Latvieši uzvar 24 stundu auto sacensībās Portugālē

29/11/2017 |

Foto: Iveta Kaminska

“AFN 24 Horas TT Vila de Fronteira 2017” auto sacensībās, kas no 24. līdz 26. novembrim norisinājās Portugālē (Fronteirā), latviešu komanda “Tempo 24H” trīs pilotu sastāvā – Igors Skoks, Rūdolfs Skoks un Arvis Piķis izcīnīja pirmo vietu absolūtajā vērtējumā 77 ekipāžu konkurencē.

Sacensībām “AFN 24 Horas TT 2017” Portugālē, kuras norisinās jau 20. reizi, starts tika dots sestdien, 25.novembrī. Sacensībās dalību ņēma 77 komandas, starp tām portugāļu, franču, itāļu, poļu un latviešu ekipāžas.

Kvalifikācijas braucienos, kas notika iepriekšējā dienā, Igors Skoks uzrādīja desmito labāko laiku, līdz ar to Latvijas komanda startu sāka no ceturtās starta līnijas. Tā kā 15,9 kilometrus garā trase Portugālē ir ļoti šaura un akmeņaina, bet siltā laika dēļ tā bija arī sausa un ātra, tad kļūdīties varēja ātri vien, kam sekotu pārsists ritenis vai pat izbraukšana no trases. Par to varēja pārliecināties, kad jau pēc pirmā veiktā apļa remonta zonā parādījās pirmās automašīnas, starp tām arī pirmajā desmitniekā startējošās. 24 stundu sacensības ir komandas cīņa, kur pēc brīvi izvēlētas taktikas, katra ekipāža maina pilotu trasē, pie noteikuma, ka katrs drīkst braukt nepārtraukti ne ilgāk kā trīs stundas. Ja šis noteikums netiek ievērots, komanda saņem sodu un tiek atņemts aplis no rezultāta

Pēc stundas brauciena Igors Skoks bija izcīnījis jau sesto pozīciju. Pakāpeniski tika apdzīti konkurenti un pēc trīs ar pusi stundām no starta brīža, kad Mitsubishi Pajero trasē vadīja Rūdolfs Skoks, latviešu ekipāža atradās jau ceturtajā pozīcijā, bet pēc deviņām stundām, kad boksu zonā uz pilotu maiņu iebrauca Arvis Piķis, ventspilnieki bija izvirzījušies jau pirmajā vietā.

Šogad cīņa pirmajā desmitniekā bija ļoti spraiga, līderi mainījās nepārtraukti, jo trasē uzrādītais ātrums bija ļoti līdzīgs, visu noteica pilotu pieļautās kļūdas, tehnikas izturība un mehāniķu ātrais un prasmīgais darbs. Pie mazākās neveiksmes un remontu zonā pavadītā laika, rezultātu tabulā ātri vien varēja noslīdēt zem pirmā desmitnieka. Tehniska iejaukšanās bija visām ekipāžām, jo tās ir izturības sacensības, kur nākas mainīt arī riepas. Venstpilnieku komanda visas sacensības laikā remontdarbos zaudēja tikai nedaudz vairāk par 20 minūtēm. Braucot ātri un stabili ar automašīnu Mitsubishi Pajero, ventspilniekiem Igoram Skokam, Rūdolfam Skokam un Arvim Piķim izdevās nosargāt trešo līdz piekto pozīciju 20 stundu garumā, pie tam atraujoties no sekotājiem jau četru apļu garumā, kas konkurentiem prasītu apmēram 45 minūtes, un tajā pašā laikā neatpaliekot no portugāļu favorīta ekipāžas ar Nr.22, kura atradās līdera pozīcijā nepilnu divu apļu attālumā.

Kad līdz finišam bija atlikušas trīs stundas, rezultātu tabulā bija trīs līderi, kurus vienu no otra šķīra tikai viens aplis: pirmajā pozīcijā portugāļu ekipāža Nr.22 – piloti A.Andrade/ A.Andrade/ C.Duple/ Y.Morize/ L.Ribeiro, kuri brauca ar AC Nissan Proto, otrajā pozīcijā franču ekipāža ar Nr.1 – piloti T.Charbonnier/ P.Marques/ A.Re/ J.Pimenta – ar automašīnu Mmp Evo3, trešajā pozīcijā latviešu ekipāža ar Nr.6 – piloti Igors Skoks/ Rūdolfs Skoks/ Arvis Piķis ar automašīnu Mitsubishi Pajero.

