Autokrosā atdzimst “Buggy 1600” sacīkstes

Foto: Klāvs Benefelds, Autocross.lv

2020. gada autokross ieies vēsturē ar atjaunotu nacionālā līmeņa “Buggy 1600” klasi, jo tika aizvadīta Latvijas kausa izcīņa. Pirmais bagiju seriāls kopš 2005. gada sākās gausi, taču sezonas beigās redzējām gana uzticamu braucēju sastāvu.

Brīvās Latvijas laikā, no 1993. līdz 2005. gadam norisinājās Latvijas bagiju čempionāts, sākotnēji pat divām klasēm. Darbojās tagadējā “Buggy 1600” kategorija, kā arī klase, kuru Eiropā dēvē par “SuperBuggy”, jeb, nacionālā izpildījumā, klase līdz 3500 kub.cm. Lielā klase čempionāta statusu zaudēja 1995. gadā, jo trūka šīs ieskaites braucēju. Savukārt Latvijas 1600 bagiju čempionāts norisinājās līdz pat 2005. gadam, bet vēlāk pārauga šobrīd zināmajā Baltijas kausā. Lielā mērā klasiskais iemesls – katrā valstī bija par maz mašīnu spēcīgiem iekšējiem čempionātiem, tāpēc bija jāmet spēki kopā un jācīnās Baltijas kausā. Turklāt Latvijas čempionātu bija iecienījuši Igaunijas braucēji, tāpēc viņi ar gandarījumu pieņēma ideju cīnīties par uzvaru reģionā nevis tikai par svešas zemes čempiontitulu, lai cik tas būtu grūtā cīņā sasniedzams.

Kopš 2005. gada klasei bija gan kāpumi, gan kritumi dalībnieku skaita ziņā, taču kopumā klase turas braši. Lietuvieši tikmēr pamanās aizvadīt arī savu nacionālo čempionātu, bet Latvijas un Igaunijas braucēji koncentrējās tieši Baltijas cīņām.

Starptautiskās tendences pēdējos gados uzsver salonmašīnu sportu kā rallijkrosu, bet autokrosu saistīt tieši ar dažāda veida bagiju sacensībām. Tam var piekrist, un var nepiekrist – ne vienmēr bagiji ir interesantā klase skatītājiem, un autokross ar salonmašīnām – pareizi organizēts – spēj būt ļoti kvalitatīvs šovs. Tomēr vēsture veido šo dalīšanas sajūtu. Kaut Eiropas autokrosa čempionātā salonauto klase, kas Latvijas nesusi daudzu panākumus, faktiski ir beigusies. Tās vietā pie jau esošajām bagiju klasēm nāk kroskartu klases. Pareizi vai nepareizi – diskutējami. Varbūt drīzāk nostrādātu eksperiments ar “TouringAutocross” klases pārvēršanu par pieejamāko “Super 2000” vai “Super 1600”, taču šādas idejas FIA sapulču zālēs nav bijušas īpaši populāras.

Pieņemot šo situāciju, bija jākonstatē, ka Latvijā vienīgās bagiju klases ir “Mini” un B600/”Xtreme”, bet Eiropas “Buggy 1600” formāts latviešiem spīdēja tikai Baltijas kontekstā, kas, savukārt, vietējam skatītājam ļāva bagijus baudīt tikai vienā, divos posmos Latvijā un, pie veiksmes, Eiropas čempionāta posmā Mūsā. Tā nu pirms gada sākās mūsu “Buggy 1600” klases veicināšana.

Ideja tika uztverta pozitīvi, uzreiz bija arī interesenti, kuri izteica gatavību piedalīties vietējā seriālā. Daudz plusu – vairākas sacensības pašu trasēs, tveramāks konkurences līmenis, jo nav virtuāli jāspēkojas ar Baltijas vadošajiem braucējiem, piemēram, Tautvidu Urbu, kurš faktiski ir Eiropas čempionāta “Top 10” braucējs. Un, attiecīgi, iespēja audzēt Latvijas bagiju braucēju pulku, no kuriem jau atkal varētu izaugt gan Baltijas kausa, gan Eiropas čempionāta dalībnieki.

