīķi, Mārtiņu Porieti, Māri Ločmeli, Jāni Berķi, Aldi un Kristapu Kasparovičus, Ulvi un Gintu Bujānus… Pirms sezonas šādā sarakstā Kenis būtu labi ja sešiniekā prognožu sarakstā.

Šogad līdzīgi: pirms sezonas šķita, ka Rihards Dainis ir gandrīz netverams, plus pērnais čempions Mārtiņš Starks, iepriekšējo gadu čempions Jānis Miščenko, allaž bīstamais Ritvars Zobens, Misters „Beidzot ir laiks!” Juris Spīķis, Edijs Ošs ar jauno raķeti… Nav tā, ka klasē nebūtu citu favorītu, vēl bez Aināra!

Starp citu, 2009. gadā tituls tika sasniegts ne bez drāmas: galvenais konkurents Jānis Spīķis izlīda no ādas, lai pēdējā posmā uzvarētu, savācot punktu maksimumu. Savukārt Kenigsbergs finālā piedzīvoja ātrumkārbas defektu, formāli gūstot piekto vietu. Jaunā čempiona pārsvars sezonas finišā bija nieka divi punkti. Šogad Ainārs paredzējis drāmu, vai tomēr iztiks bez nervus kutinošiem elementiem titula savākšanā?

Kas notiek ar pārējiem? Rihards Smiltenē vilks ārā Golf II, līdz šim sezonu aizvadot ar Golf III. Smagajā Smiltenes trasē Golf III liekais svars nav īpaši izdevīgs. Patiesībā Dainim jāpacenšas, jo pārliecinošā favorīta statuss nu jau ir tikpat pārliecinoši zaudēts, šobrīd vēl jācenšas nezaudēt vicečempiona tituls. It kā Jānis Miščenko ir visai drošā piecu punktu attālumā. Tomēr vēl kāda norauta pusass nevajadzīgajā brīdī var nozīmēt katastrofu. Pērn Rihards pēc pilnas programmas izbaudīja sajūtu, kāda ir, zaudējot medaļu, kad pēdējā posmā Baltijas čempionātā Šakjai neizturēja tehnika.

Divu folkreisa absolventu Bogena un Daiņa salīdzinājums pirms krosa karjeras. Bogens ienāca folkreisā, pa reizei salaužot mašīnu, pa reizei apmetot kūleni. Taču, kad viss sakārtojās, Rūdolfs nebija apturams. Dikti līdzīgi kā krosā, vai ne?

Rihards folkreisā jau no pirmās dienas bija stabils, ātrs, kvalitatīvs braucējs, turklāt ar ne sliktākajām mašīnām. Taču līdz tituliem allaž kaut kādu apstākļu dēļ nedaudz pietrūka. 2012. gadā otrais Ziemas kausā, trešais Vasaras kausā, 2013. gadā otrais Vasaras kausā… Turpat pie līderiem, taču ne pirmais. Tomēr, ja panākumu shēma tiešām mantojas uz krosu, tad Dainis pie sava titula tiks, tik jāpaciešas. Folkreisā savu titulu viņš sagaidīja 2014. gada ziemā, pat situācijā, kad viņam atņēma labas mašīnas.

Pieņemsim, ka Rihards savu neveiksmju devu šogad varētu būt izsmēlis, tāpēc liekas, ka viņš varētu būt šīs sezonas vicečempions. Jautrāka būs bronzas dalīšana.

Miščenko, pērnais čempions Starks un Ritvars Zobens… Uz pirmo brīdi, atmiņā pārskrienot pāri aizvadītajiem četriem posmiem, liekas, ka neko dižu šie favorīti šogad nav izdarījuši. Miščenko kaut ko brauc, pa brīdim sabrauc, bet pamatā nemitīgi noraujas no konkurentiem pa sāniem. Starks pēc pērnā titula šogad kļuvis „bezzobains” – ja, piemēram, Spīķis grib aizbraukt viņam garām, divu apļu laikā viņš šādu iespēju gūst. Zobens – Misters Ugunsgrēks, pēc pārliecinošās uzvaras Smiltenē-1 sekojis tikai posts.

