Banjul Challenge: 09.01.09.

11/01/2009 |

Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www –http://riga-banjul.webs.com/index.htm

09/01/2009, plkst. 15:00, 8719 km, 25 grādi ārā, 33 grādi iekšā

Nakts pārlaista mierīgi. Bennijs ierodas ap plkst. 10.30. Nakti bija pavadījis pie netālu dzīvojošā drauga. Šķiet, ka Bennijam visās vietās ir daudz draugu. Latviskojam angļu komandu – pie Golfa tiek piesprausts Latvijas karodziņš. Plkst. 11.30 dodamies uz okeāna pusi, izpētām labāko ceļu nokļūšanai liedagā. Manevrs visiem izdodas veiksmīgi. Dodamies dienvidu virzienā. Ātrums 70 – 80 km/h. Uz priekšu iet raiti. Pēc kāda mirkļa manam, ka pārējās auto pazudušas no spoguļiem. Audi nobortējusies riepa un bija jāliek rezerves ritenis.

Pēc divām stundām sasniedzam Mauritānijas galvaspilsētu. Okeāna malā milzīgā strīpā novietotas zvejnieku laivas. Kad redzam pirmo spraugu starp laivām Bennijs liek apstāties – tā būšot vieta, pa kuru brauksim ārā uz pilsētu. Krasts diezgan stāvs, smiltis mīkstas. Pārāk ieskrieties arī nevar, jo eja starp zvejnieku laivām šaura un braucot no okeāna jāveic 90 grādu pagrieziens, lai trāpītu ejā. Bez stumšanas kalnā tiek Audi, pārējās visas mašīnas stumjam. Uzbraucot uz ielas, Audi izbeidzas ģenerators. Tiek mainītas ģeneratora oglītes. Tas palīdz. Pārējo auto stumšana nesagādā lielas problēmas, ja neskaita Itāļu Ford Sierra. Šī auto nogādāšana līdz ceļam aizņem stundu. Auto pārlādēts. Mantas izkrāmēt ārā nevar, jo apkārt uzradies daudz vietējo palīgu. Visapkārt mētājas zvejnieku noķertas, bet pēc tam izsviestas zivis. Smaka visnotaļ pretīga. Ford Sierra veic trīs mēģinājumus uzbraukt klanā, bet visi trīs ir nesekmīgi. Itāļi cenšas sarunāt netālu stāvošo džipu, lai tas to uzvilktu kalnā. Taču sarunas nedod rezultātu, jo trose nav pietiekami gara un džipam būtu jānostājas pret kalnu, smiltīs un visticamākais, ka arī pats džips iesēstos smiltīs. Kabinām Fordam trosi, apkopojot mūsu un vietējo spēkus Fordu stumjam no aizmugures un velkam aiz troses no priekšas. Beidzot auto izkustas un ar lielām pūlēm tiek kalnā. Itāļi ir bezgala pateicīgi un prasa, kā mums varētu pateikties. Sakām, ka auksts alus būtu pašā laikā. Uz ko Itālis pasmej un saka, lai prasot kaut ko reālu. Dodamies uz kempingu. Mūsu žigulim uzsākot braukšanu parādās skaņa, kas raksturīga kardāna krustiņa pēdējiem dzīves mirkļiem. Tomēr ceram, ka tas savu kalpošanu nebeigs tuvākos 800 km, kas vēl jāveic līdz Bandžulai. Kādā līkumā šķiet, ka kāds uz mūsu žiguli metis ar akmeni. Katrā ziņā dzirdam tam ļoti līdzīgu skaņu. Līdz šim mums vēl neviens ar akmeni nav metis, bet Timbuktu braucēji stāstīja, ka viņi ceļojuma laikā jau saņēmuši šādu sveicienu 4 reizes. Kad mums šī skaņa atkārtojas nākamajā līkumā saprotam, ka tas noteikti nav akmens, jo neredz nevienu cilvēku. Komandas tehniskā daļa spriež, ka varētu būt salūzusi kāda atspere. Sasniedzam kempingu veiksmīgi. Iebraucot kempingā veicam auto tehnisko apskati. Mūsu žigulim izkrīt 5 cm garš aizmugures atsperes gabals. Taču nav mirstamā vaina un esam apņēmības pilni rīt ceļu turpināt uz Senegālu. Kempinga dušas ir pašā laikā. Tikmēr Itāļi uzsauc alu Alus cena 1000 MU. Kempingā viena cilvēka naktsmājas nokaulējam no 10 EUR līdz 8 EUR. Saimnieks piedāvā arī vakariņas par 10 EUR. Atsakāmies, jo šķiet pārāk dārgi. Saimnieks skaidro, ka porcijas esot lielas, puse vistas, kartupeļi