Nākamgad Latvijā notiks NEZ rallijkrosa un kroskartu sacīkstes

31/10/2016 |

Foto: Kaspars Cikmačs, 4rati.lv

Nedēļas nogalē Oslo noslēgusies NEZ Ziemeļeiropas valstu pārstāvju sapulce, tiekoties arī NEZ Rallijkrosa un NEZ Kroskartu komisiju biedriem. Nākamgad jūlija vidū 333 trasē pulcēsies abu šo komisiju NEZ čempionātu posmi.

Kroskarti – NEZ veiksmes zeme

NEZ Kroskartu komisijas, kurā Latviju pārstāv Jānis Beļakovs, darbs tika novērtēts īpaši atzinīgi, saņemot uzslavas ne tikai NEZ sistēmas iekšienē, bet arī FIA līmenī. Oslo norisinājās arī FIA reģionālais kongress, tajā skaitā ar FIA prezidenta Žana Toda piedalīšanos.

Par kroskartu nākamā gada plāniem un veiksmīgo darbu Jānis Beļakovs: “Nākamā gada NEZ Kroskartu čempionāts sastāvēs no trim posmiem. Pirmā sacīkste – 13. un 14. maijā Hēljesas Zviedrijā. Nešaubīgi lielākie kroskartu svētki Eiropā, paredzams jauns dalībnieku rekords dēļ strauji augošās Xtreme klases. Tiek runāts par aptuveni 230 dalībniekiem, jo šogad jau bija 204. Otrā sacīkste pie mums: 15. un 16. jūlijā, 333 trasē. Liels lūgums sasparoties B600 braucējiem (der Xtreme klasei), jo šāda iespēja, ka pie mums atbrauc posms, ir unikāla. Lūgums laicīgi pārskatīt NEZ Xtreme tehniskos noteikumus un nopirkt riepas. Ar katru reizi arvien grūtāk Latvijai ir dabūt seriāla posmu, jo ir ļoti liela konkurence starp valstīm, kas vēlas rīkot korskartu posmus. Es viens neesmu cīnītājs, līdz ar to vietējiem sportistiem ir jāizrāda solidaritāte un jāpierāda, ka mūsu pūliņi ir tā vērti! Padomu var smelties pie Beates Klipas komandas un, protams, arī pie manis. Trešā sacīkste – 12.-13. augusts, Kouvola, Somija, kur tiks izcīnīti dubults punktu skaits, kā paredz jaunie noteikumi. Tas vieš cerību, ka līdz pat pēdējam posmam saglabāsies intriga kopvērtējumā.”

Beļakovs atzīmē FIA pozitīvo izbrīnu par straujajiem NEZ Kroskartu čempionāta izaugsmes tempiem, kas ir izcils piemērs, kā veiksmīgi var sadarboties valstis ar dažādu autosporta pieredzi un vēsturi: “NEZ Kroskartu komisijas ir izcēlusies FIA līmenī, un trīs gadus esam novēroti attīstības ziņā. Līdz 2017. gada aprīlim FIA ir jāizstrādā bāzes tehniskie noteikumi kroskartiem, kas nozīme ka kroskarti ir ieraudzīti un oficiāli atzīti nu jau FIA līmenī. Man bija personīga saruna ar FIA attīstības departamenta direktoru Karlosu Abellu, un mūsu komisijas darbs tika augsti novērtēts. Mūsu čaula tiks izmantota FIA noteikumiem, jo mēs esam spējuši veiksmīgi apvienot septiņas valstis un panākt fantastisku solidaritāti, veicinājuši sporta veida attīstību vēl nebijušos augstumos. Bija arī ilga saruna ar LAF prezidentu Jāni Nagli un pārējiem kolēģiem par iespēju LAF līmenī mēģināt iedot kroskartiem otro elpu, un organizēt testa dienas ar LAF atbalstu. Pie šī jautājuma tiks strādāts jau tuvākajā nākotnē. Komisijā arī vadības izmaiņas – Somijas pārstāve Heli Lahti Saloranta (pēdējo gadu laikā bieža un patīkama viešņa Latvijā) tika ievēlēta par jauno komisijas vadītāju, un es atkārtoti par vietnieku.”

NEZ Rallijkross četros posmos, niansētas izmaiņas

NEZ Rallijkrosa čempionāts saglabās savu četru posmu formātu. Seriāls sāksies ar sacīksti Latvijā, 333 trasē 15. un 16. jūlijā, kopā ar NEZ Kroskartu posmu. Turpinājums nedēļu vēlāk Lietuvā, Vilkičos. Augusta vidū Dānijā norisināsies trešā sacīkste. Ceturtais posms paredzēts Somijā, taču sacīkstes norises vieta un datums vēl tiks precizēts, jo somi nevar salikt vasaras kalendāru, jo nav zināms Somijas WRC rallija norises laiks, kas provizoriski arī ir paredzēts jūlijā vai augustā.

