Ainārs Igaveņš: “Ļoti patīk, kad pedāli nav jāatlaiž”

ERC2 ieskaitē dalībai Rally Liepāja jau otro gadu pēc kārtas pieteicies Ainārs Igaveņš, kurš startēs ar “Mitsubishi Lancer Evo X NR4”. Viņa dēls Ralfs Igaveņš pildīs stūrmaņa lomu. Igaveņš īpaši labi pazīst Talsu apkārtnes ceļus, jo Rally Talsi debiju piedzīvoja jau 1998. gadā.

Kādas sajūtas pārņem pirms sacensībām?

Sajūtas ir foršas. Ārā saulīte spīd.

Kā patīk ātrie Liepājas ceļi?

Kādi viņi vienmēr ir bijuši, tādi ir arī šogad. Nekas nav mainījies. Jāpierod pie tiem. Viss gan notiek ļoti augstā līmenī, arī veicot ātrumposmu pierakstus. Mēs, kā Latvija, esam ļoti spēcīga šai ziņā. Arī ar ātrajiem ceļiem jāsamierinās.

Pašam labāk patīk šādi – ar gāzi grīdā, vai lēnie un līkumotie?

Nē, man lēnie nepatīk. Man ļoti patīk, kad pedāli nav jāatlaiž, visu laiku turi nospiestu un domā vai izies pagriezienu, vai nesanāks.

Pērn izdevās ļoti labs starts ERC2 ieskaitē. Tagad gan jau āķis lūpā braukt vēl un vēl?

Tieši tā. Šādu scenāriju arī šobrīd plānojam. Vismaz vēl kādus divus vai trīs gadus plānoju braukt.

Kā šogad ir mainījusies gatavošanās, salīdzinot ar pagājušo sezonu?

Mazliet sarežģītāk, ņemot vērā visus Covid-19 ierobežojumus, bet nekas briesmīgs.

Kuri elementi vēl būtu jāuzlabo?

Mums ir problēma ar mehāniķiem. Komanda ir ļoti internacionāla. Viņi nāk no Krievijas, Polijas, Spānijas… Cilvēki šobrīd netiek uz darbu.

Līdz ar to jāmeklē vietējie speciālisti?

Jā, taču tādu nav. Tā gan ir vienīgā problēma. Viss pārējais ir līmenī.

Uz kādu rezultātu paši cerat šai nedēļas nogalē?

Nenokrist zemāk par pagājušo gadu. Domāju, ka uz pirmajām vietām pagaidām vēl neesam gatavi, bet uz otro vai trešo varam cerēt.

Pirmo vietu tad jāatliek uz nākamo gadu?

Jā, tas ir ieplānots 2022. gada sezonā.

Lielais karstums šovasar netraucē?

Nē, noteikti nē. Esmu ļoti daudz braucis Spānijā uz asfalta seguma, tādēļ šis vēl nav karstums.

Cik viegli ir apvienot braukšanu sacensībās ar savas komandas vadīšanu?

Ļoti grūti. Visu laiku jābūt slēdzītim, kuru jāatceras izslēgt. Pierakstījām trasi, izslēdzu, gluži kā mašīnām, lai baterija nenosēžās. Šeit notiek tieši tāpat – nobraucu, uzreiz liekas, ka jāzvana, jāprasa, bet cilvēki savu darbu tomēr zina un gan jau tiks galā.