Arī trešajā posmā Vītols piekāpjas tikai “Volland Racing” braucējiem
Foto: Facebook.com/roberts.vitols26
Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta trešajā posmā svētdien Latvijas braucējs Roberts Vītols vēlreiz sasniedza trešo vietu “Super1600” klasē, piekāpjoties Eiropas vadošās “Super1600” komandas “Volland Racing” braucējiem. Rezultāts iepriekš prognozēts, bet uzstādītais uzdevums – no cīņas pasmelt pieredzi – izpildīts.
Sestdienas vakarā pirmajā kvalifikācijā Robertam Vītolam izdevās iespraukties starp abiem “Volland Racing” komandas “Audi” braucējiem Juriju Beļevski un Kopi Pauvelsu, sasniedzot otro vietu. Pārējās abās kvalifikācijās “Provento Racing” braucējs guva trešo vietu aiz abiem favorītiem, visu izšķirošo cīņu atstājot finālam. Finālā gan pārsteigumu sarūpēt neizdevās, taču vērtīgi punkti Lielbritānijas čempionāta kopvērtējumam sasniegti.
Roberts Vītols pēc cīņas: “Tāpat kā vakar, nav liela prieka. Nav vispār prieka par šo trešo vietu. Taču mēs jau zinājām, kas mūs sagaida. Vakar vakarā pirmajā kvalifikācijā izvērtās lieliska cīņa, tuvcīņa, kontakti. Patīkami, ka izdevās “Audi” braucējus sadalīt, iespraucoties starp abiem. Liekas, viņiem pagāja ilgāks laiks, lai pierastu pie apgaismotās trases. Šorīt otrajā kvalifikācijā bija slapja trase, taču mūsu cerības uz lietu neattaisnojās – viņi vienkārši aizbrauca… Uz trešo kvalifikāciju joprojām bija mitra trase, vietām slapja, vietām sausa. “Audi” brauca ar lietus riepām, bet mēs nolēmām paspēlēties, uzliekot sausā laika riepas. Stratēģija nebija slikta, likās cerīgi, taču atkal iesprūdu aiz tā paša BMW, aiz kura vakar zaudēju vienu braucienu. Ja būtu brīva trase, būtu diezgan tuvu viņiem. Finālā, kurā braucām kopā ar “Supernational”, sanāca labs starts. Mēs visi sākām braukt džokerī, kas mani pārsteidza. Viens no viņiem sāka spiest mani no trajektorijas, bet es spiedu pretī un nepiekāpos, kā rezultātā vienu no viņiem sanāca uzgriezt. Par šo tiesneši neko neteica, jo bija skaidrs, ka braucējs pats provocēja situāciju. Līdz ar to sanāca vairākus apļus viņu turēt sev aiz muguras. Priekšpēdējā apļa beigās es piesedzu iekšmalu, un biju pārliecināts, ka tur nav vietas otrai mašīnai. Kad jau biju savā trajektorijā, Pauvelss brutāli ielēca sānos, man pat stūri izsita no rokām. Nodomāju: “vou, ak tad šitā mēs darām?”. Pēc tā mašīnai bija līks gan pakaļējais ritenis, gan priekša neturējās, izlidoju nedaudz no trases, cīņa bija galā. Atkal trešie. Izrādījām pretestību, taču uzveikt viņus nav viegli. Braucienā, kurā trase bija viltīga mitruma dēļ, kur vairāk jādomā un jāķer nianses, spēle palika interesantāka. Bet pilnīgi slapjā trasē, vai sausā trasē – bez variantiem.”
Braucēja tēvs Uģis Vītols skaidro: “Ir uzvaras sajūta, jo pēc ilga pārtraukuma un netikšanās ar mūsu mašīnu mēs pratām veikt visu sacīksti, visus braucienus. Bet ir arī vilšanās sajūta par to, ka šādā milža un Sprīdīša cīņā uzvarēt, vai pretoties ir neiespējami. Taču zinu to, ka ar līdzīgu tehniku mūsu pilots varētu daudz paveikt, un krietni vairāk pabojāt nervus šā brīža Eiropas līderiem. Uz dienas beigām radās sajūta, ka “Audi” braucēji kļuvuši pārāk pašpārliecināti, aroganti. Finālā Roberts stāvēja ārmalā, bet Lidenhilas džokeris ir pirmajā pagriezienā. Attiecīgi, no šīs starta vietas doties džokerī ir tikai normāli. Taču, par spīti savām iekšējām starta vietām, arī abi konkurenti bija nolēmuši uzreiz pēc starta doties džokerī. Tas radīja sajūtu par viņu pašpārliecinātību, ka jau uzreiz pēc starta jau viss ir sakārtots, un ar ārmalas braucēju var nerēķināties. Likām saprast, ka tā nebūs – Roberts, līdz ar to, vienu no braucējiem uzgrieza un nonāca otrajā vietā. Pozīciju izdevās turēt līdz pat priekšpēdējā apļa beigām, kad Pauvelss sakrustoja trajektoriju un metās garām. Starp abām mašīnām notika pamatīgs kontakts, taču abi tika līdz finišam. Robis sev pārmet, ka nenoķēra konkurenta uzbrukumu, taču pārspēks bija pārāk liels. Šī ir fenomenāla iespēja ar savu tehniku paspēkoties pret Eiropas vadošo komandu – tas ir lielākais ieguvums. Jā, esam lēnāki, taču atskatīsimies uz piedzīvoto ar lepnumu. Patīkami arī, ka mūs atbalstīja dalībnieku parka iemītnieki, jo prata novērtēt, pret ko mēs cīnāmies un kā mēs to darām. Katrā gadījumā “Audi” neaizbrauca ar veseliem spārniem, tātad viņiem likām pacīnīties par savām vietām. Žēl, ka Latvijas biznesa pasaule ir tāda, ka neredzu, kā varētu izveidot līdzīga līmeņa komandu. Nevajag jau milzīgas fūres, bet labi organizētu mašinēriju – speciālus motorus, kā viņiem, speciālas kārbas, daudzas nianses. Taču gala secinājums – mēs šeit bijām, satikām viņus, un pārbaudījām gan sevi, gan “Audi”. Mūsu mazā komanda atkal lieliski pastrādāja, mašīna bija gatava visiem braucieniem, daudz regulējām, eksperimentējām, mēģinājām. Sprīdītis brauc mājās pietiekami lepns.”
Izmantotie resursi:
www.autocross.lv
