Roberts Vītols: “Mums mērķis nav cīnīties par otro vai trešo vietu”

Latvijas rallijkrosa braucējs Roberts Vītols pēc pārtraukuma atgriezies rallijkrosā – visai pēkšņi līdzjutējiem, un zināmā mērā arī viņam pašam un Provento Racing komandai. Kas lēcās šopavasar?

Jāpiebilst gan, ka, lai gan Vītols nebija uz starta rallijkrosā, viņš pērno sezonu pavadīja kartinga sacensībās pašu mājās un arī starptautiskajā kaujas laukā. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka nākamais solis rallijkrosā nav kā mošanās no ilga ziemas miega, pēc kura jāatjauno maņas un saprašana, uz kuru pusi jāgriež stūre. Savukārt par rallijkrosa pauzi – palika sajūta, ja Roberts atdūrās pret smago izvēli – kurp doties, ja uzrunā braukšana ar pēc iespējas jaudīgāku pilnpiedziņas auto? Pirkt savu – dārgi, ja gribas augstāko līmeni. Nopirkt pirmo, kuru var “mājas garāžas” līmenī atļauties – priekš kā, lai brauktu kur, lai cīnītos par ko?

Roberts komentē komandas jauno izvēli:  “Ja par Supercar – vari nopirkt automašīnu par lielu naudu un būt labākajā formā, taču tas nekā negarantē iespēju cīnīties par uzvaru, jo kāds var atbraukt ar mašīnu par vēl lielāku naudu un aizbraukt pa priekšu. Mums mērķis nav cīnīties par otro vai trešo vietu, tāpēc izskatījām alternatīvas, kas mums var dot iespēju cīnīties par uzvaru labā konkurencē. Supercar Lites klase ir pietiekami prestiža ar konkurētspējīgu tehniku, kura, turklāt, ļauj domāt, ka mašīnas ir tehniski ļoti līdzīgas un panākumus tik tiešām diktē braucēja uzrādītā meistarība. Protams, dzirdētas “virtuves sarunas” par to, ka kāda mašīna ir ātrāka nekā pārējās, ka kaut kas varētu būt citādi. Tomēr vismaz izejas punktā šīs mašīnas ir veidotas uz vienas bāzes, puslīdz vienādi būvētas.”

Un tātad Vītols ir atpakaļ, plaukstošā RallyX seriāla Supercar Lites klasē. Komanda iegādājusies savu auto, kuru mēģina izprast un iemācīties. Pirms RallyX posma Valkensvārdē Roberts stāstīja: “It kā šo auto nu jau visi, kas interesējas par rallijkrosu, pazīst – tā visiem redzama tehnika, visiem gribētājiem līdzīga, publiski pazīstams bagija tipa auto. Tomēr, iegūstot šo auto dažas dienas pirms došanās ceļā uz Nīderlandi, man kā braucējam ir daudz nezināmā par auto specifiku, niansēm un no malas neredzamiem sīkumiem, tie visi būs jāizprot. Šī mašīna regulāro sezonu pēdējo reizi veica 2020. gadā, plus atsevišķs izbrauciens 2021. gadā, līdz ar to jārēķinās, ka arī šī stāvēšana garāžā var atstāt savas sekas, kuras mums pirmajās sacensībās būs “jāizslimo”. Valkensvārdē viegli nebūs, jo uz starta būs spēcīgi šīs klases braucēji ar iepriekšējo pieredzi. Es teiktu, ka pirmais četrinieks ar savu pieredzi un ātrumu varētu būt galvenie favorīti. Pašlaik par sezonu kopumā, par lielo plānu vēl nevaru runāt, jāsaprot situācija. Skaidrs, ka Rīgas posma parādīšanās RallyX kalendārā lika sarosīties, tas ir nopietns faktors. Skatīsimies, kā tas viss sāksies.”

Sācies viss ļoti daudzsološi – no Nīderlandes atvestas divas godalgas par otro un trešo vietu abos Valkensvārdes posmos. Jau pēc sacīkstes Roberts stāsta jaunos iespaidus: “Es sev uzliku uzdevumu – braukt savā tempā, kāpināt sniegumu, kas ļoti labi arī izdevās. Braucieni bija stabili, ar progresējošiem rezultātiem un apļu laikiem, savu stratēģiju realizēju un, kā izrādījās, plāns nostrādāja. Prieks, ka izdevās pieļaut maz kļūdu, gandarījums par sevi.”

