Robertu Vītolu otrajā posmā Lidenhilā piemeklē tehnikas defekts
Latvijas rallijkrosa braucējs Roberts Vītols Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta otrajā posmā Lidenhilā “Supercar” klasē turpināja demonstrēt daudzsološu ātrumu, taču sacīksti iznīcināja automašīnas turbīnas defekts.
Vītols dienu sāka pārliecinoši, pēc otrā rezultāta brīvajos treniņos pirmo kvalifikāciju noslēdzot pirmajā pozīcijā. Tas vēlreiz apliecināja, ka sestdienas uzvara pirmajā posmā nebija nejaušība. Par spīti lieliskajam rezultātam braucējs nebija līdz galam apmierināts ar mašīnas regulējumu, sūdzoties par problēmām pagriezienos, tāpat Roberts pārmeta sev pārāk pārspolētu startu.
Otrais brauciens neizdevās, jo latvietis cīņas gaitā iesprūda aiz lēnākiem konkurentiem un zaudēja laiku, līdz ar to otrajā sērijā summā tikai septītā pozīcija. Taču sākot ar trešo kvalifikāciju sākās ievērojamas problēmas ar mašīnu: pēc cīņas Vītols jutis jaudas zudumu, kā rezultātā viņš kļuvis bezspēcīgs trases taisnajos posmos – konkurenti attālinājušies. Komanda uzsāka jaudas meklējumos, jau atkal nonākot turbo sistēmas tēmā.
Par spīti problēmām pēc trim kvalifikācijām Vītols bija trešajā vietā un, lai gan līdz galam tehnikas problēmas novērstas netika, Roberts pusfinālu noslēdza otrajā pozīcijā, droši soļojot fināla virzienā. Pēc pusfināla komanda atklāja bojājumu interkūlerā, kas pirms izšķirošā brauciena šķita šķietami novērsts.
Taču fināla startā viss beidzās īsti nesākoties – turbīnas defekts, kas jau starta brīdī iznīcināja sacīksti. Noriņķojis nepilnu apli Vītols pameta trasi tehnikas problēmas dēļ.
“Cik jauka bija sestdiena, tik nejauki beidzās pirmdiena,” sarūgtinājumu atzīst Roberts. “Finālā paliku startā, izstājos. Finālā biju pirmajā starta rindā ārmalā – ideāla pozīcija, lai dotos pēc starta Džokerī un, iespējams, sakārtotu sacīkstes scenāriju sev par labu. Taču visa diena kopumā iznāca samocīta un nepilnvērtīga tehnikas problēmu dēļ. Nemitīgi zuda jauda, turklāt tam izrādījās arvien jauns iemesls. Jau pirmajā braucienā jutu jaudas trūkumu, to izdevās novērst uz otro braucienu, taču tajā iesprūdu aiz konkurentiem un nerealizēju iespēju. Trešajā kvalifikācijā atkal jutu, ka mašīna nedarbojas, bet uz pusfinālu nepietika laika problēmu novēršanai. Pirms fināla komanda darīja visu iespējamo, turklāt sakrita, ka arī otrajai komandas mašīnai bija nepieciešami remontdarbi – gāja saspringti!”
“Pirms fināla riepu tīrīšanas zonā mašīna noslāpa. Piedarbināju, taču jutu, ka mašīna grib slāpt nost. Starta brīdī kļuva viss skaidrs – fināls galā. Pēc sacīkstes jutu, ka visa komanda ir sapīkusi par šo dienu, jo laikam visi zinājām, ka varam sasniegt vēl vienu lielisku rezultātu. Kas man bija sāpīgi – redzēju daudz iespējas, kuras piedāvāja sacensību gaita, un es varēju izmantot, taču mašīna man to neļāva. Es jutu, ka finālā šodien varēju paveikt kaut ko lielu un nozīmīgu, bet nebija lemts.”
Tēvs un menedžeris Uģis Vītols izprot Roberta un komandas sarūgtinājumu, tajā pašā laikā atrod vairākas pozitīvas nianses piedzīvotajā Lidenhilas apmeklējumā: “Tie, kuriem bija jāredz Roberta ātrums, tie, domāju, redzēja un saprata. Pets Dorans uz atvadām atzīmēja, ka braucēja sniegums bijis “ļoti iespaidīgs”, savukārt viņa dēls, pasaules čempionāta braucējs Liems Dorans nedēļas nogales laikā ievērojami izmainīja komunikāciju. Ja sestdien viņš aprobežojās ar pieklājīgu atzinību, tad pirmdien sarunas ar Robertu bija garas, konkrētas un informāciju nesošas. Esam atstājuši ļoti labu iespaidu, mēs tik tiešām izbaudījām pozitīvo attieksmi un respektu pret Robertu un mums kopumā. Šajā ziņā esam ļoti apmierināti, varbūt tas pat bija galvenais mērķis šajā pasākumā. Arī ar komandu atvadījāmies ļoti patīkamā gaisotnē, mīļi, arī šajā ziņā viss kārtībā! Gaidīsim nākamās reizes, ja tādas būs, ir viela pārdomām!”
Izmantotie resursi:
www.autocross.lv