Kā jau tas ierasts 24 stundu sacensībās, kad negaidītas izmaiņas rezultātu tabulā var parādīties ik mirkli, pēdējā stundā notika pēkšņs pagrieziens – trasē gandrīz vienlaicīgi tehniskas problēmas piemeklēja pirmās divas līderu ekipāžas – Nr.22 un Nr.1. Abas automašīnas organizatori ar evakuācijas mašīnām atveda uz remonta zonu. Līdz ar to latviešu ekipāža jau bija veikusi apli un pakāpās uz otro vietu. Vēl bija atlicis braukt nedaudz vairāk kā 20 minūtes, kuru laikā bija svarīgi veikt vēl divus apļus, lai gadījumā, ja konkurentu automašīnām tiktu novērstas tehniskās problēmas un tās atgrieztos trasē, nebūtu vairs iespējams latviešus noķert. Tajā brīdī trasē brauca Rūdolfs Skoks. Uzdevums bija braukt savā ritmā, pārliecinoši un droši, nesamazinot un arī nekāpinot tempu, lai izvairītos no riskantām situācijām, ar ko arī Rūdolfs veiksmīgi tika galā. Pirmo reizi 13 gadu laikā, kopš latviešu sportisti ņem dalību 24 stundu sacensībās Portugālē un Francijā, tika sasniegta augstākā virsotne – pirmā vieta absolūtajā vērtējumā, kopā veicot 118 apļus.

Otrajā vietā franču komanda “Sadev ORYX” – piloti Pierre Marie Laulihe/ Louis Laulihe/ Stephane Barbry, veicot 117 apļus ar bagija tipa automašīnu.

Trešajā vietā itāļu komanda “X-Raid Mini John Cooper Works Rally Team” – piloti Michele De Nora/ Michele Cinotto/ Paolo Bacchella/ Carlo Cinotto, veicot 114 apļus ar Dakāras maratonrallija automašīnu X-Raid Mini ALL4 Racing.

Igors Skoks: “Šajās sacensībās braucu kopš 2005. gada, kuru laikā izcīnītas vairākas godalgotas vietas – 2005. gadā otrā vieta un 2008. gadā trešā vieta kopā ar pilotiem Andri Dambi un Māri Saukānu, kā arī otru reizi otrā vieta 2015. gadā jau ar šo jauno komandu – kopā ar dēlu Rūdolfu Skoku un mehāniķa dēlu Arvi Piķi. Ja man vaicā, vai pirmā vieta mums bija aizsniedzama, tad saku, ka man nebija tāda sajūta, ka sasniegt uzvaru būtu neiespējami. Katru gadu ņemam dalību 24 stundu izturības pasākumā, jo man tas patīk, es izbaudu braucienu, interesanti ir startēt kopējā barā vienlaicīgi ar tik lielu skaitu ekipāžām, arī starts kvalifikācijā ir ļoti saistošs.

Spāņiem un portugāļiem ļoti patīk autosports, viņiem tas ir jau asinīs, tās ir trakas tautas. Autosporta fani stāv naktī, sildās tumsā pie ugunskura, lai tikai redzētu, ka aiztrauc garām automašīnu ugunis. Pirmoreiz šo aizrautību ar autosportu sajutu, kad piedalījos Dakāras maratonrallijā, startējot no Barselonas. Uz visiem ceļiem un tiltiem stāvēja cilvēku pūļi un māja, un tu saproti, ka tas nav iepriekš iestudēts.

Ar šīm 24 stundu sacensībām Portugāle apliecinājusi, ka kaut kur nekurienē mazā pilsētiņā Fronteira var noorganizēt grandiozas sacensības, kur cilvēku pūļi ierodas tās skatīties.

Skaists brīdis sacensībās ir salūts. Ir ļoti skaisti, jo tas notiek vismaz trīs vietās vienlaicīgi. Jau kuro gadu es salūta laikā esmu trasē. bet braucot, to gan nav laiks skatīties.

Visgrūtākais brīdis šogad bija pēdējās 15 minūtes. Tās bija garas… Tajās izšķīrās rezultāts, vai mums būs pirmā vai otrā vieta. Iekšēji cerēju, bet kad Rūdolfs aizbrauca pēdējā aplī, sapratu, ka esam uzvarējuši.

