Banjul Challenge: 30.12.08.

02/01/2009 |

Info: Ekipāža 9804, E.Janovs, J.Gaibišelis
www – http://riga-banjul.webs.com/index.htm

30/12/2008, plkst.4:45, 5237 km, 11.5 grādi ārā, 11.5 grādi iekšā
Ceļamies 4.00, jo starts nolikts uz plkst.4.30, ceļš līdz ostai nav ilgs – aptuveni 30 minūtes. Dažas komandas vēl guļ. Pēc tam kad pamodinātas tās, kuras varēja piecelt, 13 automašīnas dodas ceļā. 2 automašīnas ar lielākajiem gulētājiem panāk mūs pie prāmja.

30/12/2008, plkst.7:00, 5269 km, 12 grādi ārā, 20.8 grādi iekšā
Ierodamies Ceutā (saukta arī par Sebta (izrunājas līdzīgi kā Ceuta) – Spānijai piederoša teritorija, līdzīgi kā Gibraltārs Lielbritānijai), Gibraltāram otrā pusē. Pārcelšanās notiek ļoti operatīvi – plkst. 6.00 prāmis atiet no Algeciras ostas un tieši 7.00 esam jau piestājuši otrā krastā, Ceutā. Ceutā piepildam pilnu benzīnbāku un līdzi paņemto degvielas kannu. Ceuta ir zemu nodoļu teritorija – 95.benzīns maksā tikai 44 santīmus litrā.

30/12/2008, plkst.9:00, 5277 km, 15.4 grādi ārā, 22.5 grādi iekšā
Šķērsojam Spānijas – Marokas robežu. Šķērsošana notiek ļoti operatīvi – visas 15 komandas cauri tiek pusotras stundas laikā. Iekļūšana Marokā mums izdodas pilnīgi par baltu velti – nav jāmaksā ne par vīzu, ne citām formalitātēm. Viens vīrs gan cenšas dikti mums izpalīdzēt, bet tā kā braucēju vidū ir cilvēki, kas jau vairākas reizes šo robežu ir šķērsojuši un pārvalda arī franču valodu, tad vīram šoreiz bizness iet secen. Marokas muitu arī šķērsojam bez problēmām – auto pārbaude netiek veikta. Pierobežas pilsētā cenšamies iegādāties auto apdrošināšanu Marokai. Tā kā apdrošināšanas birojs vaļā veras plkst. 9.30, tad nākas pusstundu uzgaidīt. Kamēr gaidām apdrošināšanu, no bankomāta izņemam vietējo naudu – Marokas Dirhamus. 1 EUR = 11.1 Dirhams. Pa to laiku izrādās, ka komandas Dukes of Kurland Audi 100 nevar atslēgt durvis – problēma ar centrālo atslēgu. Problēma tiek atrisināta uzlaužot durvju rokturi. Pēc apdrošināšanas biroja atvēršanas izrādās, ka šajā apdrošināšanas birojā auto apdrošināšanu nopirkt nevar un to var izdarīt nākamajā pilsētā – Tetouanā. Pārgriežam pulksteņus vienu stundu atpakaļ. Tagad laika starpība ar Latviju sastāda 2 stundas. Pa šo laiku 15 komandu nelielā grupa ir sadalījusies un mēs ceļu turpinām 3 auto sastāvā – divi sestie žiguļi un Audi 100.

