Nikolajs Grjazins: “Ja esi rūpnīcas komandā, kļūdām nav vietas”

Foto: Facebook.com/gryazin.nikolay

Pēc divām izcīnītām uzvarām Rally Liepāja, Nikolajs Grjazins rallijā vienu gadu nestartēja. Tomēr šogad viņš atkal ir klāt – gan jāsaka, ar jaunu stūrmani, citu auto, un citas komandas paspārnē. Piedāvājam interviju ar krievu sportistu, kurš 2020. gadā Hyundai Motorsport RedGrey Team komandas sastāvā cīnās par punktiem pasaules rallija čempionāta WRC2 ieskaites klasē, bet 14.-16. augustā ar Hyundai i20 R5 auto būs redzams Talsu un Liepājas ātrumposmos.

Šī, droši vien, ir garākā pauze tavā braucēja karjerā, vai ne?

Nikolajs Grjazins: “Jā, tieši tā.”

Tu to pavadīji Latvijā vai Krievijā?

N.G.: “Lielāko daļu laika uzturējos Krievijā. Diezgan daudz laika veltīju simulatoriem, taču treniņi reālajā vidē izpalika.”

Cik ļoti braukšana ar simulatoru palīdz sagatavoties īstajiem rallijiem?

N.G.: “Piemēram, es spēlēju Richards Burns Rally. Tas ļoti palīdzēja. Ja izvēlies ko citu, piemēram, Dirt 2.0, tā ir kā datorspēle. No tās neko neiegūsti, taču šis vecais simulators, ko es izmantoju, ir diezgan labs, lai trenētu kustības mašīnā pēc lēcieniem un sānslīdēm. Tas daudz labāk ataino realitāti. Tāpat strādāju daudz ar leģendu pierakstiem kopā ar savu stūrmani, lai labāk viņu sagatavotu gaidāmajām sacensībām.”

Tavs jaunais stūrmanis ir Konstantīns Aleksandrovs. Kādēļ pārtraukuma laikā veici izmaiņas?

N.G.: “Jaroslavam (Fjodorovam) nebija iespējams atgriezties Eiropas Savienībā no Krievijas. Ceļošana ir apgrūtināta, ja tev nav pilsonība vai vīza. Konstantīnam ir vecā vīza, kas viņam atļauj šķērsot robežu, bet Jaroslavam nebija iespējas pie tās tikt, jo valdība šobrīd tās neizsniedz.”

Jau pieminēji darbu pie simulatora. Kādas, tavuprāt, ir galvenās atšķirības no reālās dzīves? Ko tajos nevar iemācīties?

N.G.: “Pirmkārt, nevar just bailes un patieso ātrumu. Var spiest pedāli grīdā un nebūs nekādu problēmu, kamēr realitātē, braucot ar 170-180 km/h ātrumu var piezagties stress. Ja tev ir kādas problēmas ar leģendu, Tu atlaid pedāli, kamēr simulatorā ir ļoti grūti atainot bailes un patieso ātrumu. Diezgan daudz var eksperimentēt ar regulējumiem, jo tie darbojas gandrīz tāpat kā dzīvē. Ņēmu piemērus no realitātes un izmantoju tos simulatorā. Protams, dažkārt dzīvē grants segums ir diezgan slidens. Pāris mazas nianses nav pilnīgi vienādas, taču man RBR liekas labākais no visiem simulatoriem.”

Tavs pirmais rallijs pēc pārtraukuma bija Rally Rokiškis. Tas gan jau bija ļoti noderīgs, lai atgūtu ritmu un sajūtas pie īstas mašīnas?

N.G.: “Jā, pavisam noteikti. Pēc tik gara pārtraukuma mēs aizvadījām vienu testu dienu pirms Rally Rokiškis, lai saprastu kā iet. Nevaru teikt, ka esmu labākajā formā, taču ar to bija pietiekami, lai Rally Rokiškis aizvadītu labi.”

Kādēļ, tavuprāt, vēl neesi labākajā formā? Vai rallijs bija par īsu un nepieciešams vairāk laika?

N.G.: “Nevarētu teikt, ka esmu pilnībā pieradis pie braukšanas ar Hyundai. Man nav bijušas pārāk daudz testu dienas ar šo mašīnu. Sacīkšu laikā ir grūti sajust mašīnu, jo WRC mērķis ir sasniegt finišu. Ja brauksi uz robežas, nevari zināt, ko gaidīt no mašīnas, bet testos es varu spiest grīdā jau no pirmā brauciena. Tādēļ vēl neesmu optimālajā formā. Joprojām ir nelielas problēmas, taču pēc vairākiem testiem paliks labāk.”

Kādas ir galvenās atšķirības starp Hyundai un Škoda, ar ko brauci iepriekš?

N.G.: “Tās ir atšķirīgas. Nevaru pateikt, kuras lietas ir labākas un kuras – sliktākas, taču atkarībā no regulējumiem, tās uzvedas ļoti atšķirīgi. Man ir jāsajūt mašīna, taču, atrodot pareizos regulējumus, šī mašīna var kļūt daudz ātrāka.”

Šīs atšķirības, droši vien, palīdz Tev kļūt par daudzpusīgāku braucēju, nekā tad, ja visu laiku brauktu ar vienu un to pašu mašīnu?

N.G.: “Jā, saprast šo mašīnu pavisam noteikti ir izaicinājums. Startējot rūpnīcas komandā, man jābūt daudz atbildīgākam pret savu komandu. Ir jābūt ļoti ātram, taču tad sāc sajust nervus. Kad brauc privātā komandā, vari kļūdīties, taču tā nav problēma, ja vari no tā mācīties. Ja esi rūpnīcas komandā, kļūdām nav daudz vietas. Ja komandā esi jauniņais, viņiem ir viegli Tevi atlaist, kamēr spicākajiem čaļiem komanda dod lielāku brīvību.”