Šogad, jau sacensību sākumā bija intriga, cik tālu tiks itāļu komanda ar iznomāto “Superauto” – X-Raid Mini Cooper, kuru apkalpoja grūti saskaitāms skaits personāla. Esam 3 piloti, 2 mehāniķi – Agris Piķis un Gunārs Briedis un 1 komandas menedžeris – Iveta Kaminska, kopā tikai 6 cilvēki. Kad apbalvošanā otrās un trešās vietas komandām uz pjedestāla stāvēja 20 cilvēki, bet mēs bijām tikai 5 (Iveta tobrīd šo mirkli fotografēja), tad tas parāda, ka latvieši – mēs varam.

Paldies Andrim Dambim un Mārim Saukānam, ka viņi mani uzaicināja pirms 13 gadiem piedalīties 24 stundu sacensībās. Tas bija 2005. gadā pēc kopā veiktā Dakāras maratonrallija, kas ir nozīmīga vieta manā autosporta dzīves kalendārā.”

Arvis Piķis: “24 stundu sacensībās pirmoreiz piedalījos kā mehāniķa palīgs, kas bija 2006. gadā, bet kā pilots šajās sacensībās braucu no 2011. gada. Nu jau šī ir 14 reize, ja skaita kopā 24 stundu sacensības Francijā un Portugālē, kurās esmu braucis kā pilots. Šoreiz laiks bija sauss un silts, līdz ar to arī trase bija ātra, pie tam 24 stundu laikā tā krasi nepasliktinājās – cik sacensību sākumā pirmo stundu laikā bedres izveidojās, tik tās arī tā palika, neprogresēja uz slikto pusi.

Visskaistākais brīdis trasē bija saullēkta laikā – kad vēl pie debesīm spīdēja mēness, visa pamale sāka sārtoties un pamazām parādījās saule, bet tu tajā rīdī traucies ar gandrīz 180 km/h lielu ātrumu. Trasi gaismā redzēju tikai dažus apļus treniņa laikā iepriekšējā dienā un no rīta ap plkst 7, kad uzlēca saule, bet tad gan trasi klāja migla.

Visinteresantākie brīži – braukt aiz kāda no līderiem, izjust viņa ātrumu, pavērot viņa braukšanas stilu, kļūdas vai tieši otrādi, pielabot savas. Bija situācija, kad braucot trasē gar boksiem, no tiem izbrauca līdera ekipāža (Nr.22, kurš jau n-tos gadus ir šo sacensību favorīts, daudzkārtējais uzvarētājs 24 stundu sacensībās gan Portugālē, gan Francijā). Trešdaļu apļa viņš mani centās noķer, turējās aizmugurē, jutu, ka viņš man netiek līdzi, bet vēlēšanās mani apdzīt viņam bija ļoti liela. Sapratu, ka labāk un drošāk ir palaist viņu garām, it sevišķi, ja nobraukts bija tikai nedaudz vairāk kā astoņas stundas. Kad viņu palaidu, tādā ātrumā vēl kādu brīdi braucām un sadzinām komandas Nr.75 braucēju, kurš arī bija viens no līdderiem (sacensību sākumā pirmo stundu noturēja līdera pozīciju līdz nolauza riteni). Nr. 22 viņu apdzina un tā braucām vēl apmēram pusapli. Nr.75 pilotam šāda situācija neapmierināja, viņš gribēja būt priekšgalā, ko arī realizēja, apdzenot Nr. 22. Pēc mirkļa Nr.22 ekipāžas pilots palēnināja tempu. Sapratu, ka arī viņam šāds temps bija par ātru. Tā kopā nobraucām kādu stundu, līdz viņš iebrauca degvielas uzpildes stacijā. Šādas situācijas sacensību laikā atkārtojās ik pa brīdim ar kādu no pirmajā desmitniekā esošajiem konkurentiem. Nevienam jau nepatīk, ka viņu sadzen. Jāteic gan, ka 24 stundu sacensībās ir jājūt savs temps un jākontrolē situācija, jo jebkura mazākā kļūda draud ar izstāšanos no tām, kā tas notika arī ar Nr.75 ekipāžu sacensību vidū un pēdējās 40 minūtēs arī ar līderiem Nr.22 un Nr.1.

