Aizvadītais gads Latvijas autošosejā veiksmīgs, cerības uz 2011. gadu

Info: Līga Bulmeistere

Atskatoties uz aizvadītajā gadā paveikto un virzot skatu uz 2011. gadā darāmo, LAF Šosejas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Cabulis uzskata, ka 2010. gads bijis pietiekami saistošs, atraktīvs un jaunumiem bagāts. Uzvaras, cīņa, zaudējuma rūgtums – viss kā autosportā pienākas. No Šosejas komisijas viedokļa raugoties, redzams arī daudz darāmā, skaidro komisijas vadītājs. Jāpiebilst, ka komisija šajā nedēļas nogalē aizvadīs 2010. gada apbalvošanas pasākumu.

Detalizētāk par aizvadītā gada autošosejas veiksmēm, sasniegumiem un jaunievedumiem stāsta LAF autošosejas komisijas padomes loceklis Andis Meilands.

— Atskatoties uz aizvadīto 2010. gada autošosejas sezonu, kāda tā bija?

Uzskatu, ka aizvadītais gads ir bijis krietni veiksmīgāks par iepriekšējo. Jūtama zināma stabilitāte un augšupeja. Apziņa vien, ka braucēju aprite ir tāda, ka vairāk nāk klāt jauno braucēju, nekā pamet šo autosporta disciplīnu, jau ir daudzsološa.

— Pērn Biķerniekos tradīciju aizsāka divi jauni autošosejas pasākumi — „1000km Grand Prix Riga” izturības maratons un „Dzintara Volga”. Kā vērtē 1000km jaunievedumu un leģendārās Dzintara Volgas atgriešanos? Kādu redzi šo sacensību nākotni?

Kaut arī šiem pasākumiem idejiskā sakne ir radikāli atšķirīga, abus pasākumus vērtēju pozitīvi. Domāju, ka „1000km Grand Prix Riga”brauciens, neskatoties uz salīdzinoši pieticīgo atsaucību no dalībniekiem, Rīgā ir iedzīvojies uz palikšanu. Pateicoties organizatora Raimonda Strokša darbam un neizmērojamajam entuziasmam, izskatās, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Manuprāt, piecu, sešu gadu laikā šī sacensība iegūs popularitāti ne vien Latvijas un citu Baltijas valstu vidū, bet kļūs atpazīstama arī plašāk Austrumeiropā, tādējādi kļūstot par nozīmīgu konkurentu Palangas sacensību analogam.

Jau pēc vasaras 1000km sacensības lietuviešu kolēģi atzinīgi novērtēja gan ieguldīto organizatorisko darbu, gan Biķernieku trases konfigurāciju, un solījās šogad atgriezties vēl. Ja runājam par apmeklējumu, tad negatīvu lomu spēlēja apstākļu sakritība. „1000km Grand Prix Riga” brauciens sakrita vienā laikā ar vienu no rallija posmiem, kas norisinājās Viļņā, tādēļ daudzi braucēji fiziski nevarēja šīs abas disciplīnas apvienot, neskatoties uz interesi un vēlmi piedalīties.

Ziņa par atdzimstošo sacensību „Dzintara Volga” ātri aplidoja šo hobijauto interesentus. Redzot, kāda bija atsaucība, ir skaidrs, ka 2011. gada sezonā Volgas riņķojam pa Biķernieku trasi redzēsim vismaz trīs reizes. Jau uzreiz pēc sacensībām autosporta aizkulisēs virmoja runas, ka cilvēki jau ķērušies nopietni klāt, lai sāktu gatavoties nākamajai sezonai. Kungiem cienījamos gados acīs ir dzirksts, un fakts, ka jau oktobrī intensīvi tika skrūvēts un vīlēts nākamā gada sezonai, ir ļoti iepriecinošs. Apzinos, ka pirmā sacensība bija pārbaudījums autosportistiem, jo salīdzinoši īsā laikā vajadzēja sakārtot auto atbilstošā tehniskā stāvoklī. Šosejas komisijas vārdā vēlētos palūgt dalībniekiem detalizētāku iedziļināšanos tehniskajos noteikumos un pievērst rūpīgāku uzmanību to ievērošanai. Jāapzinās, ka autosports ir nopietna sacensība ar godīgiem noteikumiem, un nedrīkst aizmirst pašu galveno — drošība ir pirmajā vietā. Man ir liels prieks redzēt atkal Volgas riņķojam Biķerniekos un ļoti ceru, ka Dzintara Volga iesakņosies Latvijā kā nopietna šo automobiļu sporta kustība.

— Šogad skatītāju un dalībnieku popularitāti iekaroja drifta un dragreisa disciplīnas. Vai šīs disciplīnas neapdraud klasisko autošoseju? Vai ir pareizi likt šos autosporta virzienus vienos svaru kausos?