30/12/2008, plkst.13:30, 5316 km, 17 grādi ārā, 27 grādi iekšā
Iebraucam Tetouanā, lai iegādātos auto apdrošināšanu. Pilsētā neplānojam uzkavēties ilgi. Tā kā mums nav ne mazākās nojausmas par to, kur šajā pilsētā var iegādāties auto apdrošināšanu, tad apstājamies pie pirmās bankas, ko ieraugam iebraucot pilsētā. Bankā ir cerības atrast vismaz kādu cilvēku, kurš runātu angliski. Bankā divas meitenes mums laipni paskaidro, ka auto apdrošināšanu var veikt birojā, kas atrodas kādus 500 m virzienā uz pilsētas centru. Tā kā attālums nav liels, tad dodamies kājām. Kad aizejam uz laipni norādīto vietu izrādās, ka tas ir tūrisma birojs un tur auto apdrošināt nevar. Bet tur mums iesaka doties uz netālu esošo apdrošināšanas biroju. Kad uz to aizejam, izrādās, ka tur auto nevar apdrošināt (īsti nesaprotam kāpēc mūsu ierobežoto franču valodas zināšanu dēļ). Bet šeit mums iedod nākamā netālu esošā apdrošināšanas biroja koordinātes. Tā nu dodamies uz nākamo apdrošināšanas biroju. Šeit mums laipni piedāvā apdrošināt mūsu auto, bet minimālais laiks apdrošināšanai ir 1 mēnesis un tas izmaksātu 100 EUR. Mums šķiet, ka tas ir pārāk dārgi. Bet tā kā īsāku apdrošināšanas termiņu viņi nepiedāvā, mēs dodamies prom. Atceramies, ka netālu no mūsu apstāšanās vietas arī redzējām uzrakstu par apdrošināšanu. Ejam atpakaļ un pa ceļam iegriežamies arī šajā apdrošināšanas birojā. Pa šo laiku jau esam diezgan labi apguvuši dažus franču valodas vārdus, piemēram, bonžūr, assuurance de automobile, cenšamies ar franču akcentu izrunāt green card, merci. Diemžēl arī šeit mēs nevaram apdrošināt savu auto, bet mums laipni izstāsta, kur mēs varam auto apdrošināt. Uz mazas lapiņas tiek uzzīmēta divu apdrošināšanas biroju atrašanās vietas. Lai arī mērogu vīrs uz lapiņas nenorāda, pirmais iespaids ir, ka tas nav tālu. Tomēr sākot iet norādītajā virzienā izrādās, ka tie ir pāris kilometri, kas jānoiet pa pilsētu. Tā kā mums sākotnēji šķiet, ka tas nevar būt tik tālu, tad sākam aptaujāt vietējos iedzīvotājus un veikaliņu pārdevējus par minēto divu apdrošināšanas biroju atrašanās vietām. Norādes ir visdažādākajos virzienos. Pēc kāda mirkļa pamanām uz viena ielas stūra uzrakstu – English Llanguage Institut un priecīgi uzelpojam, jo ceram, ka varēsim angliski aprunāties ar tā darbiniekiem un tie mums varēs ko ieteikt. Diemžēl izrādās, ka meitene, kas sastopama pirmajā stāvā angļu valodā runā ļoti švaki. Bet apskatījusi mūsu mazo, iepriekšējā apdrošināšanas sabiedrības vīra zīmēto shēmu saka, ka mēs esam aizgājuši par tālu un mums jādodas atpakaļ. Paejam dažus simtus metrus atpakaļ un nospriežam, ka meitene, visdrīzākais, īsti nezināja, šo apdrošināšanas biroju atrašanās vietu un norādīja brīvi izvēlētu virzienu. Dodamies tālāk pa pilsētas galveno ielu. Iegriežamies visās vietās, kur redzam uzraksts assurance. Diemžēl auto apdrošināt tur nevar. Iegriežamies kārtējā bankā, lai aprunātos ar cilvēkiem. Šeit mums paskaidro, ka vajadzētu doties tālāk pa galveno ielu. Pēc kādiem 500 metriem pamanām mūs interesējošo pirmo apdrošināšanas sabiedrību. Šeit paskaidro, ka auto apdrošināt nevarēs. Kad pavaicājam to, vai to varēs izdarīt nākamajā sabiedrībā, tad atbilde ir apstiprinoša. Mūsu divu stundu pilsētas iepazīšanas tūre (obzornaja ekskursija – tiek, kas bijuši Turcijā), šķiet, tuvojas beigām. Iegriežamies otrajā apdrošināšanas birojā. Uz jautājumu par auto apdrošināšanu atbilde ir noliedzoša. Nedaudz samulstam, jo īsti nav situācijas risinājuma. Tomēr izrādās, ka šeit auto apdrošināt nevar, jo šis ir arhitektu birojs – esam sajaukuši ieejas. Kad sasniedzam īsto apdrošināšanas biroju, tad izrādās, ka šeit auto var apdrošināt. Minimālais termiņš ir 5 dienas. Tas maksā 480 dirhamus (aptuveni 45 EUR). Iegādājamies apdrošināšanu, ieturam nelielu maltīti vietējā ēstūzī un dodamies ārā no pilsētas, lai līdz tumsai sasniegtu Meknes. Un secinām, ka esam darījuši nepareizi, kad izlēmām, ka Latvijā nepirksim auto apdrošināšanu Marokai – būtu ietaupījuši kādas 3 stundas. Bet no otras puses, esam iemācījušies dažus vārdus franču valodā, iepazinuši pilsētu, pakomunicējuši ar vietējiem iedzīvotājiem.