“Sestdien pirmajā kvalifikācijā finišēju ceturtais, otrajā sērijā uzvarēju savu braucienu, kas kopumā bija trešā vieta. Trešajā sērijā uzvara gan braucienā gan kopējā vērtējumā. Finālā izdevās labs starts. Pirmajā līkumā iekšmalā esošais braucējs man atstāja daudz vietas, lai mēs abi varētu tikt līkumam cauri, taču saņēmu asu sitienu, pēc kā jutu, ka auto vadība mainījusies, kļuvusi nestabilāka. Pēc finiša konstatējām, ka ritenis ir nedaudz šķībs, kas izskaidroja manas sajūtas. Pirmās dienas finālā biju ātrāks par līderi, tomēr jāatzīst, ka neizdevās perfekti izspēlēt Džokera stratēģiju. Nevarēju laicīgi doties Džokerī, jo aizmugurē braucošie vēl bija par tuvu. Bet pēc mana Džokera atgriezos trasē trešais, aiz kura arī noslēdzu finālu. Taču francūzis saņēma piecu sekunžu sodu par trases norobežojuma aizskaršanu, pēc kā uzkāpu uz otro vietu. Varbūt vieta iegūta “uz papīra”, taču sirdsapziņas pārmetumu nav. Visiem noteikumi vienādi – mēs pārējie šo iekšmalas mietiņu neaizskārām, viņš aizskāra. Kopumā ļoti pieklājīgs rezultāts, jo ilgi nebiju braucis rallijkrosā, jo vairāk ar sev nepazīstamu mašīnu. Vadošie klases braucēji startē jau otro sezonu, ieskaitē, kurā ir ļoti svarīgi izprast un iemācīties mašīnas īpašības.”

“Pirmā diena kopumā aizritēja bez lielām ķibelēm un sadursmēm. Pašiem prieks, arī atzinība no apkārtējiem, kuri saprot, ka iekāpt tik niansētā klasē un braukt tuvu līderiem nemaz nav viegli. Skandināvu braucējiem šajā trasē ir senas Supercar Lites tradīcijas, viņi zina specifiku, kamēr mēs dabūjām auto nedēļu pirms sacīkstes, īsti nezinot, ko ar viņu darīt. Šajās dienās ar mums kopā bija arī pieredzējušais braucējs Eriks Farēns, kuram ir sava Team Faren vienība, kurš strādājis ar Team Hansen komandu un pats braucis ar Supercar. Viņš ļoti daudz palīdzēja man mācīties un izprast, bija laba komandas sadarbība.”

“Otrās dienas posmu iesākām ļoti labi. Pirmajā kvalifikācijā uzvara gan braucienā, gan sērijā. Otrajā braucienā finišēju otrais. Trešajā aplī pieļāvu kļūdu atpakaļejošā līkumā un pēc tam arī Džokerī. Abas kļūdas kopumā man maksāja aptuveni sekundi, ar ko pietika, lai paliktu otrais gan braucienā, gan sērijā.”

“Jāatzīmē, ka klasē pirmie četri, pieci braucēji brauc ļoti, ļoti blīvi. Līderi bieži uz visu braucienu sarindojas trīs, četru sekundes desmitdaļu robežās. Tas nozīmē, ka katra kļūda ir ļoti dārga un izšķiroša. Līmenis ir ļoti augsts un katrs var sasniegt augstāko rezultātu. Ja braucienā pieļauj kļūdu, skaidrs, ka riskē zaudēt pozīciju. Ja vēroju apļu un sektoru rezultātus, asfalta daļā visi bijām vienas, divu desmitdaļu robežās. Grunts daļā rezultāti svārstījās vairāk, taču arī ne īpaši vairāk par 0,4 – 0,6 sekundēm. Pirmajā sacīkstē, starp citu, sapratu, ka asfalta daļa man padodas ļoti labi, ja nemaldos, abu dienu kopsummā tieši asfalta daļā sasniedzu ātrāko rezultātu. Tas, kas sagādāja problēmas un laika zudumus, bija minētais atpakaļnākošais līkums un nākamais kreisais līkums – abi uz grunts. Tā kā mašīna vēl jāmācās, nedabūju līdz galam pārliecību, ko mašīna kurā brīdī darīs. Man vienmēr vairāk padevušās tādas trases kā Biķernieki, Lidenhila, kurās jābrauc slaidi, bez sānslīdēm, uz saķeres robežas, gluži kā kartingā. Arī šeit asfalta līkumi bija lieliski, bet uz grunts visu iegūto zaudēju. Grunts braukšana ar šo auto vēl jāsaprot.”