Un tomēr šī trijotne ir labāka par visiem pārējiem, izņemot Kenigsbergu un Daini. Viņi savā starpā sadalīs bronzu (vismaz, varbūt Rihards vēl kaut ko uzdāvinās). Un, ja pavērtē cītīgāk, tad Miščenko šogad prot glābt savas sacīkstes pat tad, ja konkurenti tās iznīcina. Vienīgi pietrūkst to punktu, kurus Starks viņam atņēma Vecpilī-1. Starks pēc rezervēta sezonas sākuma sāk atgūt savu ķērienu un pozitīvi agresīvo stilu, vienīgi… pietrūkst to Vecpils-1 punktu, kurus Mārtiņš zaudēja, cīņā par otro vietu no līkuma izstumjot Miščenko un zaudējot savu rezultātu… Zobena uzvara Smiltenē bija pārliecinoša, tāpēc norakstīt Ritvaru cīņā par medaļām bija pāragri, kamēr nesanāca nesmukums ar balto karogu un avāriju Vecpilī-1…

Zobena jaunā mašīna, lai arī dzeltena, tomēr vēl ir pārāk „zaļa”, lai cīnītos par pjedestālu Smiltenē. Bez pjedestāla diez vai izdosies medaļa kopvērtējumā.

Gribas prognozēt, ka bronzu visreālāk sasniegs vai nu Miščenko, vai nu Starks. Turklāt, kurš ir favorīts šajā duelī? Starp abiem ir divi punkti Jāņa labā, kas lielā mērā nozīmē – kurš augstākā vietā Smiltenē, tas bronzas medaļnieks. Vecpilī-1 Mārtiņš dauzīja Jāni, Vecpilī-2 Jānis dauzīja Mārtiņu. Abiem nav pretenziju pret smagnējiem segumiem, kāds prognozējams Smiltenē. Noteikt šī dueļa favorītu – nereāli.

Interesanti, ka tikai piecu punktu attālumā no medaļas ir arī Monta Beierbaha. Pieņemsim, ka sezonas debitante savu veiksmes devu izsmēla līdz ar otro vietu Vecpilī-1. Un tomēr, meičas stabilitāte sezonas gaitā bijusi lieliska, un tas var izspēlēt kādu triku arī čempionāta finālā.

Pētot kopvērtējumu, vērojamas arī dažas postažas: Juris Spīķis un Edijs Ošs šogad brauc ar jaunām mašīnām, taču laikam jau grūti cerēt, ka pirmajā gadā viss ies kā pa diedziņu. Spīķis kopvērtējumā ir devītais, Ošs – 17. vietā, lai gan pērn abi bija Latvijas čempionāta top-5, Juris pat Baltijas čempions. Turklāt uz Smilteni abiem jādodas tikko no NEZ tūres Dānijā un Norvēģijā – būs smagi.

Lūciju duelis

Open klase šogad sarūpējusi atsevišķas lieliskas izrādes. Galvenokārt nāk prātā haoss finālā Smiltenē-1 un Jāņa Borševska lielais izrāviens Vecpilī-1 (pēc tā, cik reizes jāpiemin Vecpils-1, laikam nav jautājumu par šā gada Race of the Year titulu).

Un tomēr gribas teikt, ka tieši čempiontitula dalīšanā cerības uz sezonu bija lielākas – pārāk ātri no skatuves nokāpa Lauris Unāms, Smiltenes un Vecpils-2 neveiksmes izslēdza no spēles arī Intu Jeršovu. Aizmugures piedziņas braucēji čempiontitula dalīšanā „neskaitās”, paliek iepriekšējo divu gadu čempions Agris Brediks un debitants Jānis Borševskis. Un pat viņu duelis neizdevās tik saspringts un sterils, kā gribējās cerēt. Smiltenē Bredikam pārplīsa gandrīz viss, kas bija no gumijas, Vilkičos abi glīti paspēkojās, taču Vecpilī-1 Bredikam atkal tehnikas problēmas, kas ļāva Borševskim smagā cīņā viegli uzvarēt. Vecpilī-2 problēmas ar gumiju arī Borševskim… Lai arī tādu tiešu dueļu bijis par maz, rezultāts gan ir daudzsološs: pirms pēdējā posma starp abiem tikai četri punkti, kas nozīmē, ka intriga būs. Aprēķins gan rāda, ka, pat ja Brediks Smiltenē savāc visu punktu komplektu (15+1), Borševskim pietiek ar otro vietu, lai kļūtu par čempionu. Abiem būtu 59 punkti, tomēr pēc papildnosacījumiem Jānis būtu čempions.

Tas nozīmē, ka Borševska titulu var izjaukt vai nu tehnikas problēmas (avārija Vecpilī-1, riepas plīsums Vecpilī-2), vai nu kāds „ārējais spēks”, piemēram Jeršovs, kurš var iebraukt starp abām Evo, kas smagnējākā trasē nav neiespējami. Tiesa, Intam būs zināmas dilemmas, ko risināt: no vienas puses, augsts rezultāts par ļaunu nenāktu, pat, ja tas nozīmētu iejaukšanos čempiontitula dalīšanas cīņā. No otras puses, Jeršovs mierīgi varētu arī neiejaukties līderu cīņās, jo bronzas medaļai pietiktu arī ar trešo vietu. Cik zināms, Intam nav personisku iemeslu piespēlēt kādam no titula dalītājiem. Neomulīga situācija, jāatzīst, zinot, ka Open klases kolektīvs kopumā ir visai draudzīgs un savā starpā komunicējošs.