Kalendārs Latvijas sportistiem atkal izdevīgs (ja Somija apstiprinās datumu), jo trīs posmi ģeogrāfiski ir viegli sasniedzami.

NEZ Rallijkrosa padome slavēja abus šā gada Latvijas posmus, sevišķi izceļot cīņas Biķernieku trasē. Kalendārā gan paliek 333 trase, jo, pirmkārt, tai ir stabila rīkotāju komanda (šā gada Biķernieku posma rīkotāji neplānoja šādu pasākumu rīkot nākamgad), otrkārt, 333 trase ir labāka kroskartiem, jo Biķerniekos kroskartu braucējus biedē trases malai tuvu esošās apmales.

Tas gan neizslēdz iespēju, ka 2017. gadā Biķerniekos varētu notikt nacionālā līmeņa sacīkstes.

Pēc Igaunijas pārstāvju iesnieguma tika izskatīta iespēja, pirmkārt, pielāgot sacensību klases Eiropas formātam (SuperCar, Super1600, TouringCar), otrkārt, arī tehniskos noteikumus pieņemt 1:1 ar FIA Eiropas seriālu. Treškārt, arī braukšanas formulu pielāgot FIA pieredzei.

Līdz šim šādu noteikumu NEZ Rallijkrosā nebija, kas bija galvenais igauņu arguments gadu gaitā, lai nerīkotu NEZ posmus un piedāvātu minimālu sportistu pārstāvniecību seriālā. Tomēr šajā sapulcē, kā izrādījās, Igaunija bija vienīgā valsts, kas nebija pārstāvēta (pat Islande bija). Līdz ar to gana konstruktīvie priekšlikumi zaudēja morālo jēgu sapulces kolektīvā.

Tehniskos noteikumus atstāja nemainīgus, saglabājot klašu mašīnu veidu un sagatavotību atbilstoši NEZ valstu nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem. Nosacījums saglabāts ar mērķi ļaut seriālā piedalīties ne tikai FIA noteikumiem atbilstošām mašīnām, bet arī “nacionālāk” sagatavotai tehnikai. Latvijas puses centieni izmainīt svaru tabu atbilstoši FIA noteikumiem gan arī neguva atsaucību.

Braukšanas formula bija interesantāks jautājums, par kuru nebija izteiktas vienotības. Lietuvas pārstāvis piedāvāja braukšanu dalīt pa klasēm, tomēr pretarguments bija, ka mazā dalībnieku skaita dēļ dienas gaitā var veidoties vairāki braucieni ar divām, trim mašīnām, kas nav izdevīgi ne skatītājiem, ne rīkotājiem. Miksētā formula ļauj vairāk kombinēt braucienu dalībnieku maksimālo skaitu. Šajā sakarā Latvijas puse piedāvāja aizvadīt laika kontroles braucienus, lai jau kopš pirmās kvalifikācijas grupās pulcējas spēkos līdzīgāki braucēji (šobrīd notiekošā izloze rada pārāk haotisku pirmo kvalifikācijas sēriju). Priekšlikums paliek vēl apspriešanas stadijā.

Gala spriedums par braukšanu kopā vai atsevišķi – demokrātisks: katrs posma rīkotājs papildu nolikumā var norādīt, kādā formātā tiks aizvadīts viņa posms. Vērtēšana un punktu sadale katrā variantā nemainās. Ja Lietuva nākamgad veiks eksperimentu ar klašu dalīšanu, tas būs labs piemērs, kas ļaus situāciju izvērtēt 2018. gadam.

Par kopīgo braukšanu visai aktīvi iestājas tieši skandināvu valstu pārstāvji. Norvēģijas pārstāvis Tronds Bakoms jau iepriekšējos gados aktīvi iestājās pret klašu atdalīšanu, jo Norvēģijas sportistiem kopīgā braukšanas formula esot aizraujoša un nekur citur nepieredzēta. Līdzīgu viedokli šogad pēc Somijas sportistu aktīvas dalības seriālā pauda arī šīs valsts pārstāvis Juka Vesterbaks: “No sākuma mūsu braucēji rauca degunus par braukšanu kopā ar pārējām klasēm, pat visai aktīvi pret to protestējot. Taču, kad sākās reālā braukšana un sportisti guva pirmo pieredzi, viņi pat ļoti atbalstīja šādu sistēmu.”