Visgrūtāk braukt bija aiz dīzeļdzinēja mašīnām. Jau tuvojoties tām, kādu mirkli iepriekš pēc smakas jūti, ka kaut kur priekšā tā brauc, bet redzēt neko nevar, jo ir nakts, bet papildus trasi vēl klāj liels, melns izveidojies mākonis.

Visemocionālākais brīdis, protams, bija finišs. Kādas 15 minūtes pirms finiša iekšēji jau jutu, ka vajadzētu būt uzvarai, bet ar acīm vēl gaidi apstiprinājumu. Liels paldies Igoram un Rūdolfam Skokam par iespēju ņemt dalību 24 stundu sacensībās.”

Rūdolfs Skoks: “Šajās sacensībās abi ar Arvi sākām braukt kopš 2011. gada. Šoreiz grūtu brīžu pat nebija, izbaudīju šo braucienu. Trase, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šoreiz bija vislabākā stāvoklī. Bedres, protams, bija, bet tās izveidojās saudzīgākas tehnikai, varēja braukt ātrāk. Šogad bija silts, pat pluss 22 grādi, braucot nespīdēja saule acīs, un pat putniņš bija uzsēdies aizmugurē uz mūsu mašīnas – sildījās un nelidoja prom. Šīs bija skaistas, baudāmas sacīkstes, kuras pagāja ātri.

Visinteresantākais moments – pirmajā braucienā, veicot pēdējo apli pirms maiņas, noķēru līderi, Nr.22 komandu, pīpināju, bet pilots nelaida garām. Pacīkstējāmies tikai vienu apli, jo tad jau man bija jābrauc boksos uz maiņu.

Protams, visatbildīgākais bija pēdējais brauciens, kurā man bija atlicis braukt 2 stundas 40 minūtes. Tā ir liela atbildība, kuru izbaudīju pirmoreiz Portugāles sacensībās. Braucu savā ritmā, brīvi, ik pa brīdim skatījos spogulī, vai netuvojas Nr.12, jo zināju, ka mums ir cīņa arī par trešo vietu. Kad līdz finišam bija atlikuši nepilni trīs apļi, pirmo trasē stāvam malā ieraudzīju Nr.1, bet pēc apmēram diviem kilometriem malā stāvēja arī tobrīd pirmajā vietā esošais Nr.22. Nesapratu, kas notiek, zināju, ka līderis ir mums priekšā divus apļus, bet Nr.1 – pusapli. Braucot nākošajā aplī, ievēroju, ka boksa zonā stāv abas mašīnas un sapratu, ka nu notiek cīņa par 1. vietu. Man pa augumu skrēja skudriņas, dažādas domas galvā, signalizēju skatītājiem, kuri ar saucieniem trases malā mani sveica, bet vēl līdz galam prāts nespēja pieņemt, ka varam uzvarēt. Tikai pusapli pirms finiša man pa rāciju pateica, ka nu esam droši pirmie, jo vairs neviens mani nevar paspēt noķert.

Visemocionālākais brīdis – pirmkārt, finišs, bet, kad piebraucu pie pjedestāla, tas bija tik emocināli, ka no prieka gribējās kliegt, tik daudz bija sveicēju, kuri nāca un spieda roku, vēlējās kopā nofotografēties. Tobrīd pat prāts neticēja, ka tas tiešam ir realizējies – mēs esam uzvarējuši!”

Latvijas sportistu augstākie sasniegumi no 2005. gada līdz 2016. gadam:

2005. gadā 2. vieta (68 ekipāžas) – Andris Dambis/ Igors Skoks/ Maris Saukāns, automašīna “OSCar”;

2008. gadā 3. vieta (61 ekipāža) – Andris Dambis/ Igors Skoks/ Maris Saukāns, automašīna “OSCar24”;

2015. gadā 2. vieta (83 ekipāžas) – Igors Skoks/ Rūdolfs Skoks/ Arvis Piķis, automašīna “Mitsubishi Pajero”.

Pēdējos septiņus gadus Latviju pārstāv ventspilnieku ekipāža “Tempo 24H” trīs pilotu sastāvā – Igors Skoks, kuram šī jau ir 13-tā dalība Portugālē, Rūdolfs Skoks un Arvis Piķis (abiem septītā reize).

Visi rezultāti publicēti “www.24horastt.pt”.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Kaminska,
www.autoeuro.lv

Izstrādā un uztur IG Studija
coloring.cool