Ja par bronzas medaļu, tad situācija ir visai skaidra. Jeršovam ir 30 punktu, bet sekotājs Daljuss Valjuks neskaitās, viņš no Latvijas čempionāta medaļas atteicās, neierodoties jau uz Vecpils-2 posmu, būtu dīvaini, ja viņš tagad uzrastos Smiltenē. Nākamais Inta sekotājs ir Jānis Dreimanis, kuram ir 23 punktu. Pat, ja Jeršovs negūst ne punkta, viņa apdzīšanai Dreimanim vajadzētu vismaz ceturto vietu. Tas gan nav nekas neizdarāms (jo vairāk, ja ir scenārijs ar Jeršova pāragru izstāšanos). Tomēr praksē ir vairāki elementi, kam jānotiek, lai Ints zaudētu medaļu. Teorētiski gan Jeršovu var nobīdīt pat uz piekto vietu: ja Ints pāragri izstājas un negūst punktus, tad rezultāti: 1. Evo, 2. Evo, 3. Kozlovskis, 4. Dreimanis ir absolūti reāli un sarūpētu Intam godpilno piekto vietu. Taču tā ir nejauka teorija, kam, visticamāk, piekrīt arī abi RWD Jāņi.

Citu medaļu dalītāju gan vairs nav šajā klasē.

Īsti mākslinieki!

B600 klase Vecpilī-2 pārsteidza. Pareizāk, pārsteidza tās līderi Beate Klipa un Kaspars Meņģelis. Allaž precīzā un punktuālā Beate pēkšņi iekrita uz kavētu pieteikumu un, līdz ar to, startu no beigām. Un pat braucējai ar pirmo numuru uz bagija tā izrādījās katastrofa, jo posmā netika sasniegts praktiski nekas, ja nu vienīgi vēl vairāk līdzjutēju simpātiju dēļ drāmas, ko Klipa piedzīvoja.

Kaspars, situācijā, kad pats savām acīm redzēja, ka galvenā konkurente finālā ir izstājusies, veica sev neiedomājamu un neraksturīgu kļūdu, salaužot piekari. Ja šīs kļūdas nebūtu, viņš vēl nebūtu čempions, taču būtu sasniegts tik daudz punktu, lai Smiltenē vienkārši nokontrolētu situāciju un savāktu to, ko pelnījis.

Īsti mākslinieki, neko teikt! Par intrigu, protams, paldies, lai gan cilvēciski žēl kā viena, tā otra…

Un tagad atcerieties kaut vienu spilgtu Valtera Zīverta šā gada sacīksti! Kādu, kurā, ja nu bija B600 zvaigzne, tad tas bija Valters. Nenāk prātā. Jo viltnieks lapsa visu sezonu krāj punktus, tiek līdz finišam, neiekuļas problēmās, kas nozīmē, ka vajadzīgajā brīdī viņš ir visiem par pāris punktiem priekšā! Ja atceramies pagātni, šis stils Zīvertu ne reizi vien aizvedis līdz panākumiem, kurus sezonas gaitā īsti nevarēja viņam prognozēt. Jau sākot ar Baltijas bagiju čempiona titulu 2006. gadā, kas tika sasniegts pēc šim gadam līdzīga scenārija.

Matemātiski uz čempiontitulu pretendē pat tikko pirmo uzvaru svinējušais Jānis Geisters un Liene Sproģe. Tomēr divreiz brīnumi nenotiks – kāds no viņiem var būt čempions tikai tad, ja priekšā esošie visi piedzīvo neveiksmes. Tā nenotiek.

Reāli titulu dalīs abi mākslinieki un viltnieks. Faktiski, kurš pirmais finālā, tas čempions. Un, ja objektīvi, tad grūti pateikt, kuram pienākas čempiontituls un, kurš to sasniegs, bet joprojām grūti iztēloties, ka tas varētu būt Zīverts. Mākslinieki tomēr ir ātrāki par viņu un, ja kļūdu apjoms ir izsmelts, tad vai nu Klipa, vai nu Meņģelis.

Jāni Geisteru nevajag norakstīt, cītīgi jāvēro, vai Vecpils uzvara bija „īstā trase īstajā dienā”, vai tomēr Jānis ir gatavs regulārākām vizītēm uz pjedestāla. Pie kāda līdera kļūdas vēl viena uzvara var nozīmēt pat bronzu sezonā. Tāpat jāatceras, ka tieši Smiltenē savu šīs sezonas labāko sacīksti aizvadīja arī Liene. Tas pats stāsts – ja līderi kļūdīsies, būs, kas salasa viņu atstātās drupačas!

