Autokrosā gaidāmas radikālākās pārmaiņas kopš 1992. gada

24/10/2019 |

Sestdien, 26. oktobrī Rīgā, Biķernieku trasē notiks Krosa komisijas padomes tikšanās ar autokrosa, rallijkrosa un Folkreisa sportistiem, lai izrunātu aizvadītajā sezonā piedzīvoto un iezīmētu nākamās sezonas plānus. Tikšanās intriģējoša, jo pēc padomes un sacensību rīkotāju tikšanās gaidāmas interesantas izmaiņas, sevišķi autokrosā.

Kā ziņo atsevišķi sacensību rīkotāji, tikšanās ar Krosa komisijas padomi bijusi ļoti konstruktīva un vērtīga, meklējot risinājumus vairākām samilzušām vai prognozējamām problēmām. Rezultātā tapuši plāni ievērojami mainīt sacensību norisi autokrosā, ieviešot dažas radikālas idejas.

Rīkotājiem un arī sportistiem galvassāpes rada hronometrāžas sistēma, jeb, precīzāk, tās izmaksas. Lai arī neviens neapstrīd piedāvātā servisa kvalitāti, katru gadu ievērojami aug sistēmas izmaksas, kas gulstas uz rīkotāju pleciem un faktiski palielina arī sportistu dalības maksu katrā posmā. Turklāt uz nākamo gadu inflācija pamatīgi palielinās, un tiek lēsts, ka rīkotāju un sportistu kopīgie tēriņi vidējā Latvijas autokrosa čempionāta posmā būtu ap pusotru tūkstoti eiro. Ja kross šobrīd pulcētu dalībnieku skaita rekordus, tas nebūtu tik sāpīgi, taču šajā situācijā, kad posmus vispār ar grūtībām var sarīkot, šī ir milzīga summa. Tāpēc viens no rīkotāju priekšlikumiem bija atteikties no laika ņemšanas sistēmas, tā vietā – vismaz eksperimentālā gada ietvaros – pāriet uz izlozes un vietu punktu skaitīšanas sistēmu. Runa ir par Krosa komisijas kausa izcīņas sistēmu vai līdzīgu risinājumu.

Attiecīgi, šādas sistēmas ieviešanai plānots pievienot arī Džokera apli autokrosā, lai potenciālajam līderim tomēr ir reālas iespējas apdzīt lēnākos konkurentus. Lai gan jau šobrīd var prognozēt zināmu pretestību šiem risinājumiem, tas noteikti ir ceļš ne tikai uz izdzīvošanu rīkotājiem, bet arī uz krietni lielāku intrigu skatītājiem un arī pašiem sportistiem laikā, kad klašu kodolus veido piecas, septiņas, labākajā gadījumā deviņas automašīnas. Kuru spēku samērus, turklāt, visai precīzi var prognozēt jau pirms katra brauciena. Runājot par pretestību un ikgadējām iebildēm pret lielākām vai mazākām izmaiņām, jāatzīst, ka tradīciju saglabāšana ir laba lieta, tomēr kādā brīdī jāveic straujāki pagriezieni, lai paātrinātu sporta asinsriti – pēdējo gadu konservatīvisms un miera labad atteikšanās no izmaiņām nav nesusi augošus dalībnieku un skatītāju skaitus. Laiks šoka terapijai. Un laiks pārkāpt domai, ka sports var būt tikai “tāds” un ne citādāks.

Ja šīs izmaiņas ziemā nonāks Latvijas autokrosa čempionāta nolikumā, čempionāts tiks gaidīts ar īpašu intrigu no līdzjutēju puses. Turklāt, ja būs sajūta, ka izmaiņas atvieglos sacensību gatavošanu rīkotājiem, būs tikai apsveicami. Jāatzīmē, ka jau šobrīd dzirdamas pašu rīkotāju versijas “atrasto” hronometrāžas naudu pārvērst naudas balvās sportistiem.