“Turpinot par otrās dienas braucieniem – trešajā kvalifikācijā pirmajā līkumā notika sadursme cīņā par līderpozīciju, pēc kā salauzu riteni un bija lūzis arī bremžu disks. Tur arī mans brauciens noslēdzās. Labie pirmie braucieni gan ļāva noturēt otro vietu kvalifikācijas summā, kas deva labu pozīciju uz finālu. Mašīnu kopīgiem spēkiem salabojām, biju gatavs finālam. Atkal jauna pieredze, atkal iepazinām auto, nomainījām daļas, kuras pirms Rīgas posma tik un tā būtu jāmaina – var atrast arī zināmu labumu šajā notikumā. Kas priecē – abu dienu laikā izdevās sajust šīs mašīnas iestatījumu izmaiņas. Pastrādājām ar amortizatoriem, pamainot iestatījumus, kas ļāva padarīt mašīnu stabilāku, kas vairāk atbilst manam braukšanas stilam. Un to uzreiz varēja redzēt apļu laiku tabulā, jo vairākas trases sekcijas varēju izbraukt ātrāk.”

“Finālā startēju no pirmās rindas ārmalas. Šajā trasē pirmais līkums ir ļoti īpatnējs un, ja visai braucēju grupai izdodas labs starts, tad ārmalā esošais bieži nonāk nekurienē, tiek izspiests no trajektorijas un tiek zaudētas pozīcijas. Šis arī bija mans scenārijs – faktiski viena, pusotra līkuma laikā tiku aizsviests no otrās uz piekto pozīciju. Tālākais brauciens bija cīņa par vismaz kādas pozīcijas atgūšanu. Pēc Džokeru cīņām biju ceturtais, bet brauciena beigu daļā man izdevās ļoti skaists manevrs, apdzenot konkurentu. Pirmā līkuma ieejā es redzēju, ka priekšā braucošā trajektorija ir tāda, ka nākamajā līkumā viņu izmetīs vairāk uz āru. To redzot, sagatavoju savas mašīnas trajektoriju tā, lai nākamajā līkumā jau varētu krustot trajektoriju un ielekt iekšmalā. Tas man skaisti izdevās, bez neviena pieskāriena! Rezultātā trešā vieta un pjedestāls arī otrajā dienā.”

“Atziņas pēc Nīderlandes – neesmu aizmirsis kā startēt rallijkrosā. Viens, pusotrs līkums pa visu trasi pietrūka, lai būtu stabili līdera lomā, rupju kļūdu gandrīz nebija, brauciens bija kontrolēts – par šo tiešām prieks. Tagad mājasdarbi – gan piestrādāt pie braukšanas, gan arī mašīnai ir darbi, kas jāveic pirms mājas posma. Rīgas posmā plāns līdzīgs – braukt stabili, mierīgi, progresēt. Jāstrādā pie dziļākas grunts sekcijām, bet Biķernieki varētu būt manai braukšanai vairāk atbilstoši, tāpēc skatos ar cerībām. Un jā, paldies arī labiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja pirms sacensībām ar it kā mazām, bet svarīgām lietām, patīkami, ka spējam viens otru atbalstīt svarīgos brīžos!”

Provento Racing komandas menedžeris Uģis Vītols ar jauno pieredzi apmierināts: “Lielā mērā Nīderlandē mēs izdarījām plānoto – sākām saprast šo tehniku, sapratām, ka Roberts var būt ļoti ātrs. Tāpat skaidrs, ka Supercar Lites iegūst jaunu uzrāvienu pēc minstināšanās iepriekšējos gados FIA čempionātā, cenšoties iet elektro virzienā, tad atpakaļ… Un tāpat skaidrs, ka klasē ar tik līdzīgām mašīnām ļoti daudz izšķir braucēju meistarība un trases atbilstība katra braucēja stilam. Jebkurš no viņiem katrā posmā var “izšaut” – kurš precīzāk uzķer sacensību dienu, tas uzvar. Ļoti interesanti!”

“Rīgas posmā turpināsim sadarbību ar Team Faren, mums ļoti labi saskanēja un esam abpusēji ļoti priecīgi par uzsākto kopā būšanu. Valkensvārdē satikām daudz senu paziņu. Piemēram, Pīteru Gvinnu no Gwynne Motorsport, ar kuru kopā savulaik startējām Lielbritānijas čempionātā. Patīkamas satikšanās! Darbojoties kartingā visu laiku skatījāmies kā vilks uz mežu – rallijkrosu nebijām pametuši!”

Izmantotie resursi:
www.autocross.lv