Starp citu, klasei pirms Smiltenes izcils sastāvs – 11 pieteikumi! Atgriežas Keivo Koivs, kā arī atkal trasē parādīsies bijušais Jāņa Baumaņa (arī Riharda Baumaņa) čempionauto ar debitantu Lauri Brikaini pie stūres. Lieliski!

Starp citu, Koivs var būt tas, kuram kopvērtējumā neko nevajag, taču sportiskā niknuma vadīts mierīgi spēj iejaukties līderu cīņās. Viņa būšana vai nebūšana kādā no vadošajām pozīcijām var ietekmēt medaļu sadalījumu.

Odiņš savu drāmu jau izslimojis?

2014. gadā Arnis Odiņš pēdējā posmā Šakjai ļoti pārliecinoši finālā izvirzījās vadībā, kontrolēti dodoties uz finišu. Ar to pietiktu VAZ klases Latvijas čempiona titulam. Tomēr nesanāca – tehnikas problēmas, un tituls dodas pie Kristapa Maševska. Pie tā paša, kurš čempiona pilnvaras Smiltenē noliks vīrišķīgi – ar dalību sacīkstē.

Šogad Vecpils-2 sacīkstē scenārijs nedaudz līdzīgs Šakjai notikumiem: Odiņš ir vadībā, ar ko pietiktu un pāri paliktu priekšlaicīgi nodrošinātam čempiontitulam. Taču atkal kādā no līkumiem viņa auto paliek lēns, bet sacensību finišā ir skaidrs, ka jauno čempionu mēs vēl nezinām.

Matemātiski ir tikai divi titula pretendenti – Arnis un Edijs Zimza. Un pat tad, ja Edijs paņem visus 16 punktus, Odiņam pietiek ar septīto vietu, kas pat pieļauj vēl vienu dramatisku izstāšanos, ja nu limits šim gadam vēl nav izsmelts. Tiesa, arī septītā vieta Smiltenē būtu smagi jāizcīna, jo startam pieteikušies 13 dalībnieki. Ja pieveram acis uz klases tendenci – pieteikties vairumā, bet trešdaļai neatbraukt – tad patīkami daudz!

Liekas jau, ka tomēr ar čempiona noskaidrošanu viss ir diezgan zināms. Drīzāk intrigu sarūpē pārējo medaļu dalīšana. Edijs Zimza šobrīd ir tikai par pieciem punktiem priekšā Kalvim Tētam – vienīgajam, kurš šogad uzvarējis vēl bez Odiņa. Ir daudz kombināciju, kā šī cīņa var atrisināties uz mainīties pozīciju sadale. Lai gan Edija pārsvars ir tik drošs, ka var atļauties finišēt aiz Kalvja, Tēts tik tiešām Zimzam ir bīstams. Vieta pēdējā brīža pārsteigumiem ir arī Imantam Kolomenskim, lai gan aizķerties aiz medaļām nebūs iespējams bez priekšā esošo konkurentu neveiksmēm.

Jebkurā gadījumā, pieņemot, ka medaļnieki būs gan Zimza, gan Tēts, abi atzinības cienīgi: Edijam jebkura no medaļām būs sen pelnīts panākums. Kopš klases nonākšanas čempionāta statusā 2013. gadā Zimza allaž bijis „tas viens liekais”, kurš, pat cīnoties par čempiona titulu, beigās paliek bez medaļas. Atcerieties, pērn pirms pēdējā posma bija pieci čempiontitula pretendenti. Kurš bija piektais sezonā? Pareizi, Zimza. 2013. gadā kurš palika ceturtais, pirmais aiz medaļām. Arī pareizi. Tāpēc šogad ļoti gribas novēlēt Edijam pelnītu medaļu.

Tēta medaļa, ja tāda būs, būs īsts šedevrs, jo jāatceras, ka Kalvis rokas traumas dēļ izlaida vienu no posmiem – Vilkičos. Sīvajā konkurencē ar tik nelielu sezonas posmu skaitu atrasties trijniekā ir atzīstams sniegums.

Par sezonas tendencēm – sezonas sākumā likās, ka zināmi pilnīgi visi medaļnieki, jo ar Odiņu konkurēja praktiski tikai komandas biedrs Andris Krieviņš un igaunis Heinars Lehtsārs. Tomēr Andra sezona izjuka personīgu apstākļu dēļ, bet Heinara sezona izšķīda kopā ar žiguli Vecpils-1 vaļņos.

Nu nav tas autokross garlaicīgs, ne?

Informāciju sagatavoja:
autocross.lv