Pirms sezonas runu līmenī sastāvs vilka uz aptuveni piecām mašīnām. Tiesa, sezonas sākums gan nāca ar nepatīkamu pārsteigumu, kad gatavs cīņai lielā mērā bija vien Justs Grencis, kuram Latvijas sezona pat nebija prioritāte, jo viņš gatavojās Eiropas čempionātam. Tā kā Eiropas seriāls tika atcelts, Grencis piezemējās Latvijas un Baltijas kausā. Ar visu to, ka sezona sākās nevis aprīlī, bet jūlijā, pirmajā posmā Pilskalnos uz starta bija tikai Justs, kā arī nepieredzējušais igaunis Tēts Vare. Vecpilī nebija neviena, jo “kovidkalendārs” saveda kopā Vecpils čempionāta posmu ar bagiju Baltijas sacīksti Igaunijā. Sākums bija skumjš un nedaudz kaitinošs, jo šis bija kārtējais krosa desmitgadēs piedzīvotais scenārijs, kad ziemā “mēs jau esam pilns starta laukums, jo tur tas būvējas, te šis būvējas, visi būs”.

Taču kopš trešā posma Smiltenē bagiju kuģis pagriezās pareizā virzienā: četri Latvijas kausa ieskaites (formālais sadalījums) dalībnieki gan Tepera trasē, gan Mūsas Baltijas posma ietvaros, gan Brenguļos. Turklāt pēdējā sacīkstē visi četri jau bija Latvijas braucēji, bez piestutēšanas no kaimiņvalstīm.

Tātad lēnam sākumam seko zināma izaugsme. Kopumā Latvijas kausa ieskaitē uz starta pabija septiņi dalībnieki, no kuriem pieci – Grencis, Edgars Zīverts, Jānis Ščerbickis, Jānis Kļava un Arūns Matulēns – tieši Latvijas sportisti. Plus pāris, kuri tā arī nepaspēja uzbūvēties šim gadam, bet plāno būt uz starta nākamgad. Salīdzinoši labs uzrāviens: no nulles līdz pieciem braucējiem pietiekami specifiskā klasē.

Dzirdēts, ka nākamgad sastāvs papildināsies. Negribas baumot, ļaujot izpausties tiem “mēs jau esam pilns starts”. Lai uzbūvē, tad ziņosim. Taču dzirdētās runas ir vairāk nekā spēcīgas.

Liekas, šo pirmo gadu bagiju braucējiem ir jābūt kā klases vēstnešiem, karognesējiem, ar savu misiju par klases izveidi: ja mājās ir bagijam līdzīgs priekšmets, tas ir jādzen uz starta, lai šī klase izveidotos. Taču šobrīd šķiet, ka nav šaubu, ka “Buggy 1600” Latvijā būs un, attiecīgi, radīs spēcīgāku pienesumu arī Baltijas sacensībām.

Latvijas čempionāta, Baltijas kausa/čempionāta un Latvijas kausa laureāti

Latvijas kauss 2020 / Baltijas kauss/čempionāts 

2020: Justs Grencis / Tautvids Urba (Lietuva)
2019: Janars Kadaks (Igaunija)
2018: Ivo Sults (Igaunija)
2017: Tomass Zavarskis  (Lietuva)
2016: Tautvids Urba  (Lietuva)
2015: Tautvids Urba  (Lietuva)
2014: Māris Līcis (Latvija)
2013: Māris Līcis  (Latvija) (NEZ Buggy 1600 Cup)
2012: Dāvis Aupe (Latvija)
2011: Remē Rāmets (Igaunija)
2010: Raimonds Pupienis  (Lietuva)
2009: Andris Kuļikovskis (Latvija)
2008: Maido Rūsmans (Igaunija)
2007: Maido Rūsmans (Igaunija)
2006: Valters Zīverts (Latvija)

Latvijas čempionāts 

2005: Bagiji-1600/2000: Jānis Boks
2004: Bagiji-1600/2000: Armands Hohfelds
2003: Bagiji-1600/2000: Jānis Boks
2002: Bagiji-1600: Oļegs Ružkovskis
2001: Bagiji-1600: Vilnis Grandāns
2000: –
1999: –
1998: Bagiji: Juris Vaivods
1997: –
1996: Bagiji: Juris Bartuševičs
1995: Bagiji-1600: Jānis Ozoliņš / Bagiji-3500: Juris Vaivods
1994: Bagiji-1600: Juris Vaivods
1993: Bagiji-1600: Juris Vaivods / Bagiji-3500: Aleksejs Jaluņins

Izmantotie resursi:
www.autocross.lv