un salāti. Nokaulējam cenu līdz 8 EUR un piekrītam. Alus cenu gan saimnieks nenolaiž – turas pie 1000 MU, kas atbilst aptuveni 3 EUR. Dodamies ielās, lai pārbaudītu mītu par to, ka musulmaņu valstīs alkoholu nevar nopirkt. Tuvējā veikalā pārdevējs mūsu izrunāto vārdu ‘alus’ dažādās valodās nesaprot – rāda dažādas limonādes skārdenēs. Domājam, ka varbūt to nepareizi izrunājam. Aizejam uz kempingu pēc franču valodas vārdnīcas un dodamies uz nākamo veikalu. Rādām pārdevējam vārdnīcu, bet tas saka, ka šeit alu nevarot nopirkt, lai ejot uz blakus esošo fast food. Pie fast food stāv pāris vietējo, kas gatavi mūs vest iekšā, sacīdami saimniekam, ka atveduši tam klientus un tādejādi pelnīdami dzeramnaudu. Taču sakām, ka ēst negribam, bet meklējam alu. Vietējais atbild, ka varot dabūt un lai ejam tam līdzi. Prasa par kādu cenu mēs būtu gatavi pirkt alu. Sakām, ka par 500 MU mazo skārdeni pirktu. Darboņa ceļš dīvainā kārtā ved uz mūsu kempingu. Tam pastāstām, ka mēs šeit dzīvojam, un zinām, ka te var dabūt alu. Taču tas ir pārāk dārgs. Darbonis liek mums uzkavēties aiz vārtiem un iet iekšā lai aprunātos ar saimnieku. Pēc brīža iznāk un nosauc jau zināmo cenu – 1000 MU. Sakām, ka tas ir pārāk dārgi un vairāk par 500 MU negribam maksāt. Viņš apsola pilsētā meklēt alu un ja dabūšot par 500 MU, tad mums to pārdošot. Un tā vismaz viens cilvēks pilsētā strādās mūsu labā. Ienākot kempingā saimnieks piedāvā alu jau par 833 MU. Sakām, ka vairāk par 500 nemaksāsim. Tikmēr cenšamies sarunāt gidu, kurš mums varētu palīdzēt šķērsot Mauritānija – Senegālas robežu. Bennijs teic, ka viņam esot draugs, kas to regulāri darot. Pēc brīža viņš ir arī klāt. Abu robežu formalitāšu nokārtošanu sola nodrošināt 1 stundas laikā. Samaksu par pakalpojumu prasa 150 EUR. Pakalpojumā iekļauta pavadīšana līdz Senegālas robežai (ap 250 km), robežu šķērsošana un pavadīšana līdz kempingam Senegālā. Sakām, ka esam 4 auto un tas ir pārāk dārgi. Var jau iztikt arī bez gida, jo mūsu turpmākais maršruts vedīs pa ceļiem un došanās bezceļos nav paredzēta. Nokaulējam cenu līdz 100 EUR. Atsakāmies no pavadīšanas no robežas līdz kempingam Senegālā. Vienojamies ar gidu, ka rīt startējam plkst.7.00. Tikmēr alus cena kempingā jau nokritusies līdz 625 MU. Sakām, ka vairāk par 500 MU nemaksāsim. Saimnieks piedāvā arī hašišu un marihuānu, bet no tā atsakāmies. Pēc brītiņa kempingā ierodas mūsu vakariņas. Jāsaka, ka porcijas tiešām lielas un tās notiesāt visiem nemaz nav pa spēkam. Bet mēs sevi to piespiežam izdarīt. Kā nekā par to ir samaksāts. Pēc vakariņām rakstam Bennijam rekomendācijas vēstuli latviešu valodā. Kempingā ierodas Timbuktu braucēji. Stāsta par saviem piedzīvojumiem – četras tukšas riepas, viens „bij jump” ar auto ietriekšanos zemē ar purnu un sekojošu auto iziešanu no darba ierindas. Džipam izbeidzies ģenerators. Mazajam Fiat Panda salūzusi automātiskā ātrumkārba, tas vilkts pēdējos 20 km pa liedagu un pēc tam pa ceļu. Fiata akumulators izmantots džipam, kas palicis bez ģeneratora. Timbuktiešus piemeklējušas vēl dažādas likstas, taču mūsu angļu valodas zināšanas tehniskajā jomā nav tik spēcīgas, lai visas tās izprastu. Tikmēr kempingā alus cena nokritusies jau līdz 500 MU. Taču tā kā vakariņas jau ir paēstas un pamazām jau domājam par došanos pie miera, tad no alus atsakāmies.

Izstrādā un uztur IG Studija
107 queries in 0,869 seconds.