No vienas puses slikta ziņa, no otras – ne mums par to satraukties – attiecībā uz SuperCar klasi. Līdzšinējā izpratnē NEZ SuperCar klase vairs nepiedalīsies kopējā NEZ Rallijkrosa čempionātā. Par NEZ SuperCar čempionātu kļūs Zviedrijā un Norvēģijā (nākamgad arī Dānijā, vēlāk citās valstīs) notiekošais RallyX seriāls. No vienas puses tas izskatās pēc Baltijas posmu “uzmetiena”. Taču ir zināmi pretargumenti: piemēram, šogad no Baltijas SuperCar klasē piedalījās tikai igaunis Andri Ouns (Jāņa Baumaņa, Reiņa Nitiša un zināmā mērā arī Alda Zēberga startu Biķerniekos diez vai var ieskaitīt par regulāru apmeklējumu, plus divi igauņi pa vienam posmam). Un tas visai uzskatāmi parāda, ka mūsu puses pilnpiedziņas braucēji pēdējos gados vairāk ir par runāšanu, nevis darīšanu, ar atsevišķiem izņēmumiem (tēmu varētu turpināt ar minimālu pārstāvniecību (Zēbergs) Eiropas autokrosa tuvajā posmā Lietuvā, RallycrossChallenge latviešu iztrūkumu Lietuvas sacīkstē, savu NEZ posmu minimālo apmeklējumu, utt (un tagad tas viss kontekstā ar Latvijas autokrosa Open kaujām)).

Un, patiesībā, visa līdzšinējā NEZ SuperCar klase bijusi visai formāla (Dānijas posmā divi braucēji, no kuriem viens savu auto iedarbināja tikai svētdien). Savukārt jaunā ideja paredz seriālu, kas balstīts uz zināmiem komercpamatiem, ar 40 000 eiro balvu fondu, daudzu stundu televīzijas pārraižu laiku, utt. RallyX seriāls līdz šim koncentrējās uz SuperCar un RX Lites klasēm. Šis formāts tiks saglabāts arī turpmāk, ar piebildi, ka SuperCar klasē varēs startēt arī novecojušāku modeļu tehnika, tiesa, ar zināmām atrunām un konsultējoties ar seriāla rīkotājiem.

Tātad formāli četros minētajos NEZ posmos redzēsim Super 1600, NEZ 2000 un NEZ Open (rīkotājam nav aizliegts piepulcināt SuperCar kā papildu klasi). Savukārt NEZ SuperCar klases čempionāts notiks atbilstoši RallyX rīkotāju kalendāram.

Jaunums ir arī izmainīts NEZ klašu (ne SuperCar) braucēju minimālais vecums. Līdz šim Super 1600 klasē varēja startēt vecumā no 16 gadiem, bet abās pārējās vienas ass piedziņas klasēs – no 18 gadiem. No nākamā gada pie lietas varēs ķerties sportisti, kuri 1. janvāri būs sasnieguši 14 gadu vecumu. Tas būs izdevīgi atsevišķiem Latvijas jaunajiem braucējiem, kuriem šogad nebija iespēju stāties uz starta neatbilstoša vecuma dēļ.

Jauno sportistu skola

Somijas pārstāvis Juka Vesterbaks arī informēja, ka drīzumā Somijā tiks prezentēta SET Promotion rallijkrosa kompānijas jauno braucēju akadēmija. Tās dalībnieki varēs iegādāties konkrētas markas un tipa sagatavotas priekšpiedziņas automašīnas (principos ļoti līdzīgas rallija R2 grupai). Tiks aizvadīti treniņi un sacensības šajā klasē, galvenokārt koncentrējoties uz jauno braucēju izaugsmi. Pasākums plānots sākotnēji līdz 20 dalībniekiem. Visu mašīnas apkalpi un pat regulējumus veiks SET Promotion, ar mērķi ar savu pieredzi un metodēm noskaidrot, cik jaunais censonis īsti var paveikt rallijkrosā. Sīkāka informācija gan vēl sekos pēc projekta oficiālās prezentācijas, taču soms norādīja, ka šis paredzēts kā starptautisks projekts, ne tikai Somijas braucējiem.

Sapulcē nenotika amatpersonu revolūcija – dānis Jorgens Rings Andersens turpina būt komisijas vadītājs (šogad nebija viņa pārvēlēšanas laiks), bet par viņa vietnieku atkārtoti apstiprināts Viesturs Saukāns.

Izmantotie resursi:
www.autocross.lv

Izstrādā un uztur IG Studija
109 queries in 0,960 seconds.