Gaidāmas arī citas izmaiņas, sāpīgs lēmums varētu būt plānos iezīmētā 1600 klases pievienošana 2000 Super kolektīvam. Lai gan klase šogad braši sevi prata izvilkt no iznīcības, kategorijas darbošanās avārijas režīmā ir krietni ievilkusies. Varbūt arī šajā gadījumā ir laiks pārkāpt principiem un paeksperimentēt ar abu priekšpiedziņas klašu kopdarbu čempionāta intrigas veidošanā. Atkal jautājums – kā uz situāciju skatīties. No vienas puses var principiāli plūkties par katrā posmā sasniegtu sešu braucēju kvorumu. No otras – pacelt Latvijas čempiontitulam vērtību, to izspēlējot maksimāli lielākā braucēju pulkā.

Folkreisā galvenā plānotā izmaiņa ir ziemas un vasaras sezonu apvienošana, izveidojot to par vienu seriālu visa gada garumā – kā Krosa komisijas autokrosa kausā. Teorētiskais mērķis ir palielināt dalībnieku skaitu ziemas posmos, jo tiem sportistiem, kuri cīnās par kopvērtējuma pozīcijām, būtu spiesta lieta sākt jau ar ziemas sezonu, nevis to izlaist, gatavojoties tikai vasarai. Folkreisa iekšienē par ideju balsojums ir aptuveni 50:50, savukārt kolektīva un atsevišķu organizatoru iekšējā prognoze liecina, ka efekts būs pretējs – tie, kuri nekad nav startējuši ziemā, to nedarīs arī jaunajā versijā, bet tādā veidā tiks atņemta viņu motivācija arī vasarā aizvadīt visus posmus, jo kopvērtējumā tāpat vairs nav izredžu uz augstvērtīgu rezultātu. Taču jau atkal – nepamēģināsi, nezināsi.

Par citiem plāniem un izmaiņām sportisti uzzinās sestdienas sapulcē Rīgā. Jebkurā gadījumā apsveicama ir Krosa komisijas padomes vēlme veikt radikālas izmaiņas, tādā veidā veicinot dalībnieku un skatītāju interesi. Līdzšinējās sistēmas bija labas, taču nu jau morāli novecojušas.

Starp citu, ja Latvijas autokrosa čempionāts atteiksies no laika ņemšanas iekārtas, tā būs pirmā sezona brīvās Latvijas laikā, kad krosā netiks ņemts vērā neviens apļa laiks. Braukšanas sistēmu vēsture, patiesībā, ir salīdzinoši īsa. No padomju laikiem tika mantota pusfinālu sistēma: sportisti aizvadīja laika kontroles braucienus (tos mērīja sākot ar rokas hronometriem, “pirksta sistēmu” datorā, beidzot ar pēdējos gados zināmo transponderu sistēmu). Pēc laika kontroles, ja braucēju skaits klasē bija līdz 24, klasi sadalīja divos pusfinālos, no kuriem pirmie pieci devās uz finālu, bet vēl divi piepulcējās no B fināla brauciena. Šī sistēma dzīvoja ilgi, taču tai bija viens mīnuss – braucējiem Latvijas čempionāta posms bija ļoti īss pasākums. Posma līderis atbrauca uz sacīksti, veica brīvos treniņus, laika kontroli, savu pusfinālu un finālu (ja braucēju bija mazāk par 13, posms tika aizvadīts vienā grupā, gala rezultātus nosakot vai nu trīs braucienu summā, vai nu ar divām kvalifikācijām un trešo braucienu kā izšķirošo finālu).

Tā kā izmaksas un prasības pret sportistiem auga, arī sportisti par lielākām izmaksām prasīja vairāk – vairāk startu, vairāk apļu, vairāk intrigas. Līdz ar to Latvijā tika ieviesta niansēta Eiropas autokrosa čempionāta tā brīža formula: trīs kvalifikācijas braucieni, no kuriem vērtēja labākos divus braucienus, un fināls. Šādā veidā braucējam jau bija trīs priekšbraucieni un fināls. Šī sistēma tika pielāgota nacionālajām vajadzībām, ieskaitē vērtējot visas trīs kvalifikācijas, lai mazinātu braucēju vēlmi izlaist trešo kvalifikāciju, ja viņus apmierināja pirmo divu braucienu rezultāti.

Faktiski ar šo arī viss – tieši tik nemainīgs (ar niansēm) bijis Latvijas autokross kopš čempionāta izveidošanās 1992. gadā. Varbūt tieši tāpēc laiks atsvaidzināties ar radikālākām izmaiņām.

Izmantotie resursi:
www.autocross.lv

Izstrādā un uztur IG Studija
coloring.cool