Tad šī sezona tiks veltīta labu un stabilu rezultātu iegūšanai, lai komanda Tev vairāk uzticētos un sniegtu vairāk izdevības?

N.G.: “Jā, taču ar stabilitāti vien nepietiek. Vari būt stabils, taču lēns. Savukārt, ja veic labus ātrumposmus un parādi, ka vari uzvarēt un sasniegt finišus, tas ir daudz labāk. Mums ir jāsaprot, kur varam apliecināt savu ātrumu, bet kur jābrauc droši. Var jau riskēt katrā ātrumposmā un avarēt, bet tad viņi tev pateiks “Uz redzēšanos!”. Tanī pat laikā, finišēt katrā rallijā, taču zemās pozīcijās arī nav labi.”

Līdz šim Rally Liepāja esi bijis ļoti ātrs un veiksmīgs, izcīnot divas uzvaras. Kādēļ, tavuprāt, šis rallijs tev padodas tik labi?

N.G.: “Pateicoties zināšanām uz šī seguma. Nevaru teikt, ka pārzinu visus ātrumposmus, jo neesmu veicis pārāk daudz testu. Kad sāku braukt ar R5 mašīnu, mēs nebijām pārāk ātri, taču, veicot izmaiņas regulējumos, sāku sajust segumu. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ varu pabraukt tik ātri Liepājā, Lietuvā un Igaunijā, jo apstākļi ir ļoti līdzīgi. Ja zini, kā braukt uz šāda seguma, vari vairāk riskēt.”

Šogad tevi sagaida nopietna konkurence, jo rallijam pieteikušies tādi braucēji kā Kreigs Brīns, Madss Ostbergs, Olivers Solbergs, Aleksejs Lukjaņuks. Vai šī pieredze Tev palīdzēs cīņā ar viņiem?

N.G.: “Arī viņi ir iekrājuši labu pieredzi. Solbergs, tāpat kā es, Liepājā ir braucis diezgan daudz. Protams, nevaru tagad pateikt, vai uzvarēsim, taču būs interesanti. Tas būs atkarīgs no tā, kā tiks sagatavota mašīna. Ja mums nebūs problēmas vai kļūdas, gaidāms lielisks cīniņš. Pēc pirmajiem ātrumposmiem sapratīsim savu tempu, jo nevaru teikt, ka esmu lieliski sagatavojies, taču sāku gūt pārliecību pār mašīnu. Tad jau redzēsim. Mūsu mērķis ir izbaudīt sacensības un saprast, kā varam uzlabot mašīnu.”

Pirms diviem gadiem Liepājā uzvarēji ERC Junior čempionātā. Vai tā ir pagaidām spožākā rallija karjeras atmiņa?

N.G.: “Tas bija viens no spilgtākajiem mirkļiem, jo mēs bijām izlaiduši Azoru salu ralliju un labu rezultātu Romā mums atņēma tehnisks defekts, taču sasniedzu labus rezultātus trijos atlikušajos rallijos. Izcīnījām uzvaras katrā no tiem. Galvenais mērķis bija finišēt priekšā Junior U28 ieskaites konkurentiem. Kad sāku sacensības, bija nozīmīgi finišēt bez problēmām, jo otrajā dienā mūs gaidīja akmeņaini un šauri ceļi. Kad saproti, ka no šī posma ir atkarīgs čempionāta iznākums, piezogas uztraukums. Šis noteikti bija viens no spilgtākajiem brīžiem, jo visu laiku domāju, kā sasniegt finišu. Mums tas izdevās un palikušas patīkamas atmiņas.

Vēl viens spožs mirklis bija uzvara Neste Rally Finland. Pirmoreiz braucu pa tādiem ceļiem, taču veiksme bija mūsu pusē. Komanda paveica satriecošu darbu, jo pirmajos ātrumposmos palikām bez bagāžnieka pārsega. To nācās salabot. Domājām, ka bez tā nevarēsim turpināt ralliju, taču pēc salabošanas turpinājām. Konkurenti pieļāva kļūdas un sniedza mums pirmo vietu.”

Somijas ceļi ir diezgan līdzīgi Latvijas ceļiem?

N.G.: “Nē, tie vispār nav līdzīgi.”

Tomēr rallijos ar lieliem ātrumiem Tu jūties ļoti komfortabli, vai ne?

N.G.: “Jā, taču Latvijā, braucot lielā ātrumā, ir daudz labāka saķere. Somijā ir ļoti sarežģīti. Nedrīkst kļūdīties, jo tad zaudēsi saķeri, izbrauksi pa plašu un sadauzīsi mašīnu. Latvijā vari izbraukt cauri laukam, kamēr Somijā trāpīsi kokam. Šeit ir vienkāršāk braukt ātros gabalus, jo kļūdoties vari to izlabot ar sānslīdi, un izvairīties no avārijas.”

Tad šeit var dot lielāku ātrumu?

N.G.: “Jā, it īpaši līkumu ieejā. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijā var braukt tik ātri.”

Kāds rezultāts šī rallija izskaņā tevi apmierinātu?

N.G.: “Man uzvara allaž sniedz prieku. Jebkurā gadījumā, strādāsim pie mašīnas attīstības un izbaudīsim. Pat ja kaut kas noies greizi, strādāsim līdz beigām, taču man uzvara ir vienīgais mērķis.”

Informāciju sagatavoja:
Roberts Graudiņš, Rally Liepāja