Aigars Kļaviņš – par 66% LAF Krosa komisijas kausa uzvarētājs?
Foto: Kaspars Cikmačs, 4rati.lv
Pirmā patiesība: Krosa komisijas autokrosa kauss ir ļoti garš seriāls, kas apvieno ziemas un vasaras sezonu. Otrā patiesība: Ziemas braukšana ir tik specifiska, ka tā seriāla kopējā kontekstā ir ļoti atšķirīga no vasaras ierastajiem spēku samēriem. Vai ziemas posmi jau uzrāda tendences, kas var ļaut prognozēt Krosa komisijas kausa uzvarētāju?
Apkopojot statistiku, var teikt, ka Aigars Kļaviņš nodrošinājis Krosa komisijas kausa uzvaru par 66 procentiem. Tas izriet no līdzšinējo gadu seriāla uzvarētāju pieredzes.
Ja nopietni, Krosa komisijas kauss kā vienots seriāls tiek aizvadīts kopš 2013. gada. Tātad mēs zinām sešu gadu šī seriāla uzvarētājus. Četros no sešiem gadījumiem rudenī kopvērtējuma uzvaru guvis braucējs, kurš bija līderis pēc ziemas posmiem.
2013.gadā Krosa komisijas kausam ziemā notika pieci posmi. Pēc tiem līderis bija Andis Kļava, kurš par nieka trim punktiem apsteidza Jāni Dreimani. Tā bija aizraujoša sezona, jo abu duelis turpinājās līdz pat pēdējam posmam, un noslēdzās par labu Andim – ar 136:134 punktu rezultātu. Atcerieties episko Brenguļu pēdējo posmu, kur abi kopvērtējuma līderi saāķējās ar buferiem, tā veicot gandrīz visu finālu? Šis stāsts, ja nebūtu daudzu skatītāju redzēts, liktos neticams. Uz garās sezonas devīto sacensību Kļava un Dreimanis ieradās ar vienādu punktu skaitu, un bija skaidrs, ka visu izšķirs pēdējā sacīkste. Un finālā abu mašīnas saāķējās, abi kā Siāmas dvīņi lēnām šļūca pa trasi… Rezultātā viss izspēlējās par labu Kļavam, un viņš guva kopvērtējuma uzvaru. Kļava bija līderis pēc ziemas, uzvarēja kopvērtējumā.
2014.gadā lielisku ziemu aizvadīja Sandis Džeriņš, ar praktiski Folkreisa mašīnu pamanoties apspēlēt jaudīgas krosa tehnikas. Ziema bija švaka, līdz ar to lielākā daļa (no trim) sacīkšu notika ar bezradžu riepām. Divas uzvaras trijos posmos Sandim ļāva auksto sezonu pabeigt līdera godā. Turpat netālu Mārtiņš Starks, kurš arī startēja ar folkreisisku VW Golf II, un Edijs Ošs, kurš bija viens no Latvijas čempionāta galvenajiem favorītiem. Iestājoties vasarai atdzīvojās jaudīgās mašīnas. Edijs Ošs, kuram tomēr pa galam neveicās Latvijas čempionātā, sakrāja daudz punktu, tāpat labi veicās Starkam, kurš uz vasaru trasē izveda jauniegūto Ford Puma. Abi spēkojās līdz pēdējam posmam, bet cīņa noslēdzās par labu Edijam – 107:104 pret Mārtiņu. Džeriņš bija līderis pēc ziemas, kopvērtējumā uzvarēja Ošs.
2015.gadā jau ziemā iezīmējās jautra priekšpiedziņas mašīnu kompānija – Andis Kļava, Raivis Grigorovičs, Raimonds Lastmanis. Visiem gāja kā pa kalniem, uzvaras posmos sagrāba neregulārie kausa dalībnieki, kā Ints Jeršovs, Jānis Kozlovskis un citi. Bet trijotne krāja punktus. Pēc ziemas līderis bija Kļava, vasaru gaidot ar minimālu pārsvaru pār Grigoroviču. Andis gan vasarā pakāpeniski veidoja pārsvaru, sezonas nogalē baudot visai drošu līderpozīciju. Kļava bija līderis pēc ziemas, uzvarēja kopvērtējumā.
2016.gadā Edijs Ošs aizvadīja trīs no četriem ziemas posmiem. Viņš bija tik pārliecinošs, ka pat ar izlaistu sacīksti pēc ziemas bija līderis arī kopvērtējumā. Turpat bija arī strauji progresējošais Juris Zembergs un Aivars Galbāliņš.
Vasarā izrādījās, ka Ošam ziemas posmi bija pēdējā vizīte tā gada seriālā. Turpinājumu diktēja Juris un Aivars, kopvērtējuma uzvarētājs noskaidrojās pēdējā posmā Brenguļos. Ātrumkārbas defekts iznīcināja Galbāliņa sacīksti, bet Zembergs braši noturēja pirmo vietu. Tātad līderis pēc ziemas bija Ošs, kopvērtējumā uzvara Zembergam.
2017.gadā spoži izpaudās mūsu nu jau Eiropas braucējs Jānis Veģeris. Viņš bija piešāvies pie autokrosa, piešāvies pie sava zaļā Audi Quattro, un, kā gāja, tā aizgāja… Veģerim pārliecinoša, bezierunu līderpozīcija gan pēc ziemas, gan visā sezonā.
2018.gadā līderis pēc ziemas bija Aivars Galbāliņš, cītīgi apmeklējot visus posmus un savācot visus iespējamos punktus. Par spīti atsevišķos posmos spēcīgai konkurencei, Aivars ziemu noslēdza līderpozīcijā. Izrādījās, ka līdzīgu stabilitāti viņš prata noturēt arī vasarā. Dainis Krūmiņš, kurš ziemas sākumā piedzīvoja pa kādai neveiksmei (pusass Upesciemā, nestartēta nākamā cīņa), veica lielisku pakaļdzīšanos. Starp citu, arī viens no iespaidīgākajiem Krosa komisijas kausa finišiem. Pēdējā posmā Brenguļu Čempionu krosā Dainis izdarīja visu iespējamo, lai gūtu vairāk punktus nekā Aivars. Taču pa ceļam kļūda ar dzelteno karogu zonu, un kopvērtējuma uzvara izslīdēja no rokām jau pēc finiša. Kopvērtējumā uzvar Galbāliņš, kurš bija līderis arī pēc ziemas sezonas.
Tātad četri no sešiem uzvarētājiem bija līderi arī pēc ziemas. Interesanti, ka tie divi, kuri neuzvarēja kopvērtējumā – Džeriņš-2014 un Ošs-2016 – attiecīgo gadu Krosa komisijas kausu noslēdza trešajā vietā. Līdz ar to viss vienkārši – 2019. gada līderis pēc ziemas posmiem Aigars Kļaviņš būs vai nu pirmais, vai trešais.
Cenšoties saglabāt nopietnību secinājumu daļā, jāatzīmē, ka Aigars tik tiešām arī plāno aizvadīt ne tikai Latvijas autokrosa čempionāta cīņas, bet arī vasaras Krosa komisijas kausa posmus. Līdz ar to viņš turpinās cīņu par uzvaru kausa kopvērtējumā.
Izmantotie resursi:
www.autocross.lv