30/12/2008, plkst.19:00, 5591 km, 13 grādi ārā, 22.9 grādi iekšā
Ceļā uz Meknesu apstājamies uz kāda kalnu ceļa, lai izstaipītu kājas un ieelpotu svaigu gaisu. Pēc dažām minūtēm aiz mums apstājas divas automašīnas – komandas no Spānijas un Vācijas. Pēc dažām minūtēm piestāj arī 3 automašīnas no Anglijas, kas dodas no Plimutas uz Timbuktu, Mali. Apsveicināmies, un dodamies tālāk nu jau 5 auto sastāvā, jo vācieši un spāņi brauc kopā ar mums. Nu jau rācijās ir dzirdama ne tikai latviešu valoda, bet arī angļu valoda. Pirms un pēc gandrīz vai katras pilsētas ir policijas postenis. Mūs gan dienas lielāko daļu neviens policijas postenis nav apturējis. Tā kā meklējot apdrošināšanas polisi esam zaudējuši pārāk daudz laika, tad ceļa pēdējo posmu nākas veikt tumsā. Un pēc krēslas arī mums notiek pirmais kontakts ar Marokas policiju. Izrādās, ka nedeg viens tuvās gaismas lukturis un policists aptur lai uz to norādītu. Tēlojam gan izbrīnu un uz policista švakā angļu valodā teikto „must pay, must pay” nereaģējam un dodamies tālāk. Policists īpaši pret to neprotestē. Pēc kāda brīža gan izlemjam lukturi saremontēt. Un tiešām, tas izdodas – pāris sitieni ar kulaku un ar gaismām atkal viss kārtībā. Meknesā plānots nakšņot Camping International d’Agdal. Izpētām Lonely Planet pieejamo Meknesas karti un saprotam, ka kempingu atrast būs samērā vienkārši. Pirms pilsētas satiksme ir ievērojami intensīvāka un spāņu un vācu komandas paliek iepakaļus. Iebraucot pilsētā tās sagaidām un kopīgi dodamies uz kempingu. Praksē izrādās, ka kempinga atrašana nebūs tik vienkārša – ceļš, pa kuru bija izplānots maršruts izrādās vienvirziena ar kustību pretējā virzienā kā mums nepieciešams. Tā nu piespiedu kārtā mēs veicām arī Meknesas pilsētas apskates ekskursiju. Pēc 20 minūšu riņķošanas pa pilsētu izdodas atrast vajadzīgo virzienu diemžēl pa blakus esošu ceļu, nekā sākotnēji plānots. Ņemot vērā to, ka kempings atrodas ārpus Lonely Planet kartes, tad nav arī skaidri zināms, vai šie abi ceļi realitātē satiekas. Pēc tam, kad izbraucam ārpus kartes, izmantojam spāņu komandas pārstāvja franču valodas zināšanas un jau pēc 10 minūtēm esam kempingā. Kempingā 2 cilvēku, vienas telts un auto vienas nakts izmaksas ir 6 EUR. Pieejama gan tualete, gan duša, bet, protams, ne visai atbilstoša Eiropas standartiem. Dušu izlemjam labāk neizmantot, bet šādu lēmumu nav iespējams pieņemt attiecībā uz tualeti. Vakarā kempingā ir sabraukušas visas 15 komandas. Pēc brīža redzam, ka kempingā ierodas arī Plimutas-Timbuktas brauciena dalībnieki. Viņi gan apmetas kempinga citā malā. Mūsu nometnē tiek sakurts ugunskurs, pārrunājam ar pārējām komandām dienas iespaidus. Vairāk kopā turamies ar spāņu un vācu braucējiem. Veicam īsu Latvijas vēstures apskatu. Spāņi brīnās par to, ka latviešu valoda izmanto latīņu alfabētu, nevis kirilcu. Pēc brīža atnāk aprunāties arī kempinga darbinieks. Par kempinga drošību viņš ir pārliecināts, jo kempingam vienā pusē ir armijas bāze, bet otrā ir vecpilsētas mūris. Ejam gulēt ap pusnakti.

Izstrādā un uztur IG Studija
109 queries in 0,878 seconds.