Emīls Blūms: “Viens vārds, ar ko varu raksturot šo sezonu – super!”
Spilgta atgriešanās nacionālajos Baltijas rallijos šosezon izdevās Emīlam Blūmam ar stūrmani Didzi Eglīti, kārtīgs karuselis. Daudz virsotnes sasniegtas un arī pa kādam kritienam. Kā saka Emīls, tad vairāk tomēr jākoncentrējas uz labo un atmiņā jāpatur tie pozitīvie mirkļi. “Rally Alūksne” piedāvā interviju ar ekipāžas pilotu.
Latvijas un Igaunijas vicečempions un Lietuvas čempions LRČ5 – cik daudz no Tevis šosezon tas prasījis?
Emīls Blūms: “Šī sezona prasīja tiešām daudz laika, bet ja man jautātu vienu vārdu, ar kuru raksturot šo sezonu, es saku – super! Piesātināta, prieks, ka aizvadītas tik raženas sacensības. Paskatoties atpakaļ, vairāk nekā desmit ralliji, tas ir daudz. Vasaras periodā, divas reizes pat bija tā, ka mēneša laikā trīs sacensības. Uz Igauniju vai Lietuvu ir jādodas trešdienas vakarā, sacensības noslēdzas svētdienā, tad nākamajā nedēļā atkal jādodas prom. Tas prasa daudz enerģijas, brīvo laiku. Vienu brīdi arī pašam šķita, ka iekšējās baterijas sēžas, bet apkārt ir cilvēki, kas pamudina un darām jau mēs to, kas mums patīk un sagādā prieku. Varu teikt, ka arī ļoti pamācošs gads. Tika apgūts jauns čempionāts, Lietuvā, kurā līdz šim nebijām piedalījušies. Lietuvas sacensību līmenis gan organizatoriskā ziņā, gan ceļu konfigurācijas – tie ir svētki.”
Trīs mirkļi, kas šosezon palikuši visvairāk atmiņā?
E.B.: “Gulbenes “Rally Sarma” – uzvara rallija kopvērtējumā, labas emocijas, bet pēc divām stundām tas viss jau ir mainījies un tā ir atņemta, milzīga vilšanās. “Rally Estonia” – WRC ir rallija lielākie svētki, posms, kam ļoti gatavojāmies, bijām priecīgi, bet pilnīgi negaidot, brālim Kalvim Blūmam nodega mašīna, bet man un Didzim jāspēj to izslēgt no prāta, nekļūdīties un pašiem braukt. Mēs visi saņēmāmies un izdarījām darbiņu, uzvarējām, bet šajās sacensībās šampanietis nebija ar prieka garšu. “Rallijs Cēsis” – īpašs pasākums ar lielisku atmosfēru. Tomēr, kad rallijs notiek savā “pagalmā”, ir mazliet citādāks tas viss.”
Pēc trīs gadu pauzes, pilna Baltijas rallija sezona – vai biji plānojis, ka tā izdosies? Vai arī dzīvoji ar domu no vienām sacensībām līdz otrām?
E.B.: “Nebiju gan plānojis, braucām no sacensībām līdz sacensībām. Nebija nedz konkrētu mērķu nedz uzstādījumu izcīnīt titulus, mēs tā arī dzīvojām. Kur iespējams, tur braucam. Stipra komanda, kas viens otru pamudina. Ja man būtu sponsoru uzstādījumi, noteikumi, tad droši vien būtu citādāk, tad ir konkrētas lietas, kas tiek prasītas no sportista.”
Kāda ir Tava komanda sacensībās?
E.B.: “Komanda ir diezgan liela, bet kodols sacensībās uz vietas: es, Didzis, inženieris Rūdis un divi mehāniķi – Pēteris Smukulis un Gatis Gedroics-Jurago, un Juri Šmitu mēs varam nosaukt par sporta daļas vadītāju. No ekipāžas puses ir 100% uzticēšanās mehāniķiem, vispār tehniskajā sportā nevar domāt “uz pusgāzi”, nevar braucot domāt, ka atskrūvēsies rats vai kaut kas cits notiks. Milzu paldies mehāniķiem, viņiem darbs ir bijis tikai naktīs, pēc ikdienas darba stundām viņi strādā pie sporta auto. Ir bijušas vairākas sacensības, kur mehāniķi vispār neguļ un tad jādodas uz sacensībām. Kaut kāds nerakstīts likums – viss notiek pēdējā brīdī. Sezonas sākumā tas rada nervu spriedzi, bet tad samierinies un pierodi – ar to budžetu un resursiem, kas mums ir pieejams – esam izdarījuši mega daudz. Trīs čempionāti vienā sezonā – tas prasa daudz nervus, gan mums sportistiem, gan cilvēkiem mums blakus.”
Vai ir būtiski, ka satiec sacensību laikā savus draugus un ģimeni?