Katrai no šīm disciplīnai ir pavisam atšķirīgs formāts un filozofija. Klasiskā autošoseja ir bijusi populāra gan pirms piecdesmit gadiem, gan tagad. Es šai disciplīnai redzu lielu attīstības potenciālu nākotnē un, ieguldot pamatīgu darbu, gribētos cerēt, ka Latvijas autošoseja būs numur viens sporta veids Latvijā.

— Kā Šosejas komija redz klasiskās autošosejas attīstību Latvijā? Kam būtu jānotiek, lai atkal starta līnijā stātos vairāki desmiti auto, bet tiem uzgavilētu pilnas skatītāju tribīnes?

Ļoti svarīgi ir piesaistīt pēc iespējas vairāk braucēju no citām valstīm. Šobrīd mums aktīvi ir apmēram divdesmit pašmāju autošosejas braucēji. Pēc braucēju skaita nebūtu īsti pareizi salīdzināt kādreizējo Padomju Savienības un pašreizējo Lavijas statistiku, jo padomju gados tieši Latvijas piloti bija aptuveni desmit, bet pārējo masu veidoja citu sadraudzības republiku dalībnieki. Otra lieta, kā autošoseja varētu celt reitingus gan braucēju, gan līdzjutēju vidū, ir komandu attīstība. Lai veicinātu komandu veidošanos, būtu jārada papildus motivācija ar atlaižu un kādu citu bonusu sistēmu palīdzību. Savukārt citu valstu braucēju piesaiste spētu atjaunot Biķernieku autoparku sacensību laikā, jo skatītājiem patīk jauni un skaisti sporta auto.

— Vai šobrīd ir zināmi un tiek plānoti kādi jaunumi 2011. gada autošosejas sezonai?

Zināms, ka šogad Nacionālajā klasē ir paredzēti kopumā pieci posmi — trīs no tiem Rīgā, viens Pērnavā un viens Kauņā. Ļoti ceru, ka braucēju rindas papildinās braucēji no ārzemēm — Anglijas, Somijas, Holandes. Oktobrī pie mums viesojās FIA Ziemeļeiropas Zonas (NEZ) trašu inspektors. Mums iedeva shēmas un rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem trasē. Ja šīs rekomendācijas spēsim realizēt un konstatētos defektus novērsīsim, tad, iespējams, Biķerniekos norisināsies NEZ GT klases posms, kā arī bonusā Biķerniekos varētu redzēt Formula Renault posmu. Šobrīd tās ir tikai vīzijas un šai iecerei pamatiestrādnes, lai šie nozīmīgie notikumi varētu notikt Biķerniekos. Ārvalstu braucējiem kopumā Biķernieku trase liekas interesanta gan tās konfigurācijas, gan pilsētas izvietojuma dēļ. Entuziasma ir daudz, iniciatīva no sadarbības partneru puses arī, bet kā vienmēr ļoti daudz ko ietekmē finansiālie aspekti.

— Ja Tev būtu jādod nominācijas par 2010. gada notikumiem Latvijas autošosejā, ko nominētu kā 2010. gada „Debija”, 2010. gada „Notikums” un 2010. gada „Pārsteigums”?

Diemžēl pozīcija 2010. gada Debija būs jāatstāj tukša, jo šogad tādas izteiktas debijas braucēju vidū nebija. Ceru, ka 2011. gadā tas mainīsies. Kā aizvadītā gada Notikumu vēlētos atzīmēt divu apjomīgu sacensību — „1000km Grand Prix Riga”un „Dzintara Volga” norisi Rīgā. Man kā autošosejas entuziastam neizsakāms prieks par to, ka beidzot autošosejas disciplīnai 1000km brauciena un „Dzintara Volgas” sakarā, izdevās sacelt tādu rezonansi publiskajā telpā, ka tika aizēnots paralēli notikušais rallija posms, kas līdz šim bija popularitātes vadošajās pozīcijās.

LAF Šosejas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Cabulis visas komisijas vārdā saka lielu paldies visiem ausportistiem un viņu tehniskajām komandām par uzdrīkstēšanos, piedalīšanos un azartisku cīņu gan tepat pašmāju Biķernieku trasē, gan posmos Lietuvā un Igaunijā. „Paldies skatītājiem un visiem autošosejas atbalstītājiem, kuri sniedza gan finansiālo, gan morālo atbalstu visas 2010. gada sezonas garumā. Izturību, radošu garu un uzņēmību sporta auto sagatavošanā šajā starpsezonā, lai 2011. gada autošosejas sezonu uzsāktu ar daudzskaitlīgu motoru rūkoņu starta līnijā, stātos pretī uzvarai un iepriecinātu visus mums apkārt, kam ir tuvs autosports!”