Izjūk LAF Krosa komisijas padome

30/07/2020 |

Foto: Kaspars Cikmačs, 4rati.lv

Pieci līdzšinējie LAF Krosa komisijas padomes pārstāvji izstājušies no padomes sastāva, kas nozīmē, ka autokrosa, rallijkrosa un folkreisa dzīve palikusi bez pārvaldošās organizācijas.

Padomi nolēmuši pamest Arnis Odiņš, Arnis Vēza, Mārtiņš Lapsa, Jānis Kozlovskis un Jānis Bergs. Par aiziešanas iemesliem viņi vēstulē Krosa komisijas padomei atzīmējuši daudzus ar komisijas pārvaldību saistītus punktus. Atzīmēts gan iekšējās komunikācijas trūkums, gan dokumentu izstrādes termiņu neievērošana, gan citas nianses. Tāpat aizgājēji atzīmē, ka apzinās un izprot daudzo Krosa komisijas biedru (klubu) pretenzijas pret padomes darbu. Zināms, ka liela daļa biedru gatavojas iesniegt komisijā aicinājumu sasaukt ārkārtas biedru sapulci, ar mērķi mainīt komisijas vadību.

Aizejošo padomes locekļu vēstulē minēts, ka vienošanās par darbu komandā neīstenojas, jo komisijas vadītājs veic darbības, “nesaskaņojot ar sporta disciplīnu formālo un neformālo virzītāju idejām un vīzijām veidojot savas versijas par seriālu plāniem, noteikumiem un norisi. Netiek uzklausīti citu, iespējams, kompetentāku attiecīgās disciplīnas virzītāju iebildumi un priekšlikumi, kas ierobežo sporta disciplīnu ideju, plānus un speciālistu vairāku gadu darbu. Komunikācija ar padomes biedriem dažkārt ir nevērīga, pat aizvainojoša un pazemojoša, kas mazina motivāciju iesaistīties diskusijās un sporta attīstībā.”

Tiek atzīmēta arī sportistiem un sacensību rīkotājiem zināmā un visu pamanītā sacensību nolikumu gatavošanas kavēšana: “Komisijas vadītāja neizdarība un dramatiskā dokumentu izskatīšanas, sagatavošanas un apstiprināšanas kavēšana ir radījusi totālu Krosa komisijas prestiža krahu. Lai gan tikšanās ar sportistiem un citām iesaistītajām personām notika jau iepriekšējā gada nogalē, Latvijas rallijkrosa un autokrosa čempionātu nolikumi tika piedāvāti izskatīšanai padomē tikai dažas dienas, pat stundas pirms čempionātu pirmā posma sākuma. Tas ir ne tikai absolūti neatbilstoši LAF prasībām, bet arī bezatbildīgi pret sportistiem, tiesnešiem un sacensībās strādājošo sekretariātu. Tas, attiecīgi, rada priekšstatu par visas padomes neprofesionalitāti un nolaidību, graujot padomes biedru reputāciju un prestižu savu sporta disciplīnu un klašu ietvaros. Tas, savukārt, padara sarežģītu mūsu kopīgo lēmumu skaidrošanu mūsu sporta sabiedrībā, mazina to uzticamību un lietderību. Krosa komisija pirms šīs padomes ievēlēšanas bija paraugs gan LAF iekšienē, gan Baltijas valstu sadarbībā. Šobrīd padomes darbs tiek vērtēts pamatā kā kritiski vājš un neefektīvs. Ir kauna sajūta brīžos, kad mūs uzrunā daudzi sportisti un tiesneši, kā arī kaimiņvalstu partneri, prasot informāciju par gaidāmo sezonu. Mēs nevaram uz šiem jautājumiem kompetenti atbildēt, jo nezinām dokumentu kavēšanas iemeslu, precīzu to saturu un kvalitāti (kas vēlreiz apstiprina komandas darba trūkumu). Tiek kavēta sacensību nolikumu izskatīšana un apstiprināšana. Sacensību rīkotāji sūdzas par komunikācijas trūkumu laikā, kad sportu ietekmē sarežģītā finanšu un publisku pasākumu rīkošanas situācija. Krosa komisija šīs padomes darbības laikā piedzīvojusi prestiža kritumu, kāds nav bijis novērots kopš traģiskā 1999. gada.”

Dalībnieku parku populāra tēma ir izteiktā procesu virzīšana, par katru cenu pieturoties FIA standartiem un visjaunākajām tendencēm. To atzīmē arī Krosa komisijas aizejošie speciālisti: “Pārspīlēta atsaukšanās uz FIA nosacījumiem gan sportiskajā, gan tehniskajā ziņā attālina padomes darbu un sporta disciplīnu no Latvijas nacionālā līmeņa sportistu iespējām un nepieciešamībām. Bieži tiek piemēroti noteikumi, kuri savā būtībā ir pareizi, tomēr vairāk attiecināmi uz profesionālām sacensību līgām un seriāliem, attālinot mūs no vissvarīgākā – sportistiem un sacensību rīkotājiem, kas ir komisijas tiešie “klienti”. Mēs nospiežam mūsu “klientus” ar prasībām, kuras nav samērojamas ar nacionālā un klubu līmeņa vajadzībām. Tas apliecina neorientēšanos un nekompetenci pārraugāmā kolektīva vajadzībās un iespējās. Nav izpratnes, kāpēc sportisti piedalās sacensībās un, kāpēc tiesneši stājas savos darba posteņos. Hobijs un aicinājums tiek padarīts par smagu uzdevumu ar birokrātijas elementiem. Tas atkal ir katra iesaistītā padomes biedra prestiža jautājums, jo komisijas biedru un sportistu grupas izsaka izbrīnu un neizpratni par padomes augstprātīgajiem lēmumiem,” teikts vēstulē, piebilstot, ka tajā pašā laikā padomes iekšienē izveidojusies katastrofāla tehnisko noteikumu veidošanas situācija, no kā cieš visi vadošie seriāli. Tāpat atzīmēts smagnējais sacensību tiesāšanas process, kas rada gan neizpratni sportistos, gan ievērojami paildzina sacensību norisi.

Tajā pašā laikā aizejošie padomes locekļi atzīmē, ka laikā kopš 2018. gada veikti arī daudzi uzlabojumi, un darbs nav vērtējams kā tikai destruktīvs. Problēma esot tā, ka minētās negatīvās nianses vairs neļauj pilnvērtīgi veikt darbu ne kopīgiem spēkiem, ne krosa sporta disciplīnu nozarēs atsevišķi.

Interesanti, ka sākotnēji 2018. gada pavasarī jaunā padome tika ievēlēta 11 cilvēku sastāvā. Divi biedri līdzīgu argumentu dēļ to pameta tā paša gada rudenī, šiem pievienojušies vēl pieci minētie. Tā kā LAF struktūrvienības nolikums paredz, ka padomē jābūt vismaz pieciem locekļiem, šobrīd padomes darbs ir paralizēts, jo palikuši tikai četri biedri.

Izmantotie resursi:
www.autocross.lv

Izstrādā un uztur IG Studija
coloring.cool