E.B.: “Ātrumposmu malās man patīk, ka es redzu latviešu fanus, atbalstītājus un draugus. Servisa parks, pirmkārt, ir domāts, lai sagatavotos nākamajiem ātrumposmiem. Tas ir laiks man ar stūrmani, sarunām ar treneri Uldis Briedis, jāskatās “onboard” video, jāizrunā viss ar mehāniķiem. Viss atkarīgs no situācijas, protams, ka tur ir spriedze – ir jājūt gaisotne. Es ceru, ka man tuvie jau ir sapratuši, ka parunāties ir forši, bet tas nav īstais laiks vienkārši papļāpāt.”
Kas ir Tavi lielākie atbalstītāji?
E.B.: “Kā jebkuram cilvēkam, mums ir ģimene un draugi, kas atrod īstos vārdus un spēj mūs iedvesmot jauniem panākumiem. Aiz katra uzņēmuma ir cilvēki un viņu atbalsts ir īpaši svarīgs, bez tā, mēs neko šosezon neizdarītu: Vides Tehnika, VT Timber, Meža Apsaimniekotajs, Europcar Latvia, Samsonas Motorsport, Josa, Metālu Pasaule, Pirelli Motorsport Baltics, PRO Machinery.”
Kāda ir Tava ikdiena – kā gatavojies sacensībām?
E.B.: “Gatavošanās sacensībām – sacensības jau ir tikai redzamā daļa un arī tad, es neesmu aktīvākais sociālo tīklu lietotājs, tāpēc daudziem arī manas ikdienas gaitas nav tik labi redzamas. Menedžments, lai mēs vispār varētu piedalīties, dokumentācija. Auto detaļu meklēšana arī prasa laiku, atrast iespējas, cenas, tas viss aizņem laiku – var nedarīt pats, bet tad kāds ir jāalgo. Braukšanas treniņus tomēr arī vajadzētu, to mums visiem ir par maz.”
Esi kā mentors arī citiem autosportistiem – kādām īpašībām jāpiemīt trenerim?
E.B.: “Jā, man tas tiešām patīk un gribētos domāt, ka arī padodas. “OC Racing” krosa sacensībās esmu kā sporta mentors jaunajiem censoņiem, palīdzu ar stenogrammas treniņiem rallija braucējiem. Visa mana ikdiena ir pakārtota autosportam – ja nebraucu pats, tad esmu citās sacensībās. Man šķiet trenerim ir jājūt – nevar iedot par daudz informācijas, uzspiest savu stilu vai veidu, jo tomēr katrs cilvēks ir fenomenāls. Ļoti jāiedziļinās cilvēkā ar kuru strādā, jāielien viņa smadzenēs un jāsaprot kā viņš to ceļu uztver. Tas ir svarīgi. Man ir gandarījums, kad redzu, ka ir izdevies uzlabot sniegumu un ir izpildīts tas, ko runājām, pie kā strādājām un mācījās. Gan pašam sportistam prieks, gan man trases malā prieks.”
Kā Tu atpūties no autosporta?
E.B.: “Galvu izvēdināt svarīgi ir visiem. Vasaras periodā man patīk ar riteni pa mežu izbraukt, vai arī ar moci – tas ļauj atslēgt galvu, tiek nomainīta vide. Ziemā tā ir distanču slēpošanas un kalnu slēpošana. Ir jāmāk būt gan sportistam, gan cilvēkam – savs laiks rallijam un savs laiks atpūtai. Piemēram, mēs ar Timmu Korgi esam sāncenši trasē, mums ir sportiskais niknums, bet pirms un pēc sacensībām esam draugi. Mēs pēc sacensībām atpūšamies kopā, diskutējam, neslēpjam, kā izdevies labāk izbraukt līkumu vai, kur zaudētas sekundes, atbildam un uz viens otra jautājumiem, kas ne vienmēr ir patīkami.”
Kāds ir Tavs mērķis 2024. gadam?
E.B.: “Protams, kā visiem – man gribētos braukt pasaules rallija čempionāta Latvijas posmā, novembrī un decembrī ir jāiegulda liels darbs, finansiālā situācija valstī, sponsorēšanas politika – tas nebūs viegli. Autosports ir dārgs, ir iespējas iznomāt auto, bet šobrīd mums nav tāda finansējuma. Man gribētos piedalīties arī kādās sacensībās Somijā. Protams, arī vietējie čempionāti netiks pamesti novārtā, ceram uz sniegotu ziemu. Iespējams “Rally Aluksne” varēsim turpināt savu sacensību ar igauņu draugiem un baudīt vismaz tikpat augstas kupenas kā šogad. Vēlams vēl aukstāks laiks un biezāks ledus. Galvenais ir to procesu izbaudīt.”
Izmantotie resursi:
www.facebook.com